Šonedēļ jaunā maizes krāsns Smiltenes pagasta Kalnamuižā būs pabeigta, sola mūrnieks, rauzēnietis Aivars Dūmiņš. Vēl mēnesi to vajadzēs izsildīt, un tad Smiltenes tehnikums varēs ķerties pie rupjmaizes, karašas un saldskābmaizes cepšanas.
Šis ir pirmais solis tehnikuma vērienīgajā iecerē izveidot Kalnamuižā amatniecības centru. Lieli darbi pagaidām ir atlikti malā, jo Kultūras ministrija nav apstiprinājusi skolas iesniegto projektu. Maizes krāsni pagrabstāvā vienā no skolas ēkām “Kalnamuiža 3” tehnikums būvē un telpu remontē par saviem līdzekļiem.Apmācīs viesu māju saimniekusGalvenā ideja ir izstrādāt tālākizglītības programmu un apmācīt viesu māju saimniekus maizes cepšanā pēc sentēvu tradīcijām, lai viņi tālāk to piedāvātu tūristiem, skaidro Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis. Maizes cepšanu īstā lauku krāsnī iekļautu arī izglītības programmā, ko tehnikumā apgūst topošie ēdināšanas pakalpojumu speciālisti. Skolai ir savs lietpratējs, ķīmijas skolotājs Jānis Valdmanis. Viņš savās lauku mājās krāsnī rupjmaizi cep gandrīz 30 gadus pēc Latvijas pirmās brīvvalsts laiku receptes.Mazā ceptuve tehnikumā varētu būt arī tūrisma objekts. “Ja Smiltenē notiktu gadatirgus, novada svētki vai citi lieli pasākumi, cilvēki varētu uznākt augšā, Kalnamuižā, skatīties, kā cep maizi un paši izmēģināt, kā to dara, un izcepto maizīti arī varēs iegādāties,” ieceres atklāj A. Miezītis.Maizes cepšanu pēc sentēvu tradīcijām saviem apmeklētājiem jau piedāvā lauku māja “Donas” Blomes pagastā. Tur var vērot procesu, kā maizīte top abrā, kā veido kukulīšus un cep ar malku kurināmā krāsnī, un arī pats izcept savu maizes kukuli. “Donu” saimniece Ilze Briede tomēr atzīst, ka maizes cepšana kā tūrisma produkts nav ļoti ienesīga. Smiltenes novads atrodas patālu no Rīgas un tūristu pūļi uz šejieni nebrauc. “Ir jāmāk pārdot savs tūrisma produkts vai pakalpojums. Es pat redzu brīvāku nišu, ja tehnikums apmācītu viesu māju, krogu un kafejnīcu saimniekus autentiskas Vidzemes virtuves ēdienu gatavošanā, jo latviešu virtuve lēnītēm izzūd. Kad ārzemnieki prasa īstu latviešu ēdienu, tad jādomā, kurš tas ir, vai šašliks?” ironizē I. Briede.Labs piemērs ir IgaunijāSmiltenes tehnikumam galvenā vēlme tomēr ir seno amatu popularizēšana, lai to prasmi nodotu nākamajām paaudzēm, uzsver A. Miezītis.Kultūras ministrijas neatbalstītajā projektā bija paredzēts Kalnamuižā izveidot lielu amatniecības centru ar smēdi, maizes ceptuvi, vīna darītavu, daiļamatu darbnīcu un novada muzeju. Ideju tehnikums aizguva no sadarbības partnera, Olustveres lauksaimniecības skolas Igaunijā. Tur muižas ēkā atvērtas daudzas darbnīcas, kurās apstrādā metālu, koku, stiklu, mālu, cep maizi un rāda to visu tūristiem. Viņiem jānopērk ieejas biļete.“Igauņiem naudas ir daudz vairāk, viņi to var atļauties,” nopūšas A. Miezītis. Tomēr Smiltenes tehnikums lēnītēm turpinās iesākto darbu Kalnamuižas vēsturiskā centra sakārtošanā un izglītības iestādes attīstībā. Attīstības koncepciju skola prezentēs Smiltenes novada domē, bet pēc tam – Izglītības un zinātnes ministrijā, kuras pakļautībā atrodas, lai saņemtu akceptu. Nākotnes plāni skolai saistās ar jauna ēdināšanas bloka būvi, dienesta viesnīcas renovāciju, hosteli un citiem projektiem.
