Uz rudeni var paraudzīties divējādi. Var priecāties par zeltainajām un koši sārtajām lapām kokos un var šausmināties par agro vakara krēslu un saltajām vēja brāzmām. Var doties uz mežu, lai rastu prieku, ieraugot krāšņas baravikas vai apšu bekas, un var atmest ar roku, paliekot mājās ar pārliecību, ka vairāk par sēņu kātiem mežā nebūs iespējams atrast.Rudenī šie kontrasti cilvēku pasaules uztverē īpaši izdalās, jo, nenoliedzami, daudzus nomāc gaismas nomaiņa ar īsām un krēslainām dienām. Tādēļ arī šo gadalaiku nereti dēvē par depresijas laiku. Te varbūt ir atminējums tam, kādēļ tieši atvasarā un tai beidzoties palielinās cilvēku aktivitātes. Sezonu sāk mākslinieciskās pašdarbības, rokdarbu pulciņi, notiek diskusiju vakari, kultūras dzīves vadītāji aicināt aicina uz visādiem pasākumiem. Tā, piemēram, Valkā nedēļas beigās gaidāms aktivitātēm bagāts rudens kokteilis Rīgas ielā. Tajā katrs varēs iejaukt daļu savas radītās jautrības, un vēl viena rudens diena būs nemanāmi pazudusi. Dažkārt pret depresiju iesaka dzert karstu šokolādi. Tomēr, domāju, ar to vien nebūs līdzēts. Cik tad ilgi šo saldumu iespējams baudīt, un pēc mirkļa atkal apkārt būs klusējošas sienas ar rudens vējiem ārpusē. Vajag meklēt domubiedrus interešu pulciņos un kolektīvos. Tie, kas tādos darbojas, atzīst, ka nejūtot rudens garos vakarus. Tādiem nemanot aizritēs arī ziema un pienāks pavasaris. Turklāt būs iegūti jauni draugi un patīkami paziņas. Nesagumstiet un nepalieciet sevī krēslas laikā! Tad tiešām tumsa jūs aprīs un pēc tam rudens asociēsies tikai ar sēņu kātiem.
