Saeimas deputāta Imanta Parādnieka ieteikums ieviest bezbērnu nodokli sabiedrībā izraisījis bumbas sprādzienam līdzīgu efektu. Vecākās paaudzes cilvēkiem uzreiz atmiņā ataust padomju laiks, kad šāds nodoklis bija spēkā. Tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka tas vairāk atbilst totalitāram režīmam. Kad žurnālisti vaicāja I. Parādniekam, kā viņš to iedomājas, vai nodoklis jāmaksā arī tiem, kuriem veselības dēļ nevar būt bērni, deputāts teica, ka visiem maksāt nevajadzēs. To noteikšot individuāli katram, un, protams, tos, kam nevar būt bērnu, no maksas atbrīvos. Domāju, ka šāds demogrāfiskā jautājuma risinājums ir sākts no nepareizā gala. Daļai jauniešu ir mainījusies domāšana. Vairāki vispirms plāno iegūt labu darbu, kur var veidot karjeru. Vairākus gadus simtiem jaunu cilvēku pamet Latviju un dodas labākas dzīves meklējumos uz ārvalstīm, jo Latvijā viņiem nav iespējams sev nodrošināt pārtikušu dzīvi. Tādā situācijā neviens par ģimenes pieaugumu nedomā. Bērnu dzimstība Latvijā tik ievērojami ir samazinājusies, ka to vairs nevar uzskatīt par dažu ģimeņu nevēlēšanos radīt pēcnācējus. Vajadzētu domāt, ko darīt ar ekonomiku, kā atbalstīt uzņēmējus, kā veicināt ražošanu, kā propagandēt ģimeni kā vērtību. Tas, protams, ir grūtāk nekā uzlikt vēl vienu nodokli. Turklāt, noskaidrojot, kuriem uzlikt nodokli un kuriem ne, paplašināsies personu loks, kas zinās, ka tam vai citam nevar būt bērnu. Tā būtu ļoti intīmu datu nodošana atklātībā. Vai tas konkrētiem cilvēkiem veicinās dzimstību? Domāju, ka ne. Beigu beigās valsts būs ieguvusi nedaudz naudas, bet cilvēku būs palicis mazāk.
