“Šogad mežā ir ļoti daudz brūkleņu,” saka netālu no ogu iepirkšanas punkta Smiltenē sastaptā pensionāre launkalniete Elga.
“Šogad mežā ir ļoti daudz brūkleņu,” saka netālu no ogu iepirkšanas punkta Smiltenē sastaptā pensionāre launkalniete Elga.
Pārdošanai gan viņa ar satiksmes autobusu atvedusi citu meža ražu — spaini ar meitas salasītām mellenēm. Nopelnījusi četrus latus. Kilogramu melleņu todien iepirka par vienu latu, brūklenes (netīrītas) — par 30 santīmiem kilogramā, gailenes — par vienu latu kilogramā.
Vismaz maizītei var nopelnīt
“Mūsu pusē pieņēmēji brauc klāt uz mājām. Viņi maksā par gailenēm latu un 35 santīmus, par brūklenēm — 35 santīmus kilogramā. Mellenes viņi nepieņem, tāpēc vedu te. Var nopelnīt vismaz maizītei un citiem sīkākiem pirkumiem,” saka pensionāre.
“Švaki maksā,” iepircēju solīto cenu pilsētā vērtē Smiltenes tirdziņā sastaptais mednieks, pensionārs Uldis Lunders.
Paša lasītās, attīrītās brūklenes viņš pārdeva par 50 santīmiem litrā jeb vienu latu kilogramā. “Lētāk neatmaksājas,” domā ogotājs un pamato savu viedokli. “Uz mežu pēc brūklenēm ar velosipēdu braucu 18 kilometrus aiz Kapusila. Tur mums ir medību objekts, tāpēc zinu ogu vietas. Tad vairāk nekā kilometru brienu mežā. Tad nesu ogas ārā un vedu līdz mājām. Tad ogas ir jāattīra, lai ir tādas, kā tagad — tīras un smukas.”
Ja brūklenēs uz zināmo mežu viņš brauktu ar automašīnu, tad, pēc U. Lundera aprēķiniem, ir jāpērk seši litri benzīna, jāsalasa un jāpārdod aptuveni 12 litri ogu, lai atgūtu par degvielu iztērēto naudu.
No ogošanas attur rudens darbi
Turklāt smiltenieši neesot īpaši naski brūkleņu pircēji. Visu salasīto daudzumu pensionārs trijās dienās šonedēļ vēl nebija iztirgojis. Viņš zina stāstīt, ka citi smiltenieši brūklenes ved uz Valmieras tirgu un tur pārdod ātri vien pat par 60 līdz 70 santīmiem litrā.
U. Lunders ar brūklenēm cer nopelnīt naudu, lai šoruden samaksātu savu daļu par medību nomas maksu. Tās ogas, kas paliks pāri, vārīs pats. “Brūkleņu ievārījums labi garšo pie medījuma gaļas un pie asinsdesām. Cepot pankūkas, ruletes un tortes, arī prasās skābāks ievārījums.”
“Ziemeļlatvijai” stāstīts, ka Smiltenes puses pagastos šovasar brūklenes čakli lasa gan skolēni, gan pieaugušie. Taču, iespējams, viņu ražu pārtver iepircēji laukos, jo pilsētā kastes ar ogām nemaz tik strauji nepildās. Vismaz tā teic ogu un sēņu iepircēja Sarmīte Meņģele. “Brūkleņu mežā ir ļoti daudz, taču cilvēki tās nelasa. Tagad viņiem ir rudens darbi — jāvāc kartupeļi un viss pārējais. Pārsvarā ogas peļņai lasa lauku cilvēki. Vēl ir arī tāda lieta, ka ar autobusu brūklenes nav izdevīgi vest. Tās ir ļoti vieglas. Divos spaiņos daudz nevar salasīt, lai labi nopelnītu.”
Gaida dzērveņu sezonu
Kāds valcēnietis, kuru var dēvēt par profesionālu ogotāju, stāsta, ka brūkleņu lasīšanas sezona faktiski jau tuvojas noslēgumam. “Nezinu, kā Smiltenē, bet Valkā pārdošanai paredzētajām brūklenēm jābūt pilnīgi sausām. Pat tad, ja ogas ved tūlīt no meža, traukos tās kļūst nedaudz mitras. Vismaz man ir bijuši gadījumi, kad salasītais ticis izbrāķēts. Es savu biznesu esmu pārtraucis, jo uzskatu, ka prasības ir pārāk stingras iepirkuma cenai — 40 santīmiem par kilogramu,” stāsta vīrietis.
Savukārt launkalnietes Elgas meitai gadījusies cita ķibele. “Meita ogās ar velosipēdu brauc tālu, uz Jaunpiebalgas mežiem. Vienā vietā viņa salasīja ļoti daudz brūkleņu, pat ar maisiem veda mājās. Ogas saspiedās, un neviens iepircējs neņēma pretī. Bija žēl. Daļu padalījām cilvēkiem, bet pārējās joprojām pūst mājās. Lopi tās neēd.”
Kamēr iepircēju kastēs birst brūklenes un pēdējās mellenes, purvos jau sārtojas dzērvenes. Cilvēkiem būs vēl viena iespēja nopelnīt ar mežā salasīto ražu.
