To, ka uz pasaules ir labi cilvēki, pārliecinos vai katru dienu. Nesen izlasītais stāsts par sivēnu, kas nodēvēts par godu Līgo dienai – Līgas vārdā, izraisīja ne vien skaļus smieklus, bet lika notraukt pa nodevīgai aizkustinājuma asarai. Stāsts ir par to, ka jaunu puišu kompānija tirgū Jāņu dienas mielastam iegādājušies sivēnu. Dzīvnieciņu aizveduši mājās, bet, lai to varētu nomušīt, drosmei nedaudz iestiprinājušies. Jo vairāk dzēruši, jo vairāk apjautuši, ka nevienam nav dūšas melno darbu izdarīt. Arī sivēna gudrās un saprātīgās ačeles puišiem nav ļāvušas ņemt rokā nazi un dzīvnieku piebeigt. Tā vietā viņi cūciņu pasituši padusē, iekāpuši galvaspilsētas sabiedriskajā transportā un aizbraukuši uz Zooloģisko dārzu. Varu iedomāties, kāds pārsteigums bija jāpiedzīvo darbiniekiem, kuriem nācās noklausīties puišu “bēdu” stāstu ar lūgumu sivēnu pieņemt citu dzīvnieku pulciņā. Tā sivēns tika pie savas otrās dzīvības un sava jaunā vārda. Jādomā, ka arī zoodārza apmeklētāji, uzzinot šo stāstu, gribēs papriecāties par ņipro sivēnu un bērniem mācīt žēlastību un līdzjūtību. To, ka šajos trakajos laikos nav pazudusi žēlsirdība, pārliecinos arī tepat Valkā. Nereti sestdienās, kad cilvēki apmeklē pilsētas tirgu, kāda sieviete meklē jaunus saimniekus pilsētas dzīvnieku patversmes kaķēniem un vāc ziedojumus dzīvnieku uzturēšanas izdevumu segšanai. Gandrīz katru reizi kaķēni tiek pie jauniem saimniekiem, arī naudiņa iekrīt ziedojumu kastītē.
