Līdz 17. martam iedzīvotāji var balsot par vienu no četrām Strenču novada ģerboņa skicēm, kuras no konkursā saņemtā plašā darbu klāsta izraudzījās novada domes ģerboņa komisija. Vienas uz balsojumu izvirzītās skices autors ir šās komisijas loceklis, dizainers Agris Dzilna – strencēniešu novadnieks, kurš tagad dzīvo Rīgā.
A. Dzilna “Ziemeļlatvijai” skaidro, ka turpmāk komisijas darbā un arī balsojumā nepiedalīsies, jo tas nav ētiski. Strenču novada domes mājas lapā ievietotajā aptaujā redzams, ka pagaidām tieši viņa darbs (skice, kuras centrā ir priede) saņēmis visvairāk balsu.Nonāk pretrunā ar konkursa nolikumuVietējās pašvaldības izsludinātajā konkursā par Strenču novada vizuālās identitātes – ģerboņa – skiču izstrādi iesniegti aptuveni 60 darbu dažādos formātos. Iedzīvotāju balsojumam konkursa komisija nodeva tikai četras skices, kuras tās skatījumā atspoguļo Strenču novada – Strenču un Sedas pilsētas un Jērcēnu un Plāņu pagasta – raksturīgākās iezīmes. Skices aplūkojamas visās Strenču novada bibliotēkās un novada mājas lapā internetā.Strenču centrā pie afišu dēļa izlikts aicinājums iedzīvotājiem izteikt savu viedokli, balsojot par vienu no piedāvātajām Strenču novada ģerboņa skicēm. Tas ir pretrunā ar konkursa nolikumu, kura 5.1. punktā teikts: “Iesniegtās skices tiek izliktas izstādē, kuras laikā iedzīvotāji var balsot par trim sev tīkamākajām skicēm”. Teorētiski tas arī nozīmē, ka publiskajai apspriešanai būtu jānodod visas konkursā iesniegtās skices. Tā darīja, piemēram, Smiltenes novada dome, ļaujot iedzīvotājiem balsot par visām konkursā iesniegtajām novada ģerboņa un logo skicēm, kuras saņēma noteiktajā termiņā.“Ģerboņa izvēlēšanās ir specifisks, uz zināšanām balstīts process, tāpēc tas jāuztic profesionāļiem un lēmums jāpieņem profesionāļu lokā,” savukārt uzskata A. Dzilna. Viņš pieļauj, ka var nodot tautas balsojumam visas iesniegtās skices, taču “tas nepalīdzēs izvēlēties gala rezultātu”. Konkursa nolikumā gan norādīts, ka ģerboņa skiču izskatīšanā komisija ņems vērā iedzīvotāju izteikto viedokli.Netic, ka pārējās skices bija nespēcīgasTomēr vismaz daļa Strenču sabiedrības vēlas apskatīt visas iesniegtās skices. “No četriem labāks ir pirmais, bet kaut kā tomēr trūkst. Novada ģerbonis varētu būt nedaudz citādāks,” visus konkursā iesniegtos variantus grib redzēt pilsētas bibliotēkā sastaptais strencēnietis Jānis Briedis. Jērcēniete Arta Šomase netic, ka kuluāros palikušas nespēcīgas ģerboņa skices: “Gan jau arī tajās ir nozīmīga vēsturiska un latviska simbolika, ar ko Strenču novads varētu izcelties uz Latvijas fona”.Savukārt strencēnietes pensionāre Dzidra Liepiņa un jaunā māmiņa Santa Prauliņa uzticas komisijai. “Ja jau izraudzījās, tad noteikti tie ir labākie darbi. Galvenais, lai Strenču novada ģerbonī būtu Gauja,” uzskata Dz. Liepiņa.Pirmo skiču vērtētāju viedokļus uzklausījusi Strenču bibliotēkas vadītāja Marina Vdovičenko. “Par pirmo skici viņi saka, ka nepatīk priede, jo Strenčos tauta saka, – “ejiet uz priedēm”, ar to domājot Strenču slimnīcu. Otrajā skicē nepatīk egles, jo te neesot nekādi mežrūpnieki. Cilvēki noraida arī pārējos divus variantus. Taču, ja tomēr jāizvēlas viena no četrām skicēm, tad vairākums priekšroku dod variantam ar priedi,” stāsta M. Vdovičenko.Tikmēr Strenču novada dome saņēmusi anonīmu vēstuli, ka priede jau ir redzama uzņēmuma “Strenču MRS” logo. Strenču novada domes ģerboņa komisijā darbojas Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons, dizainers A. Dzilna, Strenču vidusskolas vēstures skolotāja Sarmīte Krūze, novada māksliniece Daiga Kalniņa, novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Gailīte un Valsts meža dienesta Valmieras mežniecības mežziņa vietnieks Jānis Ence (viņš skices neredzēja, – redakcijas piezīme). Tikai tad, ja par labāko atzīto ģerboņa skici apstiprinās Strenču novada dome un Valsts Heraldikas komisija, skices autors kļūs par Strenču novada ģerboņa autoru. Nolikumā labākā darba autoram paredzēta naudas balva – 100 lati. Pārējo divu labāk vērtēto darbu autori saņems veicināšanas balvas.
