Vērīgākie smiltenieši decembrī ievēroja, ka Smiltenes kultūras centra kinozālē ir pārtrauktas kinoizrādes un lūdza “Ziemeļlatvijai” noskaidrot gan iemeslu, gan to, kad kino seansi atsāksies.
Smiltenes kino mājaslapā internetā ir norādīts, ka kinoizrādes pagaidām nenotiek, un cilvēki aicināti sekot informācijai.
Holivudas filmas –digitālā formātāJau minētā mājaslapa arī informē, ka ap 10. martu tiek gaidīta pirmizrāde “latviešu tautas filmai” “Džimlai Rūdi Rallallā” (Smiltenē tā var notikt marta beigās vai aprīļa sākumā – redakcijas piezīme). Drīzumā solītas vēl citas jaunas Latvijas filmas “Izlaiduma gads” izrādes. Šīs filmas mērķauditorija ir jaunieši.Pašreizējā pauze Smiltenes kultūras centra kinozāles darbā nav nekas ārkārtējs, tā ir saistīta ar valūtas maiņu valstī un ar to saistītajām pagaidu neērtībām, kas visās pašvaldības kultūras iestādēs ilgst līdz 16. janvārim, skaidro atbildīgais par kinoizrādēm Gunārs Liedags.Tomēr perspektīvā kino izrāžu nākotne Smiltenē ir atkarīga no jaunas, digitālas kino demonstrēšanas aparatūras iegādes. Kinolentes laikmets ir beidzies, Holivuda vairs neizlaiž filmas uz tradicionālās kinolentes, bet gan digitālā formātā, kas reģionos esošajos kinoteātros nav izmantojams. Attiecīgi “Forum Cinema”, “ACME” un citi lielākie filmu izplatītāji tagad strādā tikai digitalizētajā sistēmā, savukārt Smiltenes pilsētas kultūras centra kinozālē pagaidām nav aparatūras, lai demonstrētu šo izplatītāju piedāvātās filmas. Tālab arī Smiltenē līdz šim nav demonstrētas daudzas Rīgas kinoteātros ejošas un pieprasītas filmas. “Nav filmu, kas būtu pieejamas uz mūsu sadzīves atskaņotāja, izņemot tikai atsevišķas Krievijas filmas, ko mums te velti rādīt,” par šāda repertuāra izvēli šaubās G. Liedags.Viņa viedokli par kino nākotni Smiltenē aizvadītajā piektdienā uzklausīja novada domes lēmējvaras un izpildvaras pārstāvji un Smiltenes novada Kultūras pārvaldes vadītāja Pārsla Jansone.“Smiltenes novada deputāti nekad nav lēmuši par kino neatbalstīšanu. Vismaz es neko tādu nezinu. Jau tiek meklēts finansējums, lai iegādātos aparatūru, un kino Smiltenē būs,” uzsver Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Kukainis.Smiltenes novada dome plāno ar savu projektu startēt Eiropas Komisijas programmā “Radošā Eiropa 2014-2020.” kultūras un radošo nozaru atbalstam, kurā būs paredzēti līdzekļi arī kino un audiovizuālajai nozarei.
Uzdots pārtraukumu aizpildīt Lai Smiltenes kinozālē varētu demonstrēt filmas digitālā formātā, pēc 2013. gada informācijas šādas aparatūras iegādei bija nepieciešami 65 tūkstoši latu, piebilst G. Kukainis.“Tika nolemts sakārtot visu kultūras centru (Smiltenes kultūras nama ēka ir vērienīga rekonstruēta – redakcijas piezīme), bet kino aparatūru iegādāties par projekta naudu, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu, tiklīdz būs tāda iespēja. Pagaidām ir jāpārdzīvo šī pāreja uz digitālo kino un Liedaga kungam ir uzdots aizpildīt šo pauzi, piemēram, ar ziemas Olimpisko spēļu translāciju vai cita veida translāciju,” uzsver novada domes priekšsēdētāja vietnieks.Latvijā ārpus Rīgas kino demonstrē tikai dažās pilsētās, piemēram, Valmierā un Daugavpilī. Smiltenei pietrūkst vien divu gadu, lai kino demonstrēšana šajā mazpilsētā sasniegtu savu deviņdesmitgadi, proti, 1926. gadā Smiltenē tika uzbūvēts pirmais stacionārais kinoteātris ar nosaukumu “Atpūta”.Skatītāju skaits mūsdienās kinoseansos nav liels, taču, kā liecina mūsu portālā publicētās aptaujas rezultāti, cilvēki vēlas apmeklēt kinoteātri tad, ja tajā demonstrē jaunās filmas ar izcilu attēlu un apskaņojumu.“Kinoteātri Smiltenē noteikti vajag,” uzskata smilteniete Silvija Zariņa. Viņa ir to pilsētas iedzīvotāju vidū, kuri līdz šim apmeklējuši kino seansus kultūras centra kinozālē.“Mani viss apmierināja, – labi krēsli, kuros ērti sēdēt, pieņemama kino biļetes cena, salīdzinot ar Rīgas kinoteātriem. Kinoteātris Smiltenē ir vajadzīgs, lai arī vidējai paaudzei vakaros būtu, kur aiziet, jo uz “Klondaiku” jau neiesim,” piebilst S. Zariņa.Vērīgākie smiltenieši decembrī ievēroja, ka Smiltenes kultūras centra kinozālē ir pārtrauktas kinoizrādes un lūdza “Ziemeļlatvijai” noskaidrot gan iemeslu, gan to, kad kino seansi atsāksies.Sandra Pētersone
Smiltenes kino mājaslapā internetā ir norādīts, ka kinoizrādes pagaidām nenotiek, un cilvēki aicināti sekot informācijai.
Holivudas filmas –digitālā formātāJau minētā mājaslapa arī informē, ka ap 10. martu tiek gaidīta pirmizrāde “latviešu tautas filmai” “Džimlai Rūdi Rallallā” (Smiltenē tā var notikt marta beigās vai aprīļa sākumā – redakcijas piezīme). Drīzumā solītas vēl citas jaunas Latvijas filmas “Izlaiduma gads” izrādes. Šīs filmas mērķauditorija ir jaunieši.Pašreizējā pauze Smiltenes kultūras centra kinozāles darbā nav nekas ārkārtējs, tā ir saistīta ar valūtas maiņu valstī un ar to saistītajām pagaidu neērtībām, kas visās pašvaldības kultūras iestādēs ilgst līdz 16. janvārim, skaidro atbildīgais par kinoizrādēm Gunārs Liedags.Tomēr perspektīvā kino izrāžu nākotne Smiltenē ir atkarīga no jaunas, digitālas kino demonstrēšanas aparatūras iegādes. Kinolentes laikmets ir beidzies, Holivuda vairs neizlaiž filmas uz tradicionālās kinolentes, bet gan digitālā formātā, kas reģionos esošajos kinoteātros nav izmantojams. Attiecīgi “Forum Cinema”, “ACME” un citi lielākie filmu izplatītāji tagad strādā tikai digitalizētajā sistēmā, savukārt Smiltenes pilsētas kultūras centra kinozālē pagaidām nav aparatūras, lai demonstrētu šo izplatītāju piedāvātās filmas. Tālab arī Smiltenē līdz šim nav demonstrētas daudzas Rīgas kinoteātros ejošas un pieprasītas filmas. “Nav filmu, kas būtu pieejamas uz mūsu sadzīves atskaņotāja, izņemot tikai atsevišķas Krievijas filmas, ko mums te velti rādīt,” par šāda repertuāra izvēli šaubās G. Liedags.Viņa viedokli par kino nākotni Smiltenē aizvadītajā piektdienā uzklausīja novada domes lēmējvaras un izpildvaras pārstāvji un Smiltenes novada Kultūras pārvaldes vadītāja Pārsla Jansone.“Smiltenes novada deputāti nekad nav lēmuši par kino neatbalstīšanu. Vismaz es neko tādu nezinu. Jau tiek meklēts finansējums, lai iegādātos aparatūru, un kino Smiltenē būs,” uzsver Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Kukainis.Smiltenes novada dome plāno ar savu projektu startēt Eiropas Komisijas programmā “Radošā Eiropa 2014-2020.” kultūras un radošo nozaru atbalstam, kurā būs paredzēti līdzekļi arī kino un audiovizuālajai nozarei.
Uzdots pārtraukumu aizpildīt Lai Smiltenes kinozālē varētu demonstrēt filmas digitālā formātā, pēc 2013. gada informācijas šādas aparatūras iegādei bija nepieciešami 65 tūkstoši latu, piebilst G. Kukainis.“Tika nolemts sakārtot visu kultūras centru (Smiltenes kultūras nama ēka ir vērienīga rekonstruēta – redakcijas piezīme), bet kino aparatūru iegādāties par projekta naudu, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu, tiklīdz būs tāda iespēja. Pagaidām ir jāpārdzīvo šī pāreja uz digitālo kino un Liedaga kungam ir uzdots aizpildīt šo pauzi, piemēram, ar ziemas Olimpisko spēļu translāciju vai cita veida translāciju,” uzsver novada domes priekšsēdētāja vietnieks.Latvijā ārpus Rīgas kino demonstrē tikai dažās pilsētās, piemēram, Valmierā un Daugavpilī. Smiltenei pietrūkst vien divu gadu, lai kino demonstrēšana šajā mazpilsētā sasniegtu savu deviņdesmitgadi, proti, 1926. gadā Smiltenē tika uzbūvēts pirmais stacionārais kinoteātris ar nosaukumu “Atpūta”.Skatītāju skaits mūsdienās kinoseansos nav liels, taču, kā liecina mūsu portālā publicētās aptaujas rezultāti, cilvēki vēlas apmeklēt kinoteātri tad, ja tajā demonstrē jaunās filmas ar izcilu attēlu un apskaņojumu.“Kinoteātri Smiltenē noteikti vajag,” uzskata smilteniete Silvija Zariņa. Viņa ir to pilsētas iedzīvotāju vidū, kuri līdz šim apmeklējuši kino seansus kultūras centra kinozālē.“Mani viss apmierināja, – labi krēsli, kuros ērti sēdēt, pieņemama kino biļetes cena, salīdzinot ar Rīgas kinoteātriem. Kinoteātris Smiltenē ir vajadzīgs, lai arī vidējai paaudzei vakaros būtu, kur aiziet, jo uz “Klondaiku” jau neiesim,” piebilst S. Zariņa.Vērīgākie smiltenieši decembrī ievēroja, ka Smiltenes kultūras centra kinozālē ir pārtrauktas kinoizrādes un lūdza “Ziemeļlatvijai” noskaidrot gan iemeslu, gan to, kad kino seansi atsāksies.Sandra Pētersone
Smiltenes kino mājaslapā internetā ir norādīts, ka kinoizrādes pagaidām nenotiek, un cilvēki aicināti sekot informācijai.
Holivudas filmas –digitālā formātāJau minētā mājaslapa arī informē, ka ap 10. martu tiek gaidīta pirmizrāde “latviešu tautas filmai” “Džimlai Rūdi Rallallā” (Smiltenē tā var notikt marta beigās vai aprīļa sākumā – redakcijas piezīme). Drīzumā solītas vēl citas jaunas Latvijas filmas “Izlaiduma gads” izrādes. Šīs filmas mērķauditorija ir jaunieši.Pašreizējā pauze Smiltenes kultūras centra kinozāles darbā nav nekas ārkārtējs, tā ir saistīta ar valūtas maiņu valstī un ar to saistītajām pagaidu neērtībām, kas visās pašvaldības kultūras iestādēs ilgst līdz 16. janvārim, skaidro atbildīgais par kinoizrādēm Gunārs Liedags.Tomēr perspektīvā kino izrāžu nākotne Smiltenē ir atkarīga no jaunas, digitālas kino demonstrēšanas aparatūras iegādes. Kinolentes laikmets ir beidzies, Holivuda vairs neizlaiž filmas uz tradicionālās kinolentes, bet gan digitālā formātā, kas reģionos esošajos kinoteātros nav izmantojams. Attiecīgi “Forum Cinema”, “ACME” un citi lielākie filmu izplatītāji tagad strādā tikai digitalizētajā sistēmā, savukārt Smiltenes pilsētas kultūras centra kinozālē pagaidām nav aparatūras, lai demonstrētu šo izplatītāju piedāvātās filmas. Tālab arī Smiltenē līdz šim nav demonstrētas daudzas Rīgas kinoteātros ejošas un pieprasītas filmas. “Nav filmu, kas būtu pieejamas uz mūsu sadzīves atskaņotāja, izņemot tikai atsevišķas Krievijas filmas, ko mums te velti rādīt,” par šāda repertuāra izvēli šaubās G. Liedags.Viņa viedokli par kino nākotni Smiltenē aizvadītajā piektdienā uzklausīja novada domes lēmējvaras un izpildvaras pārstāvji un Smiltenes novada Kultūras pārvaldes vadītāja Pārsla Jansone.“Smiltenes novada deputāti nekad nav lēmuši par kino neatbalstīšanu. Vismaz es neko tādu nezinu. Jau tiek meklēts finansējums, lai iegādātos aparatūru, un kino Smiltenē būs,” uzsver Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Kukainis.Smiltenes novada dome plāno ar savu projektu startēt Eiropas Komisijas programmā “Radošā Eiropa 2014-2020.” kultūras un radošo nozaru atbalstam, kurā būs paredzēti līdzekļi arī kino un audiovizuālajai nozarei.
Uzdots pārtraukumu aizpildīt Lai Smiltenes kinozālē varētu demonstrēt filmas digitālā formātā, pēc 2013. gada informācijas šādas aparatūras iegādei bija nepieciešami 65 tūkstoši latu, piebilst G. Kukainis.“Tika nolemts sakārtot visu kultūras centru (Smiltenes kultūras nama ēka ir vērienīga rekonstruēta – redakcijas piezīme), bet kino aparatūru iegādāties par projekta naudu, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu, tiklīdz būs tāda iespēja. Pagaidām ir jāpārdzīvo šī pāreja uz digitālo kino un Liedaga kungam ir uzdots aizpildīt šo pauzi, piemēram, ar ziemas Olimpisko spēļu translāciju vai cita veida translāciju,” uzsver novada domes priekšsēdētāja vietnieks.Latvijā ārpus Rīgas kino demonstrē tikai dažās pilsētās, piemēram, Valmierā un Daugavpilī. Smiltenei pietrūkst vien divu gadu, lai kino demonstrēšana šajā mazpilsētā sasniegtu savu deviņdesmitgadi, proti, 1926. gadā Smiltenē tika uzbūvēts pirmais stacionārais kinoteātris ar nosaukumu “Atpūta”.Skatītāju skaits mūsdienās kinoseansos nav liels, taču, kā liecina mūsu portālā publicētās aptaujas rezultāti, cilvēki vēlas apmeklēt kinoteātri tad, ja tajā demonstrē jaunās filmas ar izcilu attēlu un apskaņojumu.“Kinoteātri Smiltenē noteikti vajag,” uzskata smilteniete Silvija Zariņa. Viņa ir to pilsētas iedzīvotāju vidū, kuri līdz šim apmeklējuši kino seansus kultūras centra kinozālē.“Mani viss apmierināja, – labi krēsli, kuros ērti sēdēt, pieņemama kino biļetes cena, salīdzinot ar Rīgas kinoteātriem. Kinoteātris Smiltenē ir vajadzīgs, lai arī vidējai paaudzei vakaros būtu, kur aiziet, jo uz “Klondaiku” jau neiesim,” piebilst S. Zariņa.VIEDOKLISSmiltenes novada Kultūras pārvaldes vadītāja Pārsla Jansone: – Smiltenes novada dome un Kultūras pārvalde plānveidā, izvērtējot iespējas un riskus, dara visu iespējamo, lai saglabātu Smiltenes pilsētā vēsturiskās kino tradīcijas. Jau veidojot kultūras centra projektu, tika lemts – Smiltenē kino būs! 2013. gadā pašvaldība ir ieguldījusi papildus finanšu līdzekļus (neskaitot projektu, uzturēšanas izmaksas un divu darbinieku atalgojumu) kino darbības uzsākšanai un nodrošināšanai 12 482,58 latu apmērā. Ir izbūvēts kino projekcijas logs, kino ekrāna stiprinājuma izbūve, iegādāts kino ekrāns, disku atskaņotājs, monitors, stacionārais dators, skatītāju krēsli. Lai varētu pilnvērtīgi darboties mūsdienu kino prasībām. tiek meklētas Eiropas projektu iespējas digitālās aparatūras iegādei, jo nepieciešamās summas ir lielas. Jāpiemin, ka Latvijas mērogā, gandrīz visi kinoteātri ir nodoti privātām struktūrām. Kino Smiltenē ir ar savu vēsturi un stāstu, tāpēc ir tik ļoti svarīgs. Izvērtējot situāciju, ir izstrādātas prioritātes un darbības plāns 2013. un 2014. gadam, kā arī nepieciešamo finanšu plāns – kas tiek iegādāts no pašvaldības budžeta un kur tiek meklēts papildus finansējums projekta ietvaros. Nevienā brīdī nav pacēlies jautājums, ka kino Smiltenē nebūs! Par kino atbalstu lēma jau iepriekšējā sasaukuma deputāti, un tagad rīkojamies pēc iepriekš izstrādāta plāna, saprāta robežās. Šis pārejas brīdis ir jāaizpilda ar inovatīviem, interesantiem notikumiem un pārraidēm, kā arī vēsturiskām filmām par Smilteni. Turēsim īkšķus, lai projekts izdodas 2014. gadā un mēs varam kopā ar visas pasaules skatītājiem, baudīt jaunāko filmu pirmizrādi!
