Aizrit dienas un pat nedēļas, bet Latvijā aizvien no jauna tiek uzsildītas kaislības, kas Vecrīgā risinājās geju un lesbiešu gājiena dēļ.
Aizrit dienas un pat nedēļas, bet Latvijā aizvien no jauna tiek uzsildītas kaislības, kas Vecrīgā risinājās geju un lesbiešu gājiena dēļ. Cilvēki mēdz būt atšķirīgi gan izskatā, gan domāšanā, gan paradumos.
Kaislības sākas tajā brīdī, kad savādībām apveltīti cilvēki sāk apvienoties, lai publiski popularizētu savu dzīvesveidu. Atšķirīgais kopš senlaikiem kalpojis par interesi izraisošu fenomenu, gluži kā dažkārt ceļojoša cirka trupa demonstrē bārdainas sievietes vai puisēnus ar iedzimtām kroplībām.
Pirms dažiem gadiem toreizējais deputāts Jānis Ādamsons mēģināja radīt politisku sensāciju, vairākus sabiedrībā pazīstamus cilvēkus apvainojot nepilngadīgo homoseksuālā izmantošanā. Par Ādamsona nolūkiem varam tikai minēt, bet apvainojumi izrādījās safabricēti. Tas bija pirmais nopietnais gadījums, kad homoseksuālisma tēma tika izmantota politiskajos konkurentu cīniņos. Pazobošanās nolūkos man pazīstams deputāts tolaik vēstulē rakstīja, ka Saeimā atklāts “homīšu vilciens”. Kompānijās jau vienmēr mēdzam par kaut ko pasmieties, bet faktiski jautājums ir daudz nopietnāks.
Slimība vai izlaidība
Īsti neviens ārsts pārliecinoši nevar atbildēt, kurā gadījumā darīšana ar iedzimtību, bet kurā sastopamies ar parastu izlaidību. Katoļu kardināla spriedumi, ka homoseksuālisms pielīdzināms citiem netikumiem, nav vērtējams no zinātniskā viedokļa. Priesteri nebūt nav kompetenti spriest ģenētiskās kategorijās. Tomēr nav dzirdēts, ka paši ģenētiķi būtu šo jautājumu risinājuši. Pirms pāris gadiem cilvēcei tika paziņots, ka pilnībā atklāts un aprakstīts cilvēka genoms, proti, iedzimtību nodrošinošā genoma dubultspirāle. Ir jau zināmi vairāki gēni, kuri šajā ķēdītē atbild par atsevišķām iedzimtām kaitēm, bet varbūt ar laiku tiks noskaidrots arī tas gēns, kurš atšķir heteroseksuāli un homoseksuāli orientētus vīriešus. Kamēr šis jautājums nav noskaidrots, varam spriedelēt tikai pieņēmumu līmenī.
Kārlis Streips apgalvo, ka būt par geju nav ne slimība, ne novirze, bet gan izvēle. Bet izvēle visbiežāk tomēr ir izlaidība. Šajos jautājumos zinošais dakteris Jānis Zālītis apgalvo, ka seksuālo orientāciju iespējams mainīt ar hipnozes palīdzību, proti, homoseksuāli orientēts vīrietis pēc pāris hipnozes seansiem sāk ilgoties pēc tuvības ar sievieti. Tikai pacientam pašam ir jāgrib mainīties, šāda orientācijas maiņa nav iespējama piespiedu kārtā. Ja cilvēks grib, lai viņam būtu normāla ģimene, ja viņš vēlas audzināt savus bērnus, tad nav problēmu. Tajā pašā laikā dakteris Zālītis paskaidro, kāpēc tik maz mediķu apguvuši hipnozi kā dziedniecības metodi. Lieta tā, ka hipnozes spējas var tikt izmantotas negodīgos, noziedzīgos nolūkos. Ar šo psihiskās manipulācijas metodi drīkst nodarboties tikai atbildīgi un augsti tikumiski speciālisti.
Tikko minētais liecina, ka zināmam procentam geju viņu savādība ir ģenētiski ieprogrammēta. Vairumam tomēr tā būs vai nu audzināšanas kļūda, vai arī nonākšana attiecīgu kompāniju ietekmē. Homoseksuālismu veicina gan armijas dzīve, gan — visvairāk — ieslodzījumu vietas. Un būs grūti noteikt robežu, kurā brīdī izlaidība kļūst par pieradumu.
Lesbietes rada maiguma deficīts
Arī šinī jautājumā nodalīsim iedzimtību no izvēles. Kā apgalvo rakstnieks Ēriks Hānbergs, sievieti visvairāk savaldzina glāsti. To apliecina arī mediķi. Bet sieviete pret otru sievieti intīmajās attiecībās vienmēr būs maiga, kam galveno baudu dod glāsti. Bet vai reizēm nav tā, ka zināma vīriešu daļa sabiedrībā maigumu uzskata par apkaunojošu? Krievu dzejnieks Jevtušenko kādā poēmā apgalvo, ka vīrietis kļūst tāds, kāda bijusi viņa pirmā sieviete. Dabā tomēr iekārtots tā, ka brutāls un dzīvniecisks tēvainis jau pēc pirmās nakts jaunā meitenē rada riebumu pret vīrieti vispār. Pēc alkohola un netīras miesas smirdošs un manierēs robusts vīrietis par skaistu mīlestību sasapņojušos meiteni uz mūžu spēj pārvērst par lesbieti. Kaut sirdī ikviena sieviete alkst pēc ģimenes un bērniem.
Tie ir ļoti skumji fakti, kas uzrāda sabiedrības veselības trūkumus kopumā. Tik mazskaitlīgai tautai kā latviešiem šis ir arī demogrāfisks jautājums.
Sabiedrība nav neiecietīga
Seksuālo minoritāšu manifestācija Rīgā izraisīja ne tikai protestus, bet arī savdabju apmētāšanu ar olām, nerunājot nemaz par apvainojošiem saukļiem. Daudzi laikraksti to vienbalsīgi vērtē kā neiecietību pret citādajiem vai jebkurām minoritātēm vispār. Šai versijai nevaru piekrist, jo vismaz latvieši ir ļoti saudzīgi (izņemot nelielu daļu ķērcēju). Ja mēs būtu neiecietīgi, tad krievu skolu štābisti, ieskaitot Plineru un Ždanoku, jau sen būtu apmētāti ar sapuvušām olām.
Konkrētajā gadījumā kaislības radīja politiķi, te atļaujot, te aizliedzot un atkal atļaujot geju propagandas gājienu. Visvairāk savas akcijas centās uzsildīt tā sauktā mācītāju partija. Šlesers pat cerēja nomainīt Rīgas pašvaldības vadību, pie viena pārbaudot valdības stiprību. Ar politisku motivāciju izskaidrojama arī Lujāna rīcība, kurš nolēmis jau savlaicīgi gatavoties Saeimas vēlēšanām.
Protams, Latvijas sabiedrība nav pieradusi pie dažām Rietumu demokrātijas īpatnībām, kur geju un lesbiešu manifestācijas vairs neraisa īpašas emocijas. Arī es piekrītu Viktoram Avotiņam, kurš pauž neizpratni, kāpēc homoseksuālistiem nepieciešams agresīvā formā publiski demonstrēt savas seksuālās novirzes, jebšu nevar būt iebildumu pret geju klubiem un speciālām kafejnīcām. Gluži kā ir norobežotas pludmales, kas speciāli paredzētas nūdistiem.
Krievijā ielu žargonā homoseksuālistus dēvē nicinoši par “pidariem”. Domājams, ka Maskavā paredzētais geju un lesbiešu gājiens lielu ažiotāžu neizraisīs, jo 14 miljonu pilsētā grūti kādu ar kaut ko pārsteigt. Bet kādā Pievolgas mazpilsētiņā līdzīga uzdrīkstēšanās tiktu sagaidīta ar milzu sašutumu. Sena tradīcija paredz šādus drosminiekus izģērbt, aptriept ar darvu un apvārtīt putnu spalvās.
Lai cik mēs tiekam mudināti uz toleranci un piecietību, vienu gan mums der paturēt redzes lokā: islama ekstrēmisti Rietumu demokrātiju uzskata par Sātana iestādījumu daļēji tāpēc, ka tā sauktajām seksuālajām minoritātēm atļauts būt agresīvām savu īpatnību propagandēšanā.
