Jau sesto vasaru bērni no Latvijas, tostarp arī no Valkas rajona, dosies uz Franciju, lai atpūstos un iepazītu citu tautu tradīcijas un sadzīvi.
Jau sesto vasaru bērni no Latvijas, tostarp arī no Valkas rajona, dosies uz Franciju, lai atpūstos un iepazītu citu tautu tradīcijas un sadzīvi.
Šovasar bērni no Latvijas ceļojumu uz Franciju pie viesģimenēm veiks ar lidmašīnu un vilcienu, tāpēc ceļā nebūs jāpavada tik ilgs laiks kā iepriekšējos gados.
“Kārtējo reizi pie mums ir ieradušies pārstāvji no asociācijas Francijā, kas nodarbojas ar Latvijas bērnu iekārtošanu franču ģimenēs,” informē biedrības “EMMAUS Smiltene” valdes priekšsēdētāja Ārija Indrikovska, kura šajā projektā pārstāv Latvijas pusi un rūpējas par Valkas rajona bērniem, kuriem dota iespēja dzīvot viesģimenēs.
Lielākā daļa bērnu uz Franciju dosies jau atkārtoti, jo izveidojusies prakse, ka ģimenes, kuras pirms četriem vai pieciem gadiem sāka rūpēties par kādu bērnu, šīs rūpes turpina. Franči uzņemas saistības, kas Latvijā līdzinās audžuģimenes statusam. Viņi cenšas materiāli rūpēties, lai Latvijas maznodrošināto ģimeņu bērni varētu saņemt labu izglītību, vasarās atpūsties, ceļot pa Eiropu, iepazīt citas valstis.
No Latvijas puses projektā iesaistās ne vien Valkas, bet arī Dobeles un Liepājas rajons. Ja iepriekšējos gados no mūsu rajona uz Franciju devās 16 līdz 20 bērnu, tad šogad vakanču skaits ir palielinājies un atpūsties lidos 36 Smiltenes, Valkas un apkārtējo pagastu maznodrošinātie bērni. “Esam gandarīti, tāpēc ceram, ka, sadarbojoties ar pašvaldību sociālajiem darbiniekiem, noskaidrosim pretendentus braucienam. Plānojam sagaidīt arī pašvaldību finansiālo atbalstu,” vērtē Ā. Indrikovska.
Pirmā ziemeļvidzemnieku grupa uz Franciju izlidos jau 26. maijā, un tie būs bērni, kuri vēl nemācās skolā. Otra grupa, kurā vairums būs skolēni, ceļā dosies 12. jūnijā. Arī kurzemniekiem kopā ar Dobeles bērniem būs divi lidojumi turp un divi mājup. Vienā grupā ceļā dosies 18 bērni un divi pieaugušie. Šis ir optimāls skaits, lai pavadoņi varētu rūpēties par ceļotājiem un nerastos nekādas problēmas, kā tas ir skaitliski lielās grupās.
Šajās dienās viesi no Francijas tiekas ar projektā iesaistīto pašvaldību sociālajiem darbiniekiem un ģimenēm, no kurām bērni jau iepriekš ciemojušies viesģimenēs. Ciemiņi tās apmeklēs un iepazīsies arī ar potenciālajiem šīsvasaras ceļotājiem.
“Aptuveni 90 procenti parasti ir viesģimenes, kas bērnus izmitinājušas jau iepriekš. Pārējās meklējam no jauna,” stāsta Francijas asociācijas sadarbībai ar Latviju vadītāja Monika Krepo. Viņa paskaidro, ka jaunas ģimenes projektā iesaistīt nav viegli, jo galvenās problēmas rodas plānojot, kas segs ceļa izdevumus. Ja tas jādara tikai franču pusei, tad ģimenēm izmaksas ir lielas. Salīdzinājumā ar Latvijas ģimenēm viņi, protams, ir labāk situēti, tomēr jārēķinās, ka zināmi izdevumi frančiem rodas vasarā, kad viņi rūpējas par mazo ciemiņu izmitināšanu, un arī turpmākajā laikā, jo atbildība par uzticēto bērnu paredzēta ilglaicīga. Prakse rāda, ka franču ģimenē tiek uzņemts viens vai divi bērni, un parasti turpmākajos gados viņi citus klāt neņem.
“Mēs vēlamies bērniem nodrošināt vieglāku dzīvi, lai viņiem būtu iespēja saņemt izglītību. Esam gatavi virzīt viņus un atbalstīt,” uzsver M. Krepo. Viņa piebilst, ka franču ģimenes no tā negūst nekādu materiālu labumu, bet gūst gandarījumu, ja bērns tām pieķeras un ir laimīgs. Jaunākā vecumā bērniem, lai adaptētos jaunajā vidē, nepieciešama aptuveni nedēļa. Pēc pāris Francijā pavadītajām vasarām viņi jau prot franču valodu un ir ieguvuši bezgala daudz jauku iespaidu.
Vaicāta, vai tiešām šāda projekta īstenošanā nerodas nekādas problēmas, asociācijas vadītāja secina, ka ir arī grūtības. Tieši šo apsvērumu dēļ pirmajai atpūtas vasarai netiek izvēlēti bērni pusaudžu vecumā, kuru spurainums neierastajos apstākļos izpaužoties īpaši saasināti.
“Galvenā problēma, par kuru sūdzas franču kolēģi, ir tas, ka mūsu bērni maz ēd,” komentē Ā. Indrikovska. Franči maltītes ieturēšanai pievērš ļoti lielu uzmanību. Nereti pie galda jāpavada ilgāks laiks, un mūsu bērni pie tā nav pieraduši. “Atskrien, iekož un skrien tālāk,” komentē smilteniete. Franči ir nobažījušies, ka mazie kārtīgi nepaēd.
