Mēs bijām vieni no labākajiem starp interesantākajiem, pēc atgriešanās no Tukuma, kur norisinājās festivāls “Mūsdienu dramaturģija 2007”, atzīst Smiltenes Centra vidusskolas teātra NLO (neprātīgi laimīgie optimisti) dalībnieki.
Mēs bijām vieni no labākajiem starp interesantākajiem, pēc atgriešanās no Tukuma, kur norisinājās festivāls “Mūsdienu dramaturģija 2007”, atzīst Smiltenes Centra vidusskolas teātra NLO (neprātīgi laimīgie optimisti) dalībnieki.
“Bija jautri,” secina vidusskolnieces Lelde Ozoliņa un Liene Kopilova. Jaunietes vērtē, ka, salīdzinot ar pasākumiem, kuros nācies piedalīties iepriekš, šim festivālam bija augstāks līmenis. Skatītājiem bijis daudz ko redzēt, tās bijušas ļoti pārdomātas un aizraujošas izrādes, kurās darbojušies labi aktieri. Īpaši interesanti bijis salīdzināt kolēģu sniegumu izrādē “Piedod, Bokačo, ja vari”. Šis darbs ir arī smilteniešu repertuārā.
“Šāds festivāls Latvijā tika rīkots pirmo reizi, lai tajā piedalītos jauniešu kolektīvi, kuri spēlē latviešu mūsdienu dramaturģijas darbus,” paskaidro NLO režisore Anita Bērziņa. Viņa secina, ka mūsdienu autoru nav daudz, bet tie, kas pašreiz vairs neraksta, ir izsmelti, un lugas laikmetam neraksturīgas. Tāpēc ar repertuāru vienmēr ir lielas grūtības.
Viens no vadošajiem mūsdienu autoriem ir Hermanis Paukšs. Arī smiltenieši uz festivālu veda viņa darba iestudējumu “Lāde”. Festivālā varēja redzēt dramatizējumus, kurus veidojuši režisori. Piemēram, Rīgas 49. vidusskolas režisore Zane Zīle izveidojusi izrādi no Alberta Bela romāna “Cilvēki laivās”. “Ļoti smags dramaturģijas darbs, arī smaga izrāde, bet bērni to lieliski spēlē,” uzslavē A. Bērziņa.
Viņa piebilst, ka pasākums kopumā bija interesants un “kā sākās, tā aizgāja ar vienu elpu”. Izrādes bija saistošas, un jaunieši tās vēroja ar sajūsmu. “Interesantas bija Dobeles jauniešu teātra “Pitons” izrādes. Viņi spēlēja H. Paukša lugu “Godīgā meitene” (režisore Velga Līce). Otrs šīs režisores kolektīvs – Franču licejs – rādīja Andra Zeibota “Spoguļattēlu streiku”. Šīs bija izrādes, kurās jaunietis uz skatuves uzrunāja jaunieti zālē. Vienreizējs kontakts,” sajūsminās smilteniešu režisore.
Viņa atzīst, ka izrādes vērtēja profesionāli eksperti, kuri nebalstījās tikai uz principiem – patīk vai nepatīk, bet pēc nosacījuma, kā režisors ir sapratis autoru un vai šī sapratne caur izrādi ir nonākusi līdz skatītājam.
Smiltenieši ar “Lādi” piedalījās jauniešu un bērnu teātru festivālā arī pērn. “Šā gada festivāls pierādīja to, kā izrādes iespēlējas un aktieri kļūst brīvāki, darbojoties savā lomā.
Eksperti mūs uzslavēja par perfektu izrādi, un viņiem nebija neviena aizrādījuma par to, kas mums nav izdevies. Esmu ļoti priecīga, ka mūsu programma “Drāma” ir devusi rezultātus. Šī ir 12. klase, tāpēc izrādi spēlējām pēdējo reizi. Protams, ar asarām acīs. Tomēr ceru, ka jaunieši saprata, cik tālu ir spējuši aiziet, un redzēja, kā var aizraut skatītāju ar savu spēles prieku un atvērtību. Tas bija vērtīgs pasākums,” gandarīta A. Bērziņa.
