Cukura diabēts (diabetes mellitus) ir slimība, kuras rezultātā organisms nespēj izmantot glikozi enerģijas iegūšanai. Šim procesam nepieciešams insulīns.
Cukura diabēts (diabetes mellitus) ir slimība, kuras rezultātā organisms nespēj izmantot glikozi enerģijas iegūšanai. Šim procesam nepieciešams insulīns. Cukura diabēta pacienta aizkuņģa dziedzeris insulīnu neizdala vai arī tas netiek organismā racionāli izmantots. Jebkurā gadījumā šūnas nesaņem glikozi, kas tām nepieciešama enerģijas iegūšanai. Glikoze nenonāk šūnās, bet uzkrājas asinīs un tiek izvadīta ar urīnu.
Senie grieķi izveidoja vārdu “diabēts”, apvienojot vārdus, kas grieķu valodā nozīmē “sifons” un “salds”. “Mellitus” latīņu valodā nozīmē medus. Šo terminu lietojuma pamatā ir novērojums, ka diabētiķi ražo pārmērīgi daudz urīna ar augstu glikozes daudzumu, kas piesaista bites un mušas.
