Nu jau piecus vai sešus gadus katru sestdienas vakaru Strenčos notiek savdabīgs koncerts Gaujas ūdeņos — vakara mūzika, ko spēlē apmēram pusstundu, kamēr laiva ar mūziķiem aizpeld no dzelzsbetona tilta līdz Vecajam ozolam estrādē.
Nu jau piecus vai sešus gadus katru sestdienas vakaru Strenčos notiek savdabīgs koncerts Gaujas ūdeņos — vakara mūzika, ko spēlē apmēram pusstundu, kamēr laiva ar mūziķiem aizpeld no dzelzsbetona tilta līdz Vecajam ozolam estrādē.
“Mēs piedāvājam pilsētas iedzīvotājiem un viesiem baudīt vakara mieru kopā ar klusinātu un ļoti dažādu mūziku, kā nu kuro reizi izvēlēti izpildītāji un repertuārs,” stāsta Lelde Bitīte, kura ir uzņēmusies atbildību par muzicēšanu šovasar. Kā allaž muzicēšana Gaujā sākas ar Plostnieku svētkiem, bet beidzas Pilsētas svētkos.
Izlīdzas ar vietējiem talantiem
Laivā spēlē visdažādākie muzikālie kolektīvi. Piemēram, 23. jūlijā Gaujas vakara rēnajā plūdumā muzicēs “Nāburgi” no Valkas. Visbiežāk uzstājušies pūtēji — ir spēlējis trio — divas flautas un klarnete —, kvartets, kurā muzicē skolotājs Jānis Krūmiņš un viņa audzēkņi, Plostnieku svētkos, kad atklāja vakara mūzikas sezonu, spēlēja Pēteris Vilks un Jānis Silakalns. “Divas sestdienas pēc kārtas laivā iekāpt nevarējām, jo ļoti lija. Pažēlojām instrumentus,” atzīst skolotāja L. Bitīte. Vēl Gaujā ir spēlējis pūšaminstrumentālists Gunārs Geduševs no Valmieras.
Aizvadītajā sestdienā dzirdējām kārtējo trio — divus saksofonistus un vijolnieci. Visi ir absolvējuši Strenču mūzikas skolu. Vijolnieci Māru Rābanti dzīves gaita ir aizvedusi uz Cēsu mūzikas vidusskolu. Vietējo talantu — saksofonistu, ģitāristu un citu mūzikas instrumentu zinātāju Edvīnu Šļubovski — un muzikantu dvēselē Armandu Zirni strencēnieši labi pazīst. Nākamsestdien skanēs akordeona mūzika, bet pēc tam atkal muzicēs J. Krūmiņš ar saviem audzēkņiem. Vakara mūzikas fani gaida arī Jāni Kaģi ar viņa draugiem no Latvijas Jauniešu pūtēju orķestra. L. Bitīte uzskata, ka vijole, pūšaminstrumenti un akordeons ir pateicīgākie instrumenti vakara mūzikas melodijām. Viņa priecājas, ka neviens uzaicinātais mūziķis nav atteicis.
Klausās abos Gaujas krastos
Strencēniešu un pilsētas viesu interese par koncertiem uz ūdens nav nemainīga — dažbrīd klausītāju ir daudz, bet gadās, ka interese par vakara mūziku ir pavisam necila. Pagājušo sestdien vairāki desmiti interesentu bija gan uz Gaujas tilta, no kurienes sākās laivas peldējums, gan pie Vecā ozola, kur izskanēja skaņdarbu beidzamie akordi. Iespējams, tas saistīts ar Strenču skolas absolventu salidojumu. Lelde pieļauj, ka vakara mūzikas koncerti strencēniešiem ir ierasti, tāpēc par tiem interese mazinās. Nekādus superklases mūziķus aicināt uzspēlēt uz Gaujas nav iespējams un diezin vai vajag. Līdz šim tikts galā pašu spēkiem, jo melodijas tikpat kā nav atkārtojušās. “Nebūt nav tā, ka spēlējam tikai paši sev, jo cilvēki mūs klausās abos Gaujas krastos visa brauciena garumā. Šogad spēlējam pusdesmitos vakarā, jo zinu, ka liela daļa strencēniešu vēlas noskatīties televīzijas “Panorāmu”.
Sestdien vakara mūziku klausījās arī tie deviņi Strenču vidusskolas absolventi, kuri mācības beidza tieši pirms 50 gadiem.
Viena no viņiem bija vakara mūzikas projekta aizsācēja, bijusī domes priekšsēdētāja Velga Graumane.
Priecājas par paaudžu maiņu
“Strencēniešiem vakara mūzika nozīmē daudz. Par to paldies bijušajai domes priekšsēdei. Man personīgi vakara mūzika patīk tāpēc, ka šajā procesā piedalās daudz manu bijušo skolnieku,” stāsta ilggadējā pedagoģe Māra Larionova. Viņa atceras, kā šie zēni klases vakaros smaidīja, kad skolotāja labprāt klausījās latviešu šlāgerus. Tagad šie puiši paši spēlē šo mūziku un jūtas itin labi, un skolotāja uzsver, ka esot patiesi laimīga, jo bijušie audzēkņi atzīst arī tādas vērtības.
“Vakara mūzika sestdienas vakaros ir īpaša relaksācija. Esmu pateicīga V. Graumanei, kura spēja īstenot Mārtiņa Gaigala ideju par šo muzicēšanu. Daudziem cilvēkiem netrūkst itin labu ideju, bet tikai nedaudzi tās spēj īstenot. Tieši īstenotājiem vēlos pasacīt paldies,” pateicas skolotāja. Viņa uzsver, ka Strenčos ir daudz muzikālu ģimeņu. Skolas absolventu salidojumā dziedāja Latvijas Nacionālās operas māksliniece Inga Šļubovska, kura ir māsa Edvīnam — muzicētājam uz Gaujas pagājušajā sestdienā. Savukārt Zirņu ģimenē ir muzicēts daudzās paaudzēs. M. Larionova pašlaik ir aizņemta ar Zirņa juniora vectēva un vecvectēva ugunsdzēsēju depo savulaik skandēto dziesmu meklēšanu un apkopošanu. Skolotāja atzinīgi izsakās par to, ka dziesmas tiek nodotas no paaudzes uz paaudzi. Tikai tā iespējams kopt savu garīgo pasauli un mutvārdu mantojumu, tikai tā saglabājamas latvju kultūras vērtības.
