Vasaras sākumā ērģemiete Jolanta Visocka kopā ar dēlu Klāvu vienbalsīgi nolēma turpmāk rūpēties par pūkainu un mīļu radību – persiešu šķirnes runčuku Fredi.
Vasaras sākumā ērģemiete Jolanta Visocka kopā ar dēlu Klāvu vienbalsīgi nolēma turpmāk rūpēties par pūkainu un mīļu radību – persiešu šķirnes runčuku Fredi. Kaķēns ir tikai trīs mēnešus vecs, bet viņš jau paspējis iekarot visu mājinieku simpātijas.
Lai arī Fredis vēl nav mazgāts vannā, viņš nebaidās no ūdens. Pirms padzeršanās kaķēns ūdenī izmērcē ķepas un degungalu un tikai pēc tam veldzē slāpes. Ja kāds no savējiem mazgājas vannā, tad Fredis ir pirmais, kurš uzlec uz vannas malas un seko līdzi mazgāšanās procesam.
“Pēc mazgāšanās persieši jāžāvē ar fēnu, citādi viņiem savelsies spalva,” noskaidrojusi Jolanta.
Ne īpaši patīk dzīvoties pa rokām
Fredis ir dzimis Igaunijā un par simbolisku samaksu nokļuva pie Jolantas un Klāva.
“Pirmo reizi ieraugot kaķēnu, vairs nedomājām par problēmām,” atzīst Jolanta.
Sākumā saimnieki raizējušies, ka kaķēnam būs jādzīvo dzīvoklī un jāpierod pie dažādiem transporta līdzekļiem – satiksmes autobusa un automašīnām. Pašlaik ģimene kopā ar mazo mīluli dzīvo Valkā pie Jolantas vecākiem, bet drīz vien viņi visi dosies uz savām mājām Ērģemē. Saimnieki cer, ka kaķēnam problēmas nesagādās ceļošana īpašā, šim nolūkam domātā kastē. Fredis jau braucis automašīnā vizītē pie veterinārārsta. Kaķēns bijis nedaudz uztraucies, ka tik ātri garām zib koki. Par to liecinājušas satrauktās galvas kustības.
Sarunas laikā Fredis rotaļājas ar Klāvu – ķeras rokās, lec uz pleciem un pa istabu dzenā mazu bumbiņu. Ja Fredi nokaitina, tad viņš dusmās kož un skrāpē. Ieraugot putnus un mušas, kaķēns uzreiz tos grib noķert, bet diemžēl viņam vēl tas neizdodas. Dzīvnieciņš visai piesardzīgi nopēta “Ziemeļlatvijas” žurnālisti, bet fotografēšanās brīdī Klāva rokās jūtas drošs un pasargāts. Jolanta novērojusi, ka Fredim ne īpaši patīk dzīvoties pa rokām. Vasarā persietim biezajā un pūkainajā kažokā ir karsti, tāpēc viņš telpā meklē vēsāko vietu. Nereti Fredis ielien logu starpā un svētlaimīgi guļ, jo tur pūš vējš.
Patstāvīgs un drošsirdīgs runčuks
Lai arī Fredis ir tikai trīs mēnešus vecs, viņš jau paspējis parādīt savu patieso dabu. Jolanta novērojusi, ka Fredis ir dižciltīgs, cēls, gudrs, neatkarīgs, patstāvīgs un drošsirdīgs runčuks. Viņš nebaidās stāties pretim īstajam mājas saimniekam – runcim Pelēcim un piecus gadus vecajam milzenim, Kaukāza šķirnes sunim Sultānam. Jolantai vai pamirusi sirds, kad Fredis, pirmo reizi izlaists ārā, pieskrējis pie milzīgā suņa un uzmetis kūkumu. Pirmā tikšanās beigusies laimīgi, bet tagad pastaigu laikā kaķēns tiek pieskatīts. Runčuks esot ļoti tīrīgs un kārtīgs. Reizēs, kad viņš grib nokārtoties savā tualetē, mājinieki sapulcējas kā uz teātra izrādi. Fredim esot svarīga ne vien poza, bet arī atmosfēra.
“Tādās reizēs nožēloju, ka mums nav video kameras,” smejas kaķa saimniece.
Jolanta stāsta, ka tikmēr, kamēr kaķēns pieradis pie savas barības, viņam bijis “mīksts” vēders, tāpēc pēc katras nokārtošanās reizes Fredim mazgāts pakaļgals. Tas viņam nav īpaši paticis, bet tagad vairs nav nepieciešams.
Persietis ir arī dzīvespriecīgs, kustīgs un azartisks. Viņam patīk augstu lēkt un ieķerties nokareno istabas augu lapās. Kaķēnam interesē čaukstoši plastmasas maisiņi. Fredis Jolantas mammai paspējis saplēst dažus traukus un papostīt istabas puķes. Reizēs, kad Fredis par pastrādātajiem nedarbiem saņem brāzienu, viņš nolaiž acis un visiem izrāda, ka ir nobēdājies. Jolantai brīžiem šķiet, ka kaķēns saprot teikto.
“Paņemot Fredi rokās un viņu glaudot, nomierinos no ikdienā uzkrātā stresa,” atklāj Jolanta. Viņa piekrīt uzskatam, ka kaķis cilvēkus dziedē un palīdz pārvarēt satraukumu.
Fredis – miegamice
Persieši esot lielas guļavas. Arī Fredis dienā daudz guļ, tāpēc mājinieki neuztraucas, ka septembra sākumā viņam darba dienas būs jāpavada vienatnē. Pašlaik kaķēns naktīs guļ atsevišķā istabā. Tas tālab, lai pārējiem netraucētu naktsmieru. No rītiem viņš ielavās Klāva istabā, samīļo savu saimnieku un abi padraiskojas. Fredim patīk gulēt vienā no Klāva rotaļlietām – beibleidu stadionā. Zēns arī neprotestē, jo viņam ir svarīgi, lai mīlulis justos labi. Klāvs rūpējas arī par Freda tualetes tīrību un barošanas reizēm. Ikdienā persietis ēd profesionālo kaķu barību, kas domāta šīs šķirnes kaķiem. Fredis labprāt ēdot arī maizi. Viņam ļoti garšo krējums un auksts saldējums.
Fredim nepatīkot, ka viņu ķemmē. Ja sukā vēderu, kaķēns sāk protestēt. Šādos gadījumos Jolanta runčukam saka, ka viņam jābūt skaistam, tāpēc jāļauj ķemmēties, citādi kažoks savelsies pinkās un tās būs ar šķērēm jāgriež. Jolantai liekas, ka kaķēns teikto saprot. Persiešu saimniekiem jārēķinās, ka mājās vietām būs spalvas. Reizēm tās var būt arī uz apģērba, bet veikalos ir nopērkamas īpašas birstes, kas savāc kaķa spalvas. Jolanta uzskata, ka ģimene, kurā aug ne pārāk mazi bērni, var ņemt persieti.
“Mazi bērni vēl nesaprot, ka kaķi nevar murcīt un mocīt, tāpēc labāk pagaidīt, kamēr bērni izaug,” iesaka Jolanta. Viņa uzskata, ka skolas vecuma bērniem ir svētīgi mācīties rūpēties par kādu dzīvu radību, jo tas iemāca ne vien atbildības sajūtu, bet arī mīlestību pret mazākajiem brāļiem – dzīvniekiem.
Iesaka speciālisti
Persiešu kaķi jau gandrīz simts gadus ir vieni no populārākajiem mājdzīvniekiem. Dzīvnieku speciālisti uzskata, ka šīs šķirnes kaķiem ir ne tikai grezns kažoks, bet arī mierīgs, maigs un saticīgs raksturs. Tie ir draudzīgi un visumā pieticīgi, bet ir arī apveltīti ar pašcieņu.Lai gan katram kaķim ir savs neatkārtojams raksturs un temperaments, visbiežāk persieši ar savu uzvedību saimniekiem nesagādā liekas problēmas un kreņķus. Persietis ir inteliģents un viegli komunicē.
Lai persiešu kaķis izskatītos pienācīgi, viņa kažoks jākopj katru dienu ar speciālām sukām un ķemmēm ar apaļiem galiem. Neķemmētā vilna ātri saveļas. Tas ne tikai bojā kaķa izskatu, bet var pat izraisīt maigās ādas iekaisumu. Reizēm nepareizas kopšanas dēļ jānocērp vilna no visa kaka ķermeņa. Dažu nokrāsu dzīvniekiem pēc vilnas nocirpšanas var izaugt cita toņa apmatojums. Kaķēnus pie ikdienas ķemmēšanas jāsāk pieradināt jau no pusotra mēneša vecuma.Tas jādara pacietīgi un labvēlīgi. Tad būs vairāk cerību, ka kaķēns iemīlēs šo procedūru. Nevajag censties uzreiz izgriezt savēlušos vilnu. Vispirms tā jāatšķetina ar pirkstiem, tad jālieto ķemme ar retiem zariem.
Persieši, izmantojot bērnu šampūnus vai speciāli šai šķirnei domātus šampūnus, jāmazgā pēc iespējas retāk. Pirms mazgāšanas kaķis ir labi jāizķemmē, bet pēc tās jādara viss, lai dzīvnieks ātrāk izžūtu. Pēc peldes kaķim jāatrodas siltā telpā bez caurvējiem. Vēl nedaudz mitra vilniņa jāpārklāj ar speciālu pūderi. Tas ne tikai uzsūks lieko mitrumu, bet arī padarīs vilnu spīdīgāku un zīdaināku. Regulāra uzmanība nepieciešama arī persieša acīm un ausīm. Ja kaķim sāk asarot acis vai rodas problēmas ar ausīm, jāmeklē veterināra palīdzība. Ja kaķa ausis ir veselas, pietiek vienu reizi nedēļā tās apstrādāt ar mitru tamponu.
Persiešu barošanas noteikumi ir tādi paši kā citiem kaķiem. Persiešiem bieži ir tieksme pārēsties. Kaķa ēdienkartei jābūt sabalansētai. Persiešiem sevišķi nepieciešams ēst zāli, jo viņiem tas ir vislabākais veids, kā atbrīvoties no spalvu kamoliņiem, kuri veidojas kuņģī no mazgāšanās laikā norītajām spalvām. Zāle ir arī vitamīnu un folijskābes avots.
