Smiltenietis Valdis Paeglis ierosina Cērtenes pilskalnam tuvējā mežā sarīkot malkas talku.
Smiltenietis Valdis Paeglis ierosina Cērtenes pilskalnam tuvējā mežā sarīkot malkas talku.
Vai šis priekšlikums tiks uzklausīts, atkarīgs no tā, kura apsaimniekotajā teritorijā atrodas viņa un vēl citu pilsētas iedzīvotāju pamanītie vēja nogāztie koki, – Smiltenes pilsētas domes vai valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) Austrumvidzemes mežsaimniecības daļā. Tieši apsaimniekotājs pieņems lēmumu.
Sportojot un pastaigājoties Cērtenes pilskalnam tuvējā mežā, V. Paeglis ievērojis citos kokos iekārušos vai zemē guļam vēja izgāztus kokus un saknes. Viņš secina, ka zemē faktiski pūst iedzīvotājiem derīga malka, un ierosina Smiltenē izziņot vienu dienu par pilskalna mežu sakopšanas talku. Ikviens, kurš vēlētos, ierastos ar saviem darbarīkiem un transportu (tuvējo māju iedzīvotāji – kaut vai ar ķerru), ar ko aizvest paša sagatavotos kokmateriālus. Malka būtu īpašnieku pateicība cilvēkiem par darbu piepilsētas meža sakopšanā: nogāzto, veco, slimo koku stumbru sazāģēšanu, izvešanu un zaru sadedzināšanu. Darbu ierādītu un procesu uzraudzītu mežkopji.
Tāds ir V. Paegļa ierosinājums. “Laba, apsveicama ideja,” vērtē Smiltenes pilsētas domes izpildirektors Uldis Rudzītis, “jo arī mēs vēlamies, lai meži būtu sakopti.”
Tomēr pagaidām par talkas rīkošanu mežos, kuri atrodas Smiltenes pilsētas domes īpašumā, izpilddirektors neko konkrēti nevar pateikt, jo ierosinājums vispirms jāapspriež pašvaldībā.
Lai piepilsētas meži būtu sakopti, Smiltenes pilsētas dome nolēmusi sadarboties ar LVM Austrumvidzemes mežsaimniecību. Jau ir ielikti pirmie pamati sadarbības īstenošanai: pilsētas meži ir reģistrēti Zemesgrāmatā uz Smiltenes pilsētas domes vārda; ir veikta Smiltenes pilsētas mežu inventarizācija un izstrādāts meža apsaimniekošanas plāns 2006. – 2016. gadam. “Tālāk iecerētas sarunas ar Austrumvidzemes mežsaimniecību, lai tā uz līguma pamata organizētu pilsētas mežu apsaimniekošanu,” stāsta U. Rudzītis.
Austrumvidzemes mežsaimniecībai mežu kopšanā ir pieredze. Tieši šī iestāde sadarbībā ar fondu “Krustceles” izveidoja Cērtenes pilskalnu par cilvēku atpūtai pievilcīgu vietu un sakopa tuvējos valsts īpašumā esošos mežus. “Rudens pusē mūsu mežos viss bija kārtībā,” saka Austrumvidzemes mežsaimniecības izpilddirektors Aigars Dudelis. Tomēr viņš sola aizsūtīt iecirkņa vadītāju Jāni Platpīru apsekot pilskalna mežus. “Izvērtēsim situāciju. Ja nokritušie koki ir mūsu pusē, varam tos pārdot jebkuram interesentam. Līgumu iespējams noslēgt ātri. Ja ir interese, var zvanīt Jānim Platpīram pa tālruni 29181095,” informē A. Dudelis. Ierosinājumu par sabiedrisku talku valsts mežos viņš noraida drošības apsvērumu dēļ. “Ja visi varēs nākt un zāģēt, tas būs bīstami.”
V. Paeglis aicina pasteigties ar mežu sakopšanu. No 1. aprīļa mežizstrāde daudzviet var būt aizliegta, ja Latvijā pavasarī izsludinās ārkārtas situāciju egļu astoņzobu mizgraužu savairošanās dēļ. Arī Valsts meža dienesta speciālisti atgādina, ka pašlaik ir pēdējais laiks izvest no mežiem vējgāzēs kritušos kokus, lai tajos nesavairotos kaitēkļi.
V. Paeglis nosauc vēl kādu iemeslu, lai Cērtenes pilskalna mežus sakoptu līdz pavasarim. Šovasar Smiltenē notiks Eiropas čempionāts rogainingā, uz kuru ieradīsies aptuveni 500 sportistu. Teltis viņi cels pilskalna pļavā. Rogainings ir diennakts orientēšanās sacensības.
