Tautas lietišķās mākslas studijas “Saulīte” vadītāja Inese Pētersone pastāvīgi cenšas izdomāt un apgūt kaut ko jaunu lietišķās mākslas jomā. Arī šopavasar viņa iemācījās pilnīgi jaunu lakatu darināšanas veidu.
Jauno paņēmienu lakatu darināšanā Inese apguva savās mājās “Kalnkustuļos” Kārķu pagastā. Tagad viņa ir gatava to parādīt un iemācīt citām studijas sievām. Rokdarbniece gan atzīst, ka nosaukumu paņēmienam nezina, tādēļ to izdomājusi pati.Lakati veikalā nav jāpērkNosaukumu neesot zinājušas arī rokdarbu meistares, no kurām I. Pētersone šo mākslu noskatījusies. “To, ka arī tā var darināt skaistus lakatus, uzzināju Tukumā, kur piedalījos kursos novada muzeja audēju darbnīcā. Turienes meistares savukārt zināja tikai to, ka tā darina lakatus uz ielas Spānijā. Es šo veidu nosaucu par kvadrāta trīsstūri. Patiesībā darbs nav nemaz sarežģīts, jo tam nevajag smalku ierīču. Lai to sāktu, nepieciešams kvadrātveida kartona gabals. Var izmantot arī loga rāmi, bet es izvēlējos kartonu, jo ar to vieglāk darboties. Malās jāiegriež robiņi, lai varētu nostiprināt dziju. Uz šī kartona gabala vai tāfeles arī top lakats. Pārvelku no vienas tā malas līdz otrai dziju, nostiprinu robiņos, tad vienu diegu novelku pa diagonāli, lai piespiestu sāniski novilktos diegus pie kartona un pēc tam caur tiem no augšas uz leju atkal velku dziju. Abās diagonāles pusēs ir radies trīsstūris, tādēļ arī šo paņēmienu nosaucu par kvadrāta trīsstūri,” skaidro I. Pētersone.Inesei pašai visvairāk lakatus patīk veidot no mohērveidīgas dzijas. Viņa rāda pirmos, kas tapuši ar šādu paņēmienu, un jāatzīst – lakati ir gan skaisti, gan silti, gan pilni ar dažādu krāsu bagātību. Studijas “Saulīte” vadītājai ir iecere 14. augustā Valkas novada svētkos Lugažu muižā kopā ar citām studijas meistarēm nodemonstrēt visus rokdarbu paņēmienus, ko sievas iemācījušās ārpus aušanas prasmes. Tas arī pašām rokdarbniecēm būs labs savu spēju apliecinājums pirms studijas 50 gadu jubilejas svinībām. “Jubileja bija martā, bet tolaik remonta dēļ nevarējām svinības rīkot. Tagad domājam svētkus organizēt novembrī, kad lauku darbi pabeigti, turklāt tad ir arī Latvijas valsts gadadiena. Pašlaik man ir iecere par svētku pamattēmu izvēlēties vecā un jaunā mijiedarbību, parādot gan senos, gan jaunos rokdarbu veidus,” stāsta Inese.Par krīzi nav laika domātViss par “Kalnkustuļu” saimnieci iepriekš rakstītais nenozīmē, ka viņa vasaru pavada tikai pie dzijas kamola. Bez rokdarbiem jākopj un jāuztur arī bioloģiskā saimniecība. Šādas saimniekošanas izvēle Inesei un viņas vīram Kārlim ar darbu pielikusi pilnas rokas. Vislielākā cīņa ir ar nezālēm. Lai tās neizplestos zemeņu laukā, zemeņu stādi ir aplikti ar plēvi. Nav grūti iedomāties, cik daudz laika, pacietības un darba tas prasījis. Šovasar viņa piedzīvoja priecīgu pārsteigumu, ieraugot, ka līdzās puķu dobei izaugušas baltās zemenes. Līdztekus darbam dārzā jākopj arī 23 liellopu lielais ganāmpulks, kuram šajās saulainajās dienās jāpagūst sarūpēt siens ziemai. Tādēļ mazliet pārsteidz Ineses teiktais, ka lakatus sākusi darināt, jo palicis kāds mirklis brīvs. Bet kur atpūta? “Tajā lokā, kurā atrodies, visu laiku aktīvi jādzīvo. Tad nav laika domāt par krīzi, jo ir, ko darīt,” apliecina I. Pētersone.
