Rakstām tādēļ, ka vēlamies pastāstīt par kādu jauku pasākumu 9. februārī Ērģemes bērnunamā – patversmē.
Rakstām tādēļ, ka vēlamies pastāstīt par kādu jauku pasākumu 9. februārī Ērģemes bērnunamā – patversmē. Mēs abas bijām uzaicinātas žūrijā. Sākumā pat vēl nedaudz šaubījāmies, jo sestdiena – brīva diena, daudz citu rūpju. Tomēr piekritām un esam par to priecīgas.
Pasākums bija veltīts Valentīndienai kā konkurss. Prieks par audzinātāju Agritas, Silvijas un Agitas izdomu. Audzēkņi tika sadalīti trijās komandās, kurām bija jātiek galā ar desmit uzdevumiem: mīļvārdiņu rakstīšana, pašu sacerēts dzejolis, dziesmu duelis, dzejoļa salikšana no dotajiem vārdiem, sirsniņas naglošana uz koka, sirsniņas izšūšana, mīlestības ligzdas veidošana (kompozīcija), brokastis mīļotam cilvēkam, jāuzraksta – kas ir mīlestība, īsziņas rakstīšana.
Vērtējām mēs piecu ballu sistēmā. Parasti ir dzirdēts, ka žūrijā ir grūti vērtēt un būt objektīviem, bet tagad pašas bijām nokļuvušas tādā situācijā. Tā tiešām ir.
Atklājās, ka jauniešiem ir dziļas dvēseles, kolosāla izdoma un pat talants dzejoļa rakstīšanā. Bija brīži, kad žūrijai vajadzēja valdīt aizkustinājuma asaras. Tā, piemēram, kas ir mīlestība, vienas komandas skatījumā: “Mīlestība ir liela patika. Mīlestība pret kādu cilvēku vai otro pusīti, kuru nevar salauzt lielākais ļaunums.
Mīlestību izjūt ģimene pret savu bērnu un bērns pret ģimeni. Tā ir īsta mīlestība uz mūžu, tā nekad nebeidzas, tā tikai iet uz priekšu un neapstājas.
Mīlestība ir mūžīga mīla, tā nekad nebeidzas!”
Ar šo vēstuli gribējām pateikt, ka jauniešiem aiz ikdienišķās, ne vienmēr tik patīkamās uzvedības slēpjas dziļas un patiesas jūtas. Mēs viņus ieraudzījām pavisam citā gaismā.
Novēlam audzinātājām izturību ne vieglajā ikdienas darbā un jauniešiem savas jūtas neslēpt tik dziļi sevī – būt atklātākiem!?
Žūrijas komisijas locekles Agrita un Indra
