No vairāk nekā nekā 2000 Grieķijas salām lielākā ir Krēta. Dziļā sentanē, pirms trijiem tūkstošiem gadu, tā bija Mīnoja civilizācijas centrs, bet mūsdienās kļuvusi par idillisku vietu atpūtniekiem.
No vairāk nekā nekā 2000 Grieķijas salām lielākā ir Krēta. Dziļā sentanē, pirms trijiem tūkstošiem gadu, tā bija Mīnoja civilizācijas centrs, bet mūsdienās kļuvusi par idillisku vietu atpūtniekiem.
Kalni, jūra, silts klimats — tie bija noteicošie apstākļi, kāpēc Krētu par šā gada ceļojuma mērķi izvēlējās smiltenieši Dzintra un Andris Rozīši. Krētā viņi atpūtās septembra nogalē. Gaisa temperatūra bija plus 28 — 29 grādi, ūdens temperatūra jūrā — aptuveni plus 25 grādi.
Sala, ko uzskata par Eiropas dzimteni
Rozīšu ģimene par pārbaudītu vērtību atzīst firmas “Impro Ceļojumi” organizētos braucienus un arī šoreiz izraudzījās tās izveidotu maršrutu “Eiropas dzimtene Krētas sala” no 17. septembra līdz 2. oktobrim.
Lai redzētu arī kontinentālo Grieķiju, smiltenieši atteicās no čarterreisa ar lidmašīnu un nolēma ceļot ar autobusu. “Maršrutu ar autobusu, kas iekļāva gan Grieķijas apskati, gan atpūtu Krētā, firma “Impro Ceļojumi” šogad organizēja tikai vienu reizi. Pieteicāmies jau pērn novembrī. Janvārī grupa bija pilna,” atceras Dzintra.
Šajā ceļojumā viņus gaidīja Grieķijas galvaspilsēta Atēnas un, galvenais, četras dienas ilga atpūta Krētas salā, kas ir slavena ar vēsturiskām pilsētām, senām Mīnoja laikmeta pilīm un iespaidīgām dabas ainavām.
Krētas salas vēsture ir cieši saistīta ar gandrīz 3000 gadu seno Mīnoja civilizāciju, ko uzskata par Eiropas kultūras sākotni. Tūristiem Krēta tiek pieteikta kā Eiropas civilizācijas šūpulis un arī kā vienkārši skaista zeme, kurā augstu kalnu masīvi mijas ar auglīgiem augstkalnu līdzenumiem, kurā atrodas no pasaules nošķirti ciematiņi un kas ir mājvieta unikālai augu valstij. Krētā aug vairāk nekā 90 savvaļas orhideju sugas, simtgadīgi olīvkoki, ozolu, kastaņu un ciprešu meži, vīģeskoki, ciedri, apelsīnu un citronu koki.
Tomēr atpūtniekiem lielākais vilinājums ir dzidri zilā jūra, pludmales un saule.
Ūdens jūrā — tintes zilumā
Ceļojot uz Krētu, Dzintra un Andris pabija pat piecās jūrās: Adrijas, Jonijas, Egejas, Krētas un Lībijas. Prāmis, kas kursē no Grieķijas uz Krētu, ceļā atrodas septiņas stundas.
Visskaistākā ir Lībijas jūra, uzskata smiltenieši. Ūdens tajā ir tintes zilā krāsā. Piekrasti klāj gludi melni un pelēki akmeņi.
Lībijas jūru ceļotāji pirmo reizi ieraudzīja, iznākot no Samarijas aizas. Gājienu pa 13 kilometru garo aizu Dzintra un Andris atzīst par aizraujošāko piedzīvojumu Krētas salā.
Samarijas aizu izveidojušas ūdens straumes, kas ziemā brāžas lejup no Omalas plato, un tajā atklājas iepaidīgākie dabasskati Krētā.
Kad 1962. gadā aizai piešķīra nacionālā parka statusu, Samarijas ciema iedzīvotāji pārcēlās uz dzīvi citur, atstājot aiz sevis mazas kapelas, kuras redzamas arī tagad. Gājiens pa taku ilgst piecas līdz septiņas stundas. Noslēgumā ceļotāji iznāk Lībijas jūras krastā un nogurumu var mazināt peldē.
Gide tūristiem stāstījusi — Krēta ir vieta, kurā ne uz vienas kartītes jūra neizskatās tik skaista, kāda tā ir dabā. Dzintra un Andris tam pilnībā piekrīt. Vienreizēja bijusi iespēja skatīt saulrietu jūrā salas vienā pusē, bet saullēktu — otrā.
Krētas sala platumā aizņem tikai 60 kilometru. Trīs lielas kalnu grēdas, kas stiepjas austrumu – rietumu virzienā, veido 250 kilometru garās salas centrālo asi.
Knosa glabā leģendu par Mīnotauru
Četrās Krētā pavadītajās dienās smiltenieši kārtīgi atpūtās — peldējās, sauļojās, baudīja vietējā ēdināšanas servisa piedāvājumu un aplūkoja salas vēsturiskās vietas. Ceļojuma maršruts bija sastādīts tā, lai interesanti būtu visiem.
Dzintra un Andris redzēja Krētas ievērojamākās pilis Knosu (valdnieka Mīnoja ziemas pili) un Festu (Mīnoja vasaras pili). Restaurētās Knosas pils drupas sniedz kaut daļēju priekšstatu mūsdienu cilvēkiem par dzīvi Mīnoja laikmetā.
Pirmā Knosas pils celta ap 1900. gadu pirms mūsu ēras. Ap 1700. gadu pirms mūsu ēras to sagrāva zemestrīce, bet drīz pēc tam pili uzcēla no jauna. Knosā atradās plašākā un izsmalcinātākā Krētas pils. Tajā bija vairāk nekā 1000 istabu un tādi labiekārtojumi kā attīstīta kanalizācijas sistēma, tualete ar skalojamo kasti un bruģētas ielas. Leģenda vēsta, ka Knosā atradās pazemes labirints, kurā bija ieslodzīts Mīnotaurs — puscilvēks –s pusvērsis.
Pasaulē nozīmīgāko Mīnoja laikmeta senlietu kolekciju glabā Krētas lielākās pilsētas Hēraklijas Arheoloģijas muzejs. Ekspozīcijas sniedz ieskatu izsmalcinātajā civilizācijā, kas pastāvēja Krētā pirms aptuveni 3000 gadiem.
Zemi vērtē pēc olīvkoku vecuma
Mūsdienās lielākā pilsēta Krētas salā ir Hēraklija, kurā ir izslavēts tirgus, osta, cietoksnis un promenāde ar juvelieru veikaliem un restorāniem.
Salā dzīvo aptuveni 500 tūkstoši iedzīvotāju. “Simpātiski, sirsnīgi cilvēki, kuri lepojas ar savu zemi,” grieķus raksturo Dzintra.
Andris piebilst, ka sazināties ar grieķiem krodziņos un veikalos ir viegli, ja vien ņem talkā žestus. Krēta ir tūrisma zeme, un vietējie ir pieraduši pie atpūtniekiem no daudzām valstīm. Atgadījušās pat tādas situācijas, kad vietējie neaicināti pienāk klāt un uzsāk sarunu krievu valodā.
Tirgos preci pārsvarā pārdod vīrieši. Vakaros viņi sēž tavernās — skatās televizoru vai spēlē kārtis. Grieķu sievietes tradicionālajā melnas krāsas apģērbā ceļotāji visbiežāk redzēja, braucot cauri mazajām pilsētiņām.
Krētas iedzīvotājus galvenokārt balsta ienākumi no tūrisma, olīvu un citrusaugļu audzēšanas. Salā aug aptuveni 25 miljoni olīvkoku. No malas šķiet, ka neviens tos nav speciāli stādījis. Ar izmērā Latvijas ķirsim līdzīgajiem olīvkociņiem apaugušas gandrīz visas kalnu zemākās nogāzes. Krētā zemi vērtē pēc tā, cik veci ir uz tās augošie olīvkoki. No koku vecuma atkarīga to ražība.
Smiltenieši Krētā olīvas nogaršoja Grieķu salātos, kas tur esot gardāki nekā Latvijā ēstie, iespējams, siera un vietējo garšvielu — eļļas un etiķa — garšas atšķirību dēļ.
Ko ēd un dzer grieķi
Krētas krodziņos Grieķu salāti maksā aptuveni četrus eiro. Otrā ēdiena cena svārstās no 7 līdz 12 eiro. Par vīna glāzi jāšķiras no pusotra līdz diviem eiro, taču veikalā par diviem eiro var nopirkt vīnu divu litru iepakojumā. “Vietējo vīnu cenas ziņā ir izdevīgāk un arī labāk dzert nekā kokakolu. Abi dzērieni maksā apmēram vienādi,” piebilst Andris. Pudele “Metaxa” veikalā maksā orientējoši no 7 līdz 25 eiro.
Grieķu virtuve ir vienkārša un veselīga. Tās pamatā ir olīveļla, jogurts, dārzeņi, gaļa vai zivis un vīns. Populārs grieķu produkts ir jogurts ar medu. Grieķijā tas ir liels gardums, ko pārdod īpašos piena veikalos gan apēšanai uz vietas, gan līdzi ņemšanai. “Tas nav tāds jogurts kā Latvijā. Drīzāk tas atgādina biezu krējumu un garšo nedaudz skābeni,” vērtē Dzintra.
Smiltenieši ar patiku atceras gardos augļus, piemēram, mazās, saldās, dzeltenās vīnogas bez kauliņiem, un izcili garšīgo apelsīnu sulu. Tik labu citur neesot dzēruši. Paši apelsīni Krētā vizuāli nav pievilcīgi, veikalā rokas pēc tādiem nestieptos. Ja kilograms apelsīnu Krētā maksā aptuveni 0,7 eiro, tad par glāzi svaigi spiestas apelsīnu sulas kafejnīcā prasa 3,5 eiro.
Uz mājām smiltenieši atveda grieķu saldumus — riekstus griljāžā, halvu, baklavu (saldu kviešu, medus un riekstu pīrāgu) un citus našķus. Tādus salā viņi atrada tikai mazos veikaliņos, kuri specializējas tūristu apkalpošanā.
Krētas virtuvē cieņā ir jūras veltes — tuncis, zobenzivs, garneles, sarkanā kefale, jūras asaris un citas zivis. Restorāna apmeklētāji var izvēlēties, tieši kuru no zivju letē redzamajiem eksemplāriem viņi vēlas baudīt. Var pasūtīt arī ēdienu no astoņkāja, taču smiltenieši no tādas eksotikas atteicās. Par to, ka astoņkāji patiesi ir Vidusjūras iemītnieki, Andris pārliecinājās personīgi. Stāvot krastmalā, viņš jūrā redzēja vienu šīs sugas pārstāvi.
Toties Krētas nacionālais dzīvnieks ir kaķis, joko smiltenieši. Kaķi salā ir visur. Drošākie pat uzrāpjas pa vīnstīgām un caur atvērtu logu ielien viesnīcu numuriņos.
Vēlas Krētā atgriezties vēlreiz
Krēta ir vieta, kurā gribas atgriezties vēlreiz, secina Dzintra un Andris.
Uz šo salu ir vērts aizbraukt, ja patīk atpūta pie jūras. Iespējas, kā atpūsties, ir daudzveidīgas. Piestātnēs kuģīši piedāvā gandrīz visu dienu ilgus izbraucienus makšķerēt un atpūsties piknikā, vērot delfīnus, skatīt kādu ievērojamu aizu un ūdenskritumu, arī braucienu uz Santorini salu, kas Latvijā šobrīd ir populārs ceļojumu galamērķis.
