Viens pēc otra TV ekrānos parādās izklaides šovi un tikpat ātri intrigas par māksliniekiem, it sevišķi tas manāms interneta medijos.
Viens pēc otra TV ekrānos parādās izklaides šovi un tikpat ātri intrigas par māksliniekiem, it sevišķi tas manāms interneta medijos. Lasot komentārus, jāsecina, ka tie lielākoties ir negatīvi. Kāpēc? Vai mēs esam tik aprobežoti, greizsirdīgi un skaudīgi par talantīgo latviešu tautu un tik ļoti patīk anonīmi pateikt kādu aizskaroši frāzi par mākslinieku? Tiesa gan, ne visus, kas piedalās televīzijas šovos var saukt par māksliniekiem un ne visiem ir vokālās dotības. Kā arī politiskā skatuve nav gluži tā pati, kas muzikālā. Spilgts piemērs tam ir politiķes Ingrīdas Ūdres dalība Latvijas Neatkarīgās televīzijas šovā “Divas zvaigznes”. Manā skatījumā netrūkst arī talantīgu cilvēku, ar nākotnes perspektīvām, bet tādu ir daudz mazāk. Paskatoties apkārt, pēc šova beigšanas vairākums jaunizcepto zvaigžņu turpina savas ierastās lietas, nemaz nedomājot par mūziķa karjeru.
Aizvien biežāk tiek diskutēts arī par šova balsojumu objektivitāti – par kuru un cik daudz tiek balsots.
Nenoliegšu, arī man sestdienu vai svētdienu vakaros ar interesi patīk vērot šovus, tā dalībniekus un viņu uzstāšanos. Bet nekad neesmu domājusi par viņiem balsot, jo tas tikai un vienīgi ir bizness. Nedomāju, ka šova veidotājiem īpaši rūp, cik no viena tālruņa tiek balsots par konkrētu izpildītāju, tas vairāk satrauc pašus māksliniekus un viņu tuviniekus. Jā, nav jau gluži objektīvi, ja vecāki par savu atvasi ziedo lielāko daļu ienākumu, lai tikai bērns nokļūtu balsojuma tabulas augšgalā.
Lai nu kā, tā tomēr cilvēkiem ir izklaide, kas sagādā atpūtu.
