2010. gada 2. oktobrī Latvijā notiks desmitās Saeimas vēlēšanas. Lai gan rudens vēl ir aiz kalniem, taču jau tagad cilvēki dzird pirmās politiskās reklāmas. Jautājām Valkas iedzīvotājiem, kas noteiks viņu izvēli un vai viņi zina, par ko balsos.
Vineta Skutāne, Valkas ģimnāzijas skolotājaMani pagaidām neapmierina neviens no pašreizējiem politiskajiem spēkiem, tāpēc nezinu, par ko vēlēt. It kā viss jauns, bet partijas tās pašas, kas iepriekš. Kā saka – tie paši vēži tikai jaunā kulītē. Latvijā likumdošana ir sakārtota tā, lai būtu labvēlīga tieši pašreizējām partijām un tās paliktu savās vietās.Manī ir pilsoniskā apziņa, ka ir jāiet un jābalso, bet šobrīd aizdomājos par vienu jautājumu – kas notiks, ja liela daļa neaizies uz vēlēšanām, tādējādi parādot savu attieksmi pret jaunajām apvienībām un politiskajiem spēkiem? Jo visi zina, ka tās apvienības, kuras sev iegūs aktīvākos pilsoņus, uzvarēs. Latviešu tauta ir pieradusi pie tā, ka ir jāizdzīvo, tāpēc bieži vien izvēlēsies pelēko, nevis melno vai balto. Ja pilsoņi nesāks izteikt savu gribu, nekas nemainīsies. Es politiskajos spēkos galvenokārt vērtēju darbus – vai skaistie saukļi atbilst tam, ko un kā viņi realizē un vai vispār dara. Bet tā kā neviena partija vēl nav sevi pierādījusi ar darbiem, tad es principa pēc varētu nobalsot par kādu jauno politisko spēku, taču neesmu vēl izlēmusi līdz galam, kam atdot savu balsi.
Inga Kozlovska, politoloģijas studenteManuprāt, apvienību politiskās reklāmas patiesībā ir nepieciešamas un vajadzīgas, lai būtu iespēja salīdzināt nu jau izveidoto apvienību solījumus un darbus. Man patīk salīdzināt partiju programmas, jo arī pirms iepriekšējām vēlēšanām solīja zelta kalnus, bet praksē nekas nebija un joprojām nav īstenots.Esmu izlēmusi, par ko balsot, un noteicošais faktors ir apvienības programma. Tas ir pirmais, ar ko iepazīstos, un pēc tās nolemju, par ko balsošu. Es nebalsoju par atsevišķiem cilvēkiem, kā to dara lielākā Latvijas elektorāta daļa. Tā kā mums politikā nav jaunu seju, tad patlaban uzreiz pēc programmas ir svarīgi iepriekšējie darbi, ko partija ir paveikusi no solītā un kā viss ir īstenojies. Nav noslēpums, ka daudzu partiju liktenis būtu bezcerīgs – vienas tās nepārvarētu 5 procentu barjeru, lai iekļūtu Saeimā, tāpēc bija jārīkojas un jāatrod domubiedri, izveidojot partiju apvienības. Dažu partiju apvienību es nespēju izprast joprojām – kā var apvienoties divas pēc programmām pilnīgi nesaderīgas partijas? Bet, kā teica Ilga Kreituse: „Latvijā viss ir tāpat kā pasaulē, tikai mazliet savādāk.” Bet ceru, ka būs labāk un pienāks tā diena, kad nomainīsies “vecās” sejas un nāks jaunas vēsmas.
Valentīna Mazurenko, pensionārePiedalos visās vēlēšanās, jo ceru, ka valstī kaut kas mainīsies. Lai gan šaubos, vai manu viedokli kāds ņem vērā, esmu tikai viena no daudzajām vēlētājām, tomēr cerība nezūd, ka kāds beidzot ieklausīsies arī pensionāru vajadzībās. Atņemt mums jau vairs nav īsti ko, jo mazā pensija un veselība ir viss, kas palicis.Joprojām neesmu izlēmusi, par ko balsot, tāpēc ceru, ka drīzumā varēs sākt lasīt partiju programmas, lai ir laiks izvērtēt un saprast, kas mums būtu vēlamākais. Otrs variants ir neiet uz vēlēšanām, parādot to, ka mani neapmierina tas, kā darbojas pašreizējā valdība. Iespējams, tad kaut kas tiktu mainīts un beidzot tiktu pievērsta uzmanība latviešu tautai. Visi taču piekritīs, ka partijas, savienības un Saeima bez tautas nav nekas. Manās acīs partijas līdz šim nav attaisnojušas savus saukļus un nav vedušas latviešus pie labākas dzīves.
