Šīs nedēļas nogalē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki vairākkārt devās uz izsaukumiem, kad iedzīvotāji konstatēja sodrēju degšanu skurstenī.
Šīs nedēļas nogalē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki vairākkārt devās uz izsaukumiem, kad iedzīvotāji konstatēja sodrēju degšanu skurstenī.
“Ceturtdien, 19. janvārī, pulksten 8.16 saņēmām izsaukumu uz Blaumaņa ielu 28 Smiltenē,” informē VUGD Valkas brigādes komandiera vietnieks Aleksandrs Primaks. Ierodoties notikuma vietā, glābēji konstatēja, ka skurstenī deg sodrēji un liesmas parādās arī no jumta konstrukcijas blakus skurstenim, jo bija aizdegusies spāre, kas atradās pie dūmeņa. Bēniņos ugunsdzēsēji pārliecinājās, ka degšanas vietā skurstenī izdrupis caurums pusķieģeļa lielumā. Arī citviet dūmenis bija bojāts, tāpēc par to tika brīdināti mājas iedzīvotāji, kuriem ieteikts bez pārmūrēšanas šo apkures sistēmas daļu turpmāk nelietot.
Veiksme nelaimē, ka degšanu laikus pamanīja. Ugunsdzēsēji mājas bēniņos atklāja, ka tur jau sākušas gruzdēt skaidas. Vēl dažas minūtes, un jumta konstrukcijas uzliesmotu. Salā, kāds valdīja notikuma dienā, dzēšanas darbi būtu apgrūtinoši, un nelaimes iznākums varēja būt ļoti nepatīkams.
VUGD darbinieki lūgti palīgā arī pulksten 15.55, kad sodrēji dega Launkalnes pagasta “Vecragu” mājas skurstenī, un vakar no rīta, kad Smiltenē bija jādodas uz Pilskalna ielu 3a. Abos gadījumos, par laimi, uguns bija rimusies pirms glābēju ierašanās.
“Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka ilgdedzes apkures ierīcēm, piemēram, kamīniem vai “Jotul” tipa krāsniņām sodrēji no dūmvadiem jātīra reizi mēnesī,” uzsver A. Primaks. Parastajām apkures sistēmām tas jādara pirms apkures sezonas sākuma un ne retāk kā divas reizes sezonā, tomēr pieredze rāda, ka iedzīvotāji šos noteikumus neievēro un labākajā gadījumā dūmvadus iztīra tikai reizi gadā — pirms vai pēc apkures sezonas.
Kurināmais sadegot veido sešu dažādu veidu sodrējus jeb kvēpus, kas, sakrājoties pārāk lielā koncentrācijā, rada ugunsbīstamu situāciju. Piemēram, spīdīgie sodrēji, kas rodas skuju koku malkai nepilnīgi sadegot, samērā viegli aizdegas un spēj sasniegt temperatūru ap 1000 grādiem. Ļoti bīstami ir arī sīkgraudainie sodrēji, kuru uzliesmošanas temperatūra ir 176 grādi. Šie sodrēji rodas dūmeņos, kuru garums ir nesamērīgi lielāks par pieslēgto apkures ierīču dūmkanālu kopgarumu.
Ugunsdrošības noteikumos teikts, ka dūmvadus mājas bēniņos nepieciešams nobalsināt vai nokrāsot ar gaišu degt nespējīgu krāsu.
Visbeidzot, ja tomēr sodrēji dūmenī ir aizdegušies, nekādā gadījumā nedrīkst tos dzēst ar ūdeni. Lielā karstumā (dūmgāzu temperatūra sasniedz 200 grādu) ūdens strauji pārvēšas tvaikos un no viena litra ūdens rodas 1700 litri tvaika. Sekos sprādziens, un dūmenis tiks iznīcināts.
