Un atkal jauna dēka, jauns sapnis jāsapņo.
Un atkal jauna dēka,
Jauns sapnis jāsapņo.
Vai tādēļ jāceļ brēka,
Ka atkal jāprāto?
Prāts neļauj sirdij vaļu,
Tas skaļi protestē.
Kam lai dodu varu?
Ko sapņot man, ko ne?
Un atkal jūtas trako,
Un sapnis maigi čukst,
Prāts skaļi kliedz un auro,
Sirds apmulsusi pukst.
Nedomāt un dzīvot —
Tā man gribētos.
Bet atkal greizi mīlot,
Bail sastapt vilšanos.
Un atkal jauna dēka,
Jauns sapnis jāsapņo.
Uz kāda smilšu sēkļa
Būs jāsāk, jāprāto.
