No sīkumiem, kā zināms, veidojas cilvēku labsajūta un nereti pat daļa dzīves. Tagad, kad taupīts tiek visās lietās, arī traucējošu sīkumu sakrājas bez gala.Kad Ziemassvētkos un Jaungadā cilvēki rakstīja vēstules, gandrīz ikviens izjuta to, ka Valkas pilsētas centrā nav dzeltenās vēstuļu kastiņas. Vairāki mani paziņas par to žēlojušies, dažs pat solījies vākt parakstus, jo ne visiem ir viegli mest līkumus pa šļurainajām ielām. Nedomāju, ka vienas liekas kastiņas uzstādīšana pilsētas centrā “Latvijas Pastam” būtu liels finansiāls apgrūtinājums. Galu galā šeit simts metru rādiusā atrodas vismaz divdesmit veikalu, te bibliotēka, kultūras nams, divas aptiekas, banka, ir izvietoti vairāki bankomāti. Negribas ticēt, ka valstij piederošam uzņēmumam lielākā nelaime būtu tauta, kura aizvien neprotas laikus nomirt vai vismaz aizceļot kaut kur patālāk. Varbūt pietiek jau ar to vien, ka mūsu veselības nozares finansētāji un konsolidētāji labi apguvuši zināmo Ķenča lūgšanu, pušelnieka Pāvula vietā domājot tautu. Arturs Goba
It kā sīkums
00:00
15.01.2011
45