Mīlestība vienmēr saistīta ar došanu. Mēs apmierinām partnera piecas pamatvajadzības: esam viņam pieķērušies un veltām uzmanību, pieņemam un novērtējam viņu tādu, kāds viņš ir, un ļaujam viņam tādam būt,” apgalvo viens no Rietumu pasaulē ļoti populārajiem psihoterapeitiem Deivids Ričo.Piedāvā zelta vidusceļuTikpat nozīmīgi ir visu to saņemt pretī arī no otra. Tikko sākas izvērtēšana, kurš no partneriem attiecībās ieguldījis vairāk resursu, vienalga, vai tā ir uzmanība, laiks vai nauda, tā skaidrs, ka viena no pusēm nav apmierināta ar notiekošo un nejūtas labi. Ļoti bieži rūgtumu un nesaskaņas izraisa naudas lietas. Kamēr cilvēki jauni un materiāli atkarīgi no vecākiem, pilnīgi dabiski, ka par izklaidēm katrs maksā no savas kabatas vai vienojas, kurš kuram izmaksās, ja vienam vai otram izdevies kaut ko nopelnīt. Citādi ir, ja satiekas attiecībās jau pieredzējuši un apdedzinājušies cilvēki. “Mani tas aizvaino, ja sieviete pēc koncerta vai kafejnīcas apmeklējuma piedāvā samaksāt savu daļu,” atklāj Dainis, pusmūža vecuma kungs, kurš ir jaunu attiecību meklējumos. “Es gribu sievieti aplidot, parūpēties par viņas labsajūtu, tāpēc aicinu uz tādām izklaidēm, kas ir man pa kabatai,” viņš stāsta. “Ir cilvēki, kuri negrib izlaist attiecību kontroli no savām rokām, tāpēc baidās kļūt kaut niecīgā mērā no kāda atkarīgi,” komentē D. Ričo. “Lai saglabātu vienlīdzīgu finansiālo ieguldījumu no abām pusēm, jūsu tēriņiem ir jāizriet no formulas 3:1. Vīrietis, kā jau randiņos pienākas, izmaksā trīs reizes pēc kārtas, bet par ceturto maksā sieviete,” viņš piedāvā vidusceļu.Tu pelni par maz!Viņām vajag tikai naudīgos – pie šādas atziņas nonācis Kaspars (37 gadi), kurš nekad nav bijis precējies, bet piecus gadus dzīvojis kopā ar draudzeni. Viņš atzīst, ka tieši strīdi par naudas pelnīšanu un tēriņiem šīs attiecības pazudinājuši. “Pirmkārt – viņai vienmēr likās, ka es pelnu par maz. Jau tā viņa atnāca dzīvot pie manis. Likās pats par sevi saprotams, ka rēķinus par dzīvokli maksāju es, tāpat par gāzi, elektrību un ko nu tur vēl. Arī ēšanai devu naudu. Kad taisījām lielo iepirkšanos, vienmēr maksāju es. Lai gan draudzene pelnīja tā drusku virs minimālās, naudas viņai nekad nebija. Viņa lūdza man samaksāt pat sava mobilā telefona rēķinus. Otrkārt – tikko parādījās kāds jauns kosmētikas katalogs, tā tika iepirktas vismaz trīs četras lūpu krāsas, visādi spīdumi, nagu lakas un citi smāķi. Ja atgādināju, ka kosmētikas krājumi maciņā vairs nav ietilpināmi, bet to pārvietošanai jau vajag prāvu rokas bagāžu, viņa atcirta – vai tad man nepatīk, ka viņa labi izskatās?! Tāpat bija ar drēbēm un apaviem. Divas sezonas nevar staigāt vienā mētelī. Tad vajag zābakus, tad gladiatoru sandales, tad ar augstu, tad zemu papēdi. Protams, apzinos, ka sievietei vajag kopt sevi un pucēties, bet es nudien nevaru pieņemt, ja pēc vienas iziešanas apģērbs vairs nekam neder. Šajos gados visi mani ietaupījumi izkusa, bet pārmetumi par to, ka nebraucam brīvdienu ceļojumos, tika man, jo es, lūk, pelnot par maz.”Šķiroties draudzene izmetusi, ka ar tādu plikatu vairs negribot dzīvot. “Nezinu, vai viņa atrada kādu naudīgo, bet es ne ar vienu vairs kopā nedzīvošu. Iepatikušos sievieti varu uzaicināt uz kafejnīcu, koncertu vai kur citur, bet palikt pavisam kopā – nē.”Izturas vērtējoši un piesardzīgi “Tagad iepazīšanās visbiežāk notiek internetā. 90 procenti dāmu jau sarakstē cenšas noskaidrot, kāds ir iespējamā partnera materiālais stāvoklis. Ļoti ātri manāms, kurai tas ir galvenais iepazīšanās mērķis. Ar tādām labāk netikties,” pieredzē dalās Aigars. Ja attiecības ieiet nākamajā – tikšanās – posmā, Aigars ieteic nedižoties ar mantisko stāvokli.“Uz pirmo tikšanos jau neiesi nesakopies, bet dārgas firmas pulksteni vai zelta zīmoggredzenu, ja tāds ir, varbūt vajag atstāt mājās, jo dāmai tas var šķist kā pamudinājums likt patukšot maciņu pamatīgāk, nekā esi plānojis,” padomu dod Aigars. Viņš atzīst, ka pēdējos desmit gados – kopš šķiršanās ar pirmo sievu – nevienu nakti neesot pārgulējis svešās mājās. “Jā, man ir bijis pulka draudzeņu, varu aiziet kopā uz kādu pasākumu, pasēdēt kafejnīcā, pamīlēties. Ja aicinu uz koncertu, protams, maksāju. Par kafiju, vīnu, konfektēm arī. Puķes un šokolādi uz tikšanos vienmēr nopērku, bet citas dāvanas ne pats dāvinu, ne pieņemu.” “Kad apprecējos pirmoreiz, nebija laika spriedelēt, vajadzēja iekārtot dzīvokli, nāca bērni, viņiem visu ko vajadzēja. Atdevu sievai visu algu gandrīz līdz pēdējai kapeikai, pats paturēju tikai sīkiem izdevumiem. Tagad man ir cita izpratne par naudas tērēšanu. Ja jūtu, ka mani grasās izmantot, uzreiz atsakos no attiecībām. Bet lielākoties ir tā: tikko mana, ka nepiekrītu kaut kur aizvest, kaut ko nopirkt vai ik pārvakaru vakariņot restorānā, tā vairāk pat nezvana,” pārliecinājies Aigars.
