Visā Latvijā diezgan plaši izskanēja Sedas purva dīķos pazudušo valcēniešu meklēšana un šī notikuma traģiskais fināls.Jau labu laiku trīs Valkas novadā ļoti mīlēti un cienīti vīri dus zemes klēpī, taču īsta miera nav ne tuviniekiem, ne draugiem, ne tiem, kuri paši piedalījās glābšanas operācijā vai tai sekoja līdzi.Pirmkārt, tas, ka pamatīgās un vērienīgās meklēšanas laikā, kura galvenokārt balstījās uz brīvprātīgo pūlēm, izdomu un materiālajiem līdzekļiem, tā arī netika atrasta laiva, neļauj piekrist oficiālo iestāžu viedoklim (tiesa, neoficiālam), ka puišu bojāeja ir skaidra un viennozīmīgi vainīga pašu neapdomība un alkohola lietošana. Laiva Pella, kādu noīrēja makšķernieki, ir gatavota no stiklplasta, ir ļoti izturīga un tai abos galos ir gaisa rezervuāri, kas neļauj nogrimt. Apgāžoties tā var kalpot kā glābšanas līdzeklis, jo turpina stabili turēties uz ūdens. Tieši šis apstāklis bija iemesls, kāpēc gan tuvinieki, gan citi meklētāji uzskatīja, ka, neskatoties uz auksto ūdeni un attālumu no krasta, turoties pie laivas malām, zvejnieki varēja izglābties un pēc tam nomaldīties milzīgajā purva teritorijā. Laivas garums – 3,5 metri. Ja glābējiem ar ķekšiem un vēlāk ūdenslīdējiem izdevās atrast bojā gājušo personīgās mantas, pat mobilo tālruni, bet neizdevās uziet laivu – ļauj secināt, ka vai nu tā bija neatbilstošā tehniskā stāvoklī un nogrima pēc kāda laika ievērojami tālāk no notikuma vietas un tad daļa atbildības jāuzņemas peldlīdzekļa izīrētājam, tāpat kā par to, ka laivā nebija glābšanas līdzekļu (vai nu glābšanas riņķa vai peldvestu). Vai nu laivu sabojāja apzināti un pēc tam noslēpa kā lietisko pierādījumu kādi ļaundari, piemēram, maluzvejnieki vai citi likumpārkāpēji, kurus, iespējams, iztraucēja valcēnieši.Kamēr uz šiem jautājumiem nav atbildes, izmeklēšana būtu jāturpina un, protams, pavasarī jāatrod laiva.Otrkārt, traģēdija parādīja, cik negatavi šādām situācijām ir valsts glābšanas dienesti. Visā Vidzemē viņu rīcībā ir tikai viena (!) motorlaiva. Lielās ūdenstilpēs, kādu Vidzemē ir daudz (Burtnieku ezers un Sedas purvi ir lielākie, bet kur tad Alūksnes ezers, Inesis un vēl citi), ar nelielu airu laiviņu efektīva palīdzība nav iespējama. Kamēr aizirsies vairākus kilometrus, visticamāk, glābējiem jāpārvēršas par slīkoņu meklētājiem, kaut gan galvenais uzdevums taču ir glābt. Šāds aprīkojums nav lēts, bet arī ne ļoti dārgs. Īpaši ja salīdzina ar cilvēku dzīvību. Starp citu, motorlaivas ir robežsardzei. Iespējams, jāizveido sistēma, kā tās izmantot glābšanas operācijās, protams, nevis stundām ilgi saskaņojot ar dažādiem priekšniekiem, bet gan nekavējoties. Tāpat kā būtu jāvienkāršo sistēma, kā ātri glābšanas operācijās iesaistīt zemessardzi.Treškārt, helikopteru izmantošana. Kā jau minēju, kamēr nebija atrasta laiva, glābējiem bija pamatotas cerības, ka zvejnieki ir tikuši krastā un maldās desmitiem kvadrātkilometru lielajā purva teritorijā. Tāpēc tika lūgts iesaistīt gaisa spēkus. Izrādījās, ka visi Latvijas valstij piederošie helikopteri (gan bruņoto spēku, gan robežsardzes) atrodas vienā bāzē Lielvārdē, kur četras dienas bija migla, un tā arī netika dota atļauja pacelties gaisā. Šoreiz tam nebija izšķiroša nozīme, jo skaidrs, ka puiši noslīka pazušanas dienā. Bet ja šajās dienās citur Latvijā būtu notikusi cita traģēdija? Piemēram, pazuduši cilvēki vai apgāzusies jahta jūrā, vilciena katastrofa ar upuriem mežainā, nepieejamā apvidū vai viselemantārākais – smaga slimnieka steidzama pārvešana no vienas slimnīcas uz otru. Un šajās notikumu vietās nebūtu migla. Atbilde ir – helikopteri tā arī paliktu stāvam Lielvārdē…Kāpēc to rakstu? Domāju, ka loģiski būtu, ja valsts rīcībā esošie helikopteri dežurētu katrs savā reģionā. Jā, Latvija ir neliela valsts, bet klimatiskie apstākļi dažādās vietās mēdz būt ļoti atšķirīgi – vienā vietā ir migla, otrā spīd saule. Kur tad vēl ātrums, kas glābšanā parasti ir ļoti svarīgs. Ir starpība, vai no Lielvārdes lido uz Liepāju, vai lidaparāts jau ir Liepājā. Tehniskās apkopes var veikt vienā vietā, bet lidaparātu pastāvīgajai dislokācijai būtu jābūt gan Rīgā, gan Kurzemē, gan Vidzemē, gan Zemgalē un Latgalē.Un šādu sistēmu izstrādāt ir politiķu uzdevums, protams, pieaicinot profesionāļus.Vents Armands Krauklis
