Šogad studijām Nacionālajā aizsardzības akadēmijā pieteicās divi Valkas ģimnāzijas absolventi — Jānis Posse un Uldis Pormeisters.
Šogad studijām Nacionālajā aizsardzības akadēmijā pieteicās divi Valkas ģimnāzijas absolventi — Jānis Posse un Uldis Pormeisters.
Aizsardzības ministrijas Jaunsardzes centra vecākais speciālists Imants Pielis informē, ka U. Pormeisteram šoreiz neizdevās izturēt veselības pārbaudi, bet J. Posse ir ieskaitīts konkursā par uzņemšanu Aizsardzības akadēmijā.
“Veselības pārbaudes noteikumi ir ļoti stingri, bet Uldis bija pirms vairākiem gadiem ieguvis kājas traumu. Abi jaunieši pie manis ļoti sekmīgi beidza jaunsardzes kursus un pavasarī izturēja pārbaudes testus Alūksnes mobilajā strēlnieku bataljonā,” stāsta I. Pielis.
Viņš piebilst, ka kopumā jauniešu vēlme kļūt par profesionāliem karavīriem ir diezgan zema. “Grūti pateikt, kādēļ daudzi negrib savu dzīvi veltīt dienestam armijā. Pēc manām domām, jauniešu vairākumam pašlaik ir gluži citas intereses. Mūsdienās liela daļa nav radusi par kaut ko būt atbildīga, bet armijā katram par savu rīcību atbildība ir liela. Turklāt vairāki puiši ir nolēmuši savas spējas veltīt biznesam, tādēļ dienests viņus interesē mazāk,” saka I. Pielis.
Viņš piebilst, ka par karavīru ikdienu lielāka interese ir radusies meitenēm. “Ģimnāzijas grupā meiteņu nav daudz — kādas četras piecas. Vairāk meiteņu piedalās jaunsargu nodarbībās pamatskolas grupās. Nezinu, vai viņas domā par dienestu profesionālajā armijā. Dažām jaunsargu treniņi un laika pavadīšana mūsu nometnēs ir jauns izklaides veids vai patīkams vaļasprieks. Esmu gan novērojis, ka dažreiz sarežģītās situācijās meitenes parāda lielāku nosvērtību un labāku domāšanu nekā zēni,” apliecina I. Pielis.
J. Posse stāsta, ka viņu jau kopš bērnības interesējusi kara māksla. “Varbūt šī interese radās, kad bērnībā kopā ar citiem zēniem spēlējām kariņus. Vispār man patīk ekstremālas situācijas, tādēļ esmu nolēmis iekļūt armijas Gaisa spēkos un kļūt par pilotu. Pašlaik man ir diezgan labas iespējas piepildīt šo sapni,” saka J. Posse.
I. Pielis saka, ka arī Uldis nākamgad varēs pretendēt uz iekļūšanu akadēmijā, ja vien to pats vēlēsies.
Kopumā šogad no Latvijas studijām Nacionālajā aizsardzības akadēmijā pieteikušies 127 jaunieši. Rekrutēšanas un atlases centra vadības grupas virsnieks virsleitnants Guntis Karlsbergs informē, ka precīzs kadetu skaits būs zināms jūlija beigās vai augusta sākumā.
Savukārt dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos šāgada pirmajā pusgadā pieteicies 271 jaunietis. No viņiem atlasi izturējuši 159 puiši un meitenes.
G. Karlsbergs informē, ka Nacionālajā aizsardzības akadēmijā var iestāties jaunieši ar Latvijas pilsonību līdz 27 gadiem. Viņiem jābūt ausgtākajai vai vidējai izglītībai. Nākamajiem virsniekiem nedrīkst būt kriminālas sodāmības.
Pēc akadēmijas beigšanas kadeti iegūst leitnanta vai rezerves leitnanta dienesta pakāpi un viņus nosūta aktīvajā dienestā vai Nacionālo bruņoto spēku rezervē.
Virsnieka – speciālista kursa absolventiem piešķir virsleitnanta pakāpi, bet sertificētie ārsti saņem kapteiņa pakāpi.
Šogad Aizsardzības akadēmijā paredzēts uzņemt 52 jauniešus.
Pērn studijām pieteicās 264 pretendenti, bet trešdaļa saņēma atteikumu veselības stāvokļa dēļ. Šogad pretendentiem ir palielinātas prasības izglītībā. Viņiem jābūt nokārtotiem centralizētajiem eksāmeniem fizikā, matemātikā un angļu valodā, turklāt pēdējo divu vērtējumam jābūt vismaz D līmenī. “Prasības izglītībā nākamajiem virsniekiem kļuvušas ļoti augstas. Īpaši labi jāpārzina fizika, matemātika, svešvaloda, arī ķīmija. Domāju, ka tādas prasības ir tikai pozitīvi vērtējamas, jo armijā ievieš arvien modernākas tehnoloģijas, tādēļ karavīriem jābūt zinošiem,” saka I. Pielis.
Jaunieši, kuri šogad ieguvuši vidējo izglītību, akadēmijā varēs studēt Jūras un Gaisa spēku specialitātēs, bet augstskolu absolventiem notiks virsnieku pamatapmācība dienestam komandējošā sastāvā.
