Piens ir labāks par kokakolu. Turot rokās piena krūzes, to apgalvo Variņu pagasta Ķempu pamatskolas 2. un 3. klases skolnieces Baiba Blīgzna un Sintija Kuzņecova.
Piens ir labāks par kokakolu. Turot rokās piena krūzes, to apgalvo Variņu pagasta Ķempu pamatskolas 2. un 3. klases skolnieces Baiba Blīgzna un Sintija Kuzņecova. Bariņā stāvošās meiteņu klasesbiedrenes domā tāpat.
No šā gada janvāra Ķempu skola iesaistījusies Eiropas Savienības atbalstītajā programmā “Skolas piens”. 1. līdz 4. klašu audzēkņiem katru mācību dienu pulksten 9.30 skolas kopgaldā ir piena dzeršanas laiks.
Gandarījums, ka bērniem garšo
Par dienā saņemto glāzi veselīgā dzēriena skolēnam nav jāmaksā. Pienu skolai divas reizes nedēļā atved no uzņēmuma “Valmieras piens”. Uzskats, ka lauciniekiem pietiek ar pašu gotiņu doto pienu, ir maldīgs. Variņu ciematā govis varot saskaitīt uz rokas pirkstiem, stāsta skolas ēdnīcas vadītāja Aldona Indruškeviča.
Gaidot 1. – 4. klašu skolēnus, viņa jau laikus uz paplātēm sarindo 43 piena glāzes — katram savu.
“Akciju uzsākām ar šaubām, jo daudzas skolas no tās atturējās,” atceras A. Indruškeviča. “Pašiem jākārto atskaites, jāizdala piens, jāmazgā trauki. Tas ir papildu darbs un aizņem laiku. Taču man visu atsver gandarījums, redzot, ka bērniem piens garšo. Nevar nepamanīt, ka daudzi skolēni mājās nepaēd brokastis un viņiem grūti sagaidīt pusdienas. Piena glāze palīdz. Būtu labi, ja bērni no mājām paņemtu līdzi maizes šķēlītes, ko piekost klāt.”
Ēd lēti, bet sātīgi
Programmas “Skolas piens” labums ir arī tas, ka bērnus pie šā dzēriena radina no mazotnes. A. Indruškeviča pieļauj, ka vecāko klašu audzēkņi tik atsaucīgi piena dzeršanā nebūtu. To “Ziemeļlatvijai” apstiprina devītklasnieki Uldis, Madars un Jānis. “Negaršo. Nedzertu arī tad, ja dotu par brīvu,” saka pusaudži. Viņi pienu neesot dzēruši, arī mazi būdami.
Galvenā maltīte Ķempu pamatskolas visiem audzēkņiem ir pusdienas. Virtuvē Aldona saimnieko kopā ar palīdzi Vinetu Indruškeviču. Trīs reizes nedēļā vāra zupu, divreiz gatavo otro ēdienu. Saldais kopgaldā ir katru dienu. Vienam skolēnam zupa un saldais maksā 15 santīmu, otrais un deserts — tikai nedaudz dārgāk. Piemēram, ja galdā ir plovs, maize un mannas biezputra ar ķīseli, ēdējam jāšķiras no 21 santīma.
Pavārīte ievērojusi, ka no zupām topā ir biešu zupa un vistas gaļas zupa ar makaroniem. No otrajiem ēdieniem bieži gatavo maltās gaļas mērci, plovu, dārzeņu sautējumu, pelēkos zirņus ar speķi, siļķu tītenīšus ar krējumu un šampinjonu mērci, no saldajiem — putukrējumu ar grauzdētām auzu pārslām, biezpiena krēmu ar rozīnēm, pankūkas ar ievārījumu, biezputras ar ķīseli.
Sveic pavārīti svētkos
Lai virtuvē saimniecēm būtu ērtāk strādāt, Variņu pagasta padome nesen iegādājās jaunu elektrisko gaļas maļamo mašīnu. “Nākotnē ir doma nomainīt 30 gadu veco plīti pret jaunu. Uzstādījām jaunu ūdens sildāmo boileri roku mazgāšanai virtuvē. Daļēji ir nomainīti alumīnija katli,” stāsta A. Indruškeviča.
Vakar skola savu ēdnīcas vadītāju sveica vārdadienā. Aldona arī pēc darba par garlaicību nesūdzas. Viņas vaļasprieks ir krustvārdu mīklu minēšana un grāmatu lasīšana. Aldona rosās arī pagasta sieviešu klubiņā “Saulespuķe” un lauku iedzīvotāju apvienībā “Variņi”. Pērn mācījās angļu valodas kursos. Viņai patīk arī ceļot. Pavasara brīvdienās jau ieplānota ekskursija uz Horvātiju.
“Pēc horoskopa esmu Dvīnis, tāpēc arī patīk rosīties. Bez darba nevaru nosēdēt. Ir prieks strādāt, saņemot atsaucību no pagasta padomes, pedagogiem un bērnu vecākiem,” atzīst Aldona.
