Stāstīt, kā mācās paši, un uzzināt, kā to dara citi.
Stāstīt, kā mācās paši, un uzzināt, kā to dara citi. Ar tādu mērķi Debrecenā, otrā lielākajā pilsētā Ungārijā, aizvadītajā nedēļā viesojās deviņi Smiltenes ģimnāzijas skolēni no 7. līdz 9. klasei un trīs viņu skolotājas Velga Mālkalne, Vilja Mauriņa un Mārīte Alkšere.
Viena no Debrecenas pamatskolām rīkoja starptautisku pasākumu, veltītu 9. maijā svinamajai Eiropas dienai. Ungāri uzņēma delegācijas no Latvijas, Polijas un Rumānijas.
“Ielikām labus pamatus turpmākai sadarbībai ar ungāriem, poļiem un rumāņiem,” cer Smiltenes ģimnāzijas direktores vietniece projektu darbā Velga Mālkalne.
Sarunās ar ārzemju kolēģiem un pēc pašas vērotā viņa secinājusi, ka šajās valstīs izglītības jomā ir līdzīgas problēmas kā Latvijā, piemēram, ar skolotāju atalgojumu un tālākizglītību.
Ir arī atšķirīgais. Ungārijā, absolvējot pamatskolu (8 klases), skolēniem nav jākārto valsts pārbaudes darbi. Iestājeksāmeni sākas, turpinot mācības vidējās izglītības iestādēs. Angļu valodu skolēni sāk mācīties no 1. klases (Latvijā – no 3. klases). Neraugoties uz to, ungāru vienaudži svešvalodas zina sliktāk nekā latvieši, secina Smiltenes ģimnāzisti.
“Kopumā Ungārijā vērtēšanas sistēma un mācību priekšmeti ir tādi paši kā Latvijā. Vienīgi ungāru skolās līdz 8. klasei vairāk māca mūziku, vizuālo mākslu un citus spēju priekšmetus,” stāsta V. Mālkalne. Debrecenas pamatskolā latvieši ievēroja skaistus bērnu zīmējumus. “Acīmredzot pastiprinātai vizuālās mākslas mācīšanai ir atdeve. Vizuālās mākslas stundas tur notiek divas reizes nedēļā, mūsu skolās – vienu reizi. Mūsu skolēnus pārsteidza tas, ka ungāri mācās rasēšanu jau 6. klasē,” piebilst V. Mālkalne.
Skolotāja atzīst, ka brauciens Smiltenes ģimnāzijas skolēniem bija arī pamācošs, jo viņi novērtēja savas un citu Latvijas skolu priekšrocības, arī sadzīvē. Debrecenā viens uzņēmums ēdina visas skolas un virtuvē uzsildīto ēdienu izsniedz plastmasas vai metāla traukos. Skolēni neko izvēlēties nevar. Rumānijas pilsētā Oradea redzētā skola gandrīz burtiski “saukusi” pēc naudas. “Mūsu bērnus ļoti pārsteidza, ka tur tualetēs nebija papīra ruļļu un papīra dvielīšu. Ievēroju, ka skolas sporta zālē zviedru siena bijusi salauzta un pēc tam salabota. Acīmredzot tur ir vēl mazāk līdzekļu izglītībai nekā mūsu valstī. Tas droši vien ir atkarīgs arī no pašvaldībām, cik tās var palīdzēt savām skolām. Tāpēc mums jāmāk novērtēt tas, kas mums ir,” aicina V. Mālkalne.
Tas attiecas arī uz skolēnu ārpusstundu interešu izglītību. Redzot Latvijas skolēnu dziedāt vai dejot prasmes, ārzemnieki viņus pamatoti slavē.
“Trīs dienas Ungārijā mums bija ļoti aizņemtas no rīta līdz vēlam vakaram. Eiropas dienai veltītais pasākums bija labi organizēts. Tajā tika iesaistītas daudzas valstis,” secina Smiltenes ģimnāzijas delegācija. Viņi teic lielu paldies savam busiņa šoferim Raimondam Lubiānam, jo, pateicoties viņam, ekskursijā redzēja arī Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu un Tatru kalnus.
Budapeštā un arī Oradea pilsētā redzētais no ceļojuma vislabāk palicis atmiņā Mišelai Blauai un Sigitai Skrastiņai. Edgaram Hakam patika skaistās ainavas un arhitektūra, Jānim Namniekam – sava viesģimene.
