Ēveles pagasta zemnieku saimniecības “Ķempēni” īpašnieks Ivars Āboltiņš Valkas rajonā viens no pirmajiem sāka uzņēmējdarbību lauku tūrismā.
Ēveles pagasta zemnieku saimniecības “Ķempēni” īpašnieks Ivars Āboltiņš Valkas rajonā viens no pirmajiem sāka uzņēmējdarbību lauku tūrismā un vairāku gadu laikā saimniecībā ir izveidojis patīkamas atpūtas vietas, kurās viesi var gan pamakšķerēt, gan nodarboties ar sportu vai arī vienkārši baudīt dabu un lauku klusumu.
“Ķempēnos” notiek arī starptautiski semināri, kuros piedalās mūsu rajona, valsts un ārzemju speciālisti.
“Lai uzsāktu tūrisma biznesu, vispirms par to jāvienojas ar ģimenes locekļiem. Jānoskaidro, vai visi šo ideju atbalsta, piekrīt mājā uzņemt svešus cilvēkus un strādāt viņu interešu apmierināšanā. Vienots ģimenes atbalsts — tas ir pamatnosacījums, lai nolemtu šai uzņēmējdarbībai veidot bāzi un sāktu strādāt tās attīstīšanā,” saka I. Āboltiņš.
Laukos jāstrādā ar lielākām grupām
I. Āboltiņš piebilst, ka pēc minētā pamatnosacījuma apzināšanas jāievēro vēl daži faktori. “Uzņēmējam jānoskaidro, cik plašas un ērtas viņa rīcībā ir telpas, kurās uzņemt viesus, un cik cilvēkiem viņš vienlaikus var sniegt pakalpojumus. Tad jāaplēš, kādas ir iespējas galda servēšanā un ēdienu piedāvāšanā. Aprēķins jāveido tāds pats kā lauksaimniecībā — vai es varu strādāt piecos vai 100 hektāros. Tātad — vai spēšu sniegt pakalpojumus 10 vai, piemēram, 50 cilvēkiem. Tā kā es dzīvoju tālu no lieliem un attīstītiem infrastruktūras centriem, kuros ir daudz iedzīvotāju un caurbraucēju, man izdevīgāk ir strādāt ar iespējami lielākām viesu grupām. Man ir atjaunota kādreizējās muižas kalpu māja, kurā ir apmēram 1000 kvadrātmetru. Tādā varu uzņemt diezgan daudz viesu. Plaša ir arī saimniecības teritorija. Labvēlīgie ekonomiskie nosacījumi man ļauj strādāt ar lielākām grupām, kuras te rīko seminārus, sporta pasākumus un svinības. Var jau, protams, iekārtot nelielu bāzi pāris ģimeņu uzņemšanai, bet laukos tāda darbība nedos pietiekamus ieņēmumus stabilas uzņēmējdarbības izveidošanai,” atzīst I. Āboltiņš.
Tūrismam atbilstoša vide jārada pašam
“Ķempēnu” saimnieks uzskata, ka pašlaik rajonā veidojas labvēlīgi apstākļi lauku tūrisma tālākattīstībai. “Cerības vieš autoceļa “Ziemeļu stīga” veidošana. Tas veicinās tūristu pieplūdumu. Nupat vairāk sāk parādīties arī caurbraucēji tūristi. Nesen tāda grupa pie manis viesojās no Holandes. Pēc tam holandieši aizbrauca tālāk uz Igauniju. Es gan pats tūrisma biznesā vairāk orientējos uz tādu grupu uzņemšanu, kuras savu viesošanos ir pieteikušas, jo man ir pietiekami daudz darāmā arī lauksaimniecībā, kas “Ķempēnos” ir otra nozare, tādēļ nevaru atļauties pastāvīgi sēdēt mājās un gaidīt ciemiņus,” skaidro uzņēmējs.
Arī pieņemot viesus pēc viņu iepriekšējas pieteikšanās, “Ķempēnu” saimniekam darba netrūkst. I. Āboltiņš rēķina, ka šogad tūristu bijis vairāk nekā pērn.
Savulaik gan, kad uzņēmējs sāka tūrisma biznesu, izskanēja bažas, vai ceļotājiem patiks apkārtne, ko veido galvenokārt līdzeni lauki. Toreiz I. Āboltiņš atbildēja, ka tādā gadījumā cilvēkam pašam jārada vide, kurā patīkami uzturēties. Ar paveikto vairāk nekā 10 gados viņš tagad ir pierādījis savu vārdu patiesumu. “Ne vienmēr skaistas kraujas, gleznaini upju vai ezeru krasti ir noteicošas faktors ekskursantu pievilkšanai. Protams, tāda daba ir labs papildinājums tūrisma saimniecībai, bet galvenais tomēr ir tas, lai cilvēks justos brīvi, ērti un patīkami. Latvijā arī līdzens reljefs spēj iepriecināt tūristus no ekonomiski attīstītām valstīm. Viens no holandiešiem man sajūsmā apliecināja, ka te esot īsta paradīze. Varot redzēt gan dažādus kukaiņus, dzirdēt putnus un izjust lauku klusumu. Proti, Eiropā vairākās valstīs no tā nekā vairs nav, jo tehnoloģiskās attīstības procesā šie dabas jaukumi ir kļuvuši par retumu,” stāsta I. Āboltiņš.
Ārzemnieki te grib justies brīvi
Uzņēmējs uzskata, ka dabiskā latviskā vide, ko mūsu valstī vēl nav likvidējusi tehniskā modernizācija, pati par sevi ir vērtība, kas patīk ārzemju viesiem. “Esmu ievērojis, ka ārvalstu tūristiem ļoti patīk tas, kas radīts vai skaisti izveidots ar roku darbu. Es savā darbā vēl ne reizi no ārzemniekiem neesmu dzirdējis neapmierinātību, ka kaut kā pietrūcis vai nav bijis labi. Neviens arī nav norādījis, ka te vajadzētu izdarīt vēl to vai citu lietu un tad vajadzīgais komforta līmenis būtu sasniegts. Uzskats, ka Eiropas attīstīto zemju pilsoņi ir pieraduši pie lielām ērtībām un komforta un viņiem grūti izdarīt pa prātam, ir mīts, kas neatbilst patiesībai. Rietumnieki ir vienkārši un saprotoši. Turklāt viņi ir noguruši no tehnokrātiskās vides savās valstīs un te vēlas baudīt kaut ko dabisku un vienkāršu. Protams, tādām elementārām lietām kā labierīcībām un sanitārajiem mezgliem jābūt sakārtotiem. Svarīgi arī ir labi zināt svešvalodas. Es pats brīvi runāju angliski. Ja saimnieks ar ārzemnieku spēj brīvi sarunāties, tad parasti izveidojas ļoti labs kontakts. Savā praksē esmu pārliecinājies, ka vienkārši etnogrāfiski elementi Rietumu tūristus iepriecināt spēj vairāk nekā tad, ja ap viņiem viss būtu izveidots eiropeiskā stilā,” apliecina I. Āboltiņš.
Atdeve atkarīga no klusajiem telefoniem
Viņš ir pārliecināts, ka atdeve tūrisma biznesā lielā mērā ir atkarīga no tā, cik labi ir sākts strādāt sākumā, sniedzot pakalpojumus viesiem. “Lauku tūrismā liela nozīme ir tā saucamajiem klusajiem telefoniem jeb tam, ko paziņām par saimniecību pastāsta kādreizējie viesi. Ja tūristi “Ķempēnos” būs apmierināti, viņi to pateiks arī saviem draugiem un ieteiks te iegriezties. Pārējā reklāma, ko izplata pats uzņēmējs, atdevi nodrošina tikai par 20 procentiem. Pēc tūristu atsauksmēm arī es pats varu objektīvi spriest, kā esmu strādājis,” saka I. Āboltiņš.
Viņš uzskata, ka lauku tūrismam vēl ir daudz iespēju attīstīties nākotnē. “Jaunus piedāvājumus rada pieprasījums. Piemēram, tagad sāk veidoties tā saucamais kulinārijas tūrisms, jo daudzus ceļotājus arvien vairāk interesē apmeklētās valsts nacionālie ēdieni. Cik zinu, visaktīvāk šis tūrisms attīstās Latgalē. Mēs arī to darām un esam gatavi šim pavērsienam. Ja viesi vēlēsies, piedāvāsim viņiem tradicionālos latviešu ēdienus,” apliecina I. Āboltiņš.
Viņš piebilst, ka tūrisma biznesā grūti paredzēt lielākus ienākumus, jo šajā nozarē sekmes nevar prognozēt. “Tā ir šīs jomas īpatnība. Ir brīži, kad tūristu ir ļoti daudz, un ir dienas, kad nevienu nevar sagaidīt. Likumsakarību te nav. Vienkārši jācer, ka arvien vairāk būs cilvēku, kuri vēlēsies ceļot un izmantot tūrisma biznesa piedāvājumus,” saka I. Āboltiņš.
