Par redzētajām četrām izrādēm Smiltenes novada teātru skatē žūrijai, Valdim Lūriņam un Edītei Siļķēnai, radies pozitīvs iespaids. Augstāko novērtējumu guva Blomes teātrmīļu apvienība “Nenolaid Rumpi”, izrādi “Ar būdu uz baznīcu” izvirzīja Vidzemes reģiona amatierteātru iestudējumu skatei.
“Katram tautas mākslas kolektīvam ir kāds atskaites punkts. Smiltenes novadā teātri spēlē gandrīz katrā pagastā, un tie ir labā līmenī. Bet lai bez Smiltenes novada Teātru svētkiem būtu arī profesionāļu viedoklis, nolēmām, ka mums nepieciešama teātru skate. Šogad tā ir darba režīmā, jo kultūras namā notiek remonts,” stāsta Smiltenes novada Kultūras pārvaldes vadītāja Pārsla Jansone.Smiltenes novada teātru skate iesākās Birzuļu tautas namā ar dramatiskā kolektīva “Mēris” izrādi “Aizdodiet man tenoru”, turpinājās Grundzālē ar “Cik Jaudas” izrādi “Savedējs”, bet noslēdzās Blomes kultūras namā. Vispirms žūrijas vērtējumam nodeva Launkalnes tautas nama amatierteātra kolektīva “Putni” izrādi “Tās dullās Paulīnes dēļ”, bet noslēgumā “Nenolaid Rumpi” rādīja “Ar būdu uz baznīcu”.Patīkamas emocijasP. Jansone stāsta, ka diena bijusi emocijām bagāta – gan ar smiekliem līdz asarām, gan dažādiem kurioziem. Launkalniešiem šī bija debija teātru skatē. “Man šķiet, ka veicās labi, jo gūta neatsverama pieredze. Par režisori nekad neesmu mācījusies, skatuvi apgūstu no daudziem citiem skatu punktiem. Žūrija norādīja virzienu, kādā turpmāk strādāt, un es to ņemšu vērā,” saka “Putnu” režisore Liene Strazdiņa.Tālāk tiek divi kolektīviSvarīgi zināt, ka jau pērn novembrī žūrija uz Vidzemes reģiona amatierteātru iestudējumu skati izvirzīja Smiltenes Tautas teātra iestudēto Elīnas Zālītes komēdiju “Rudens rozes”, bet tagad Blomes teātrmīļu apvienību. Reģiona skatē eksperti izraudzīsies iestudējumus, kas pretendēs uz titulu “Gada izrāde 2011”. “Nenolaid Rumpi” režisore Gita Skadiņa atzīst, ka tas ir liels panākums. “Mēs uz to mērķtiecīgi gājām. Prieks, jo ieguldīts gana apjomīgs darbs. Mūsu pluss ir tas, ka esam stabils kolektīvs, sastāvs nav mainījies piecus sešus gadus, bet mīnuss – esam province,” komentē G. Skadiņa.“Šie kolektīvi tiešām ir kolektīvi. Var manīt, ka tās ir pamatīgas kompānijas, kurās ir cilvēciskās saites, un no tā visa nāca ļoti liela labestība. Ja citur skatītāju bija mazāk, tad Blomē to bija ļoti daudz un tas mani iepriecināja. Tas ir fantastiski!” saka V. Lūriņš. E. Siļķēna papildina : “Varu piebilst, ka tā ir ļoti liela vērtība, ka cilvēki laukos spēlē teātri. Tā ir gaišu cilvēku kopa, kas aizvien vairāk vajadzīga laukos.” Atzinīgus vārdus no V. Lūriņa izpelnās arī Smiltenes novada Kultūras pārvaldes vadītāja. “Liels paldies jāsaka skates rīkotājiem. Pārsla Jansone patiesi ir ieinteresēta novada kultūras dzīvē, un tā nav tikai formāla interese. Jums ir laimējies ar viņu,” ir pārliecināts V. Lūriņš.
vērtē režisors Valdis Lūriņš
Skates burvība bija iestudējumu dažādībā.“Mēris” – interesants un atraktīvs kolektīvs. Pie iestudējuma ieguldīts pamatīgs darbs, tas noteikti nebija gadījuma darbs.“Cik Jaudas” – faktiski pirmais iestudējums, kurā ieraudzīju interesantas lietas. Ko tādu“Savedējā” citu teātru izpildījumā nebiju pamanījis. Tiek sabiezinātas reālās situācijas, kurās parādās virsjēga.“Putni” – šķita, ka nedaudz īsāks bijis mēģinājumu process. Skatuves noformējums bija labs, bet nepārliecināja māsas, kuras padarītas jaunākas.“Nenolaid Rumpi” – vienmēr man bijis mīļš kolektīvs. Iestudējot izrādi, viņi necenšas kopēt drāmas teātri, bet atrod kaut ko savu, ir precīzas detaļas un atraktīvi aktieri. Savulaik mani ārkārtīgi pārsteidza, cik labi viņi iestudēja “Sniegbaltītes skolu”.
