Kas to būtu domājis, ka daļa portālu apmeklētāju no provinces ir vēl “dzeltenāki” kā galvaspilsētas dzeltenās preses izdevumi.
Kas to būtu domājis, ka daļa portālu apmeklētāju no provinces ir vēl “dzeltenāki” kā galvaspilsētas dzeltenās preses izdevumi.
Skatoties rakstu komentārus reģionālās preses portālos, komentētājus varētu iedalīt divās grupās – vieni komentē ziņas un izsaka savu vērtējumu, par ko ir neizsakāms prieks, bet otri izķidā cilvēku privāto dzīvi. Ai, kā dažiem niez pirksti, lai tik par kādu žurnālistu un rakstā minēto personu pateiktu ko sliktu, vēl jo vairāk – nomelnotu un pēc tam pasmietos.
Spilgts piemērs šim visam bija kolēģes Ingas Karpovas raksts par Tēraudskolu “Beidzot nelaime ir notikusi”, kur daži portāla apmeklētāji komentēja nevis rakstā skarto problēmu, bet korespondentes personīgo dzīvi.
Vēl labs salīdzinājums ir mana publikācija “Šlesers vainu meklē citos”, kura bija lasāma gan www.tvnet.lv, gan www.ziemellatvija.lv. Mūsu portālā apmeklētāji centās apgalvot, ka neesmu atspoguļojusi patiesību, bet gan interpretējusi pa savam, nomelnojot Šleseru. Komentētāja ar niku lola ķērās klāt arī manai izglītībai, kas mazliet mani uzjautrināja, jo ne visās dzīves situācijās ir nozīme diplomam kabatā. Tomēr esmu par tiem.
Esmu sapratusi, ka tieši šādus anonīmos ļautiņus, kuri komentē žurnālistu un publikācijās pieminēto cilvēku dzīvi, nevajag uztvert personīgi. Tieši šo komentētāju dēļ cilvēki kļūst piesardzīgi un nevēlas atklāti paust savas domas publiskajā telpā.
