Vakar J. Cimzes Valkas mūzikas skolā notika Baltijas valstu mūzikas skolu skolotāju konference «Kultūrizglītība nākotnes sabiedrībai».
Vakar J. Cimzes Valkas mūzikas skolā notika Baltijas valstu mūzikas skolu skolotāju konference “Kultūrizglītība nākotnes sabiedrībai”.
Konferencē piedalījās visu trīs Valkas rajona mūzikas skolu pedagogi, Valgas un Radvilišķu (Lietuva) mūzikas skolu delegācijas. “Šo projektu veidojām kopā ar Cimzes mūzikas skolu. Tas ir it kā turpinājums valcēniešu trīs gadus ilgajai draudzībai ar Radvilišķu mūzikas skolu. Konferences sarunas man bija interesantas, un domāju, ka Valgas mūzikas skolā tās turpināsies. Man ļoti vērtīgs šķita skolotāju apmaiņas process ar dažādiem nošu materiāliem. Mums ir ļoti maz igauņu un lietuviešu skaņdarbu nošu,” uzskata Valkas rajona padomes Kultūras nodaļas vadītāja Līga Lāne.
“Šādas kopā sanākšanas jebkurā gadījumā mūs bagātina. Redzam citus un parādām sevi. Man interesēja kaimiņu piedāvātie nošu materiāli un sniegtā informācija par iespējām piedalīties konkursos. Nupat pie mums Smiltenē bija lielisks pūtēju saiets. Tas viss bagātina ne tikai pedagogus, bet arī audzēkņus,” uzskata Latvijas Pūtēju orķestru diriģentu asociācijas prezidents Pēteris Vilks.
Namatēvs Guntis Freibergs, J. Cimzes mūzikas skolas direktors, konferenci uzskata par ļoti svētīgu pasākumu. “Beidzoties padomju laikam, visas mūzikas skolas bija vienādas. Aizvadītajos 15 gados esam piedzīvojuši daudz izmaiņu, jo katra valsts ir gājusi savu ceļu. Grūti paredzēt, kas notiks pēc 10 gadiem. Mēs nopietni pievērsāmies jautājumiem, kā mūzikas mācība katrā valstī attīstās. Katrā valstī ir savi plusi un mīnusi,” pārliecinājies G. Freibergs. Jautāts, ar ko var lepoties Latvijas izglītības sistēma, direktors atbild, ka ar stabilitāti. Katrs skolotājs zina, cik viņš nopelnīs par savu darbu. Igaunijā un Lietuvā ir citādi. Par mīnusu G. Freibergs uzskata to, ka valsts ir sagrāvusi dažus mūzikas izglītības aspektus, kas labi darbojās vairākus gadu desmitus, — mūzikas vidusskolu beidzot, nevar saņemt atestātu un kvalifikāciju par to, ka drīkst strādāt par skolotāju. To praksē joprojām nevienam neizdodas pierādīt.
Saietu vadīja pedagogs Raimonds Reinholds. Viņš uzskata, ka konference bija informācijas bagāta, tieši tāpēc vērtīga.
Radvilišķu mūzikas skolas direktore Laimute Stepanavičiene ļoti gaidījusi šo konferenci un ir pateicīga Guntim Freibergam par iespēju ierasties Valkā. “Esmu pārliecināta, ka tā nav mūsu pēdējā tikšanās. Apmainīties ar koncertprogrammām ir viens, bet gūt plašāku pieredzi izglītības sistēmu izzināšanā ir īpaši vērtīgi. Ceru, ka šī konference ir patiesais attiecību sākums. Mums ir daudz runājama un apspriežama par turpmākajiem plāniem un to īstenošanas iespējām. Ir jāatrod kopējas sadarbošanās idejas, kas būtu interesantas visām Baltijas valstīm, turklāt tām vajadzētu skart šauras sadarbības jomas,” uzskata Radvilišķu skolas direktore. Viņa domā, ka Lietuvas mūzikas izglītības sistēma var lepoties ar savu brīvību. Tā esot liberālāka par Latvijā un Igaunijā ierasto. Lietuvā ir izveidota īpaša filtru sistēma, kas izsijā netalantīgos bērnus. Šajā valstī mūzikas pedagogi ir sadalīti četrās kategorijās — skolotājs, vecākais skolotājs, metodists un eksperts. Vidējā alga mūzikas skolās ir apmēram 350 eiro. Lietuvas sistēma pedagogiem neļauj gulēt, tā veicina nepārtraukti izglītoties un pilnveidoties.
Strenču mūzikas skolas direktore Ralda Ziemule “Ziemeļlatvijai” atzina, ka ir patīkami būt kopā ar kolēģiem. Pēc viņas domām, atšķirības izglītības sistēmās nav lielas, jo visas ir balstītas uz bijušo padomju skolu. Klausoties pedagogu stāstījumus, atšķirīgo uztvert grūti. Vislabāk katras sistēmas priekšrocības varētu novērtēt, klausoties konkrētās skolas audzēkņu sniegumu.
