Pamestas mājas, izpostīta vide, aizauguši lauki un drūmi atomelektrostacijas korpusi.
Tāda atklājas aina ceļojošajā izstādē “Tiem, kas glāba pasauli”, ko piektdien Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieks valcēnietis Gundars Šulcs kopā ar citiem biedrības “Latvijas savienība “Černobiļa”” aktīvistiem atklāja Valkas novadpētniecības muzejā.Vienlaikus ar šo pasākumu tika atklāta arī otra izstāde “Civilā aizsardzība”, jo, kā pasākuma atklāšanā norādīja savienības “Černobiļa” valdes priekšsēdētājs Arnolds Vērzemnieks, abas tēmas ir cieši saistītas. Dokumentus un fotogrāfijas, kā arī aprīkojuma eksponātus minētajām ceļojošajām izstādēm ir atvēlējis Latvijas Ugunsdzēsības muzejs.Nekādu informāciju nesniedzaAtklāšanas dienā izstādi apmeklēja vairāki bijušie černobilieši. Dainis Jēkabsons savulaik Pripetē strādāja uz ekskavatora, savācot saindēto zemes virskārtu. “Toreiz mums neviens neko neskaidroja, cik šāds darbs ir kaitīgs un bīstams. Saņēmu pavēsti, ka jādodas uz Černobiļu, un bija jābrauc. Nedrīkstēja būt nekādu atrunu. Kas patiesībā bija noticis un cik lielā mērā atrašanās pie atomstacijas reaktora apdraud mūsu veselību, to mums neviena amatpersona neskaidroja. Bija jādara, kas uzdots, un viss. Tagad esmu ieguvis invaliditātes grupu,” stāsta D. Jēkabsons. Pēc viņa domām, ārsti spēj uz laiku vienīgi uzlabot veselību un padarīt vieglākas sāpes, bet izārstēt nevar. Viktors Smirnovs atceras, ka viņš iesaukumu saņēmis darbā un pat nepaguvis īsti atvadīties no ģimenes. “Man lika tikai parakstīt papīru, pateica, ka viss ir pēc kara laika likumiem, un viss,” atminas V. Smirnovs. Normunds Atars avārijas seku likvidēšanā strādāja par šoferi. Arī viņš ātri vien pēc darba Černobiļā sācis sajust veselības problēmas un piekrīt pārējiem, ka strādājuši pilnīgā neziņā par patieso situāciju.Vīri atzīst, ka valsts nodrošina ārstēšanu bez maksas, bet prieka no tā maz, jo veselību pilnībā tik un tā nav iespējams atgriezt.Sociālās garantijas tikai LatvijāSavienības “Černobiļa” valdes priekšsēdētājs A. Vērzemnieks “Ziemeļlatvijai” pastāstīja, ka pašlaik Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas reģistrā uzskaitē ir 5300 avārijas seku likvidētāju. Par cietušajiem uzskatām apmēram 1200 bērnu, kas dzimuši ģimenēs pēc tam, kad tēvs bija atgriezies no Černobiļas. Miruši ir vairāk nekā tūkstotis. No bijušā Valkas rajona avārijas seku likvidēšanā piedalījās 87 cilvēki. “No visām Baltijas republikām tikai Latvijā ir izdots likums, kas garantē sociālo aizsardzību atomelektrostacijas avārijā cietušajiem. Viņiem ir bez maksas pieejami medicīniskie pakalpojumi, ir piešķirta kaitējuma piemaksa pie pensijas un uz pusi lētāki zobārsta pakalpojumi,” informē A. Vērzemnieks. Ir arī citas sociālās garantijas, bet neviena no tām nevar atdot veselību un spēku, kas bija jaunībā. Izstāde ir kā brīdinājums un atgādinājums mums visiem, cik nozīmīga ir izcīnītā brīvība, kad varam paši būt saimnieki savā zemē un neviens nevar rotaļāties ar mūsu dzīvību.1986. gadā notika liela mēroga avārija Černobiļas atomelektrostacijā Ukrainā, ko vēl līdz šim eksperti vērtē kā vienu no lielākajām atomavārijām pasaulē.
