Četras dienas pirms vasaras saulgriežiem no Rīgas lidostas debesīs pacēlās lidmašīna ar 15 laimīgiem Latvijas reģionālo laikrakstu korespondentiem, tostarp arī mani — šo rindu autori.
Četras dienas pirms vasaras saulgriežiem no Rīgas lidostas debesīs pacēlās lidmašīna ar 15 laimīgiem Latvijas reģionālo laikrakstu korespondentiem, tostarp arī mani — šo rindu autori. Braucēju galamērķis bija Beļģijas galvaspilsēta Brisele. Mums bija dota iespēja iepazīties ar Eiropas Komisijas (EK), Latvijas Republikas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā (ES), Latvijas vēstniecības Beļģijā, Eiropas Parlamenta (EP) un Preses dienesta darbu.
Spilgtas atmiņas palika no dienu ilga brauciena pa Nīderlandi, kur apmeklējām vairākus zemniekus — aitkopju, kazkopju, piena lielražotāju un biškopju ģimenes.
Karstums un atkritumu maisu kalni
Brisele mūs sagaidīja ar lielu karstumu — gaisa temperatūra pārsniedza 33 grādus. Pēc iekārtošanās viesnīcā devāmies uz Eiropas Komisijas ēku, kura no mūsu apmešanās vietas atradās apmēram pusstundu ilga gājiena attālumā. Interesanti, ka Briselē vairākums ēku, tostarp arī mūsu viesnīca, ir šauras, daži ēku stāvi atrodas pat pazemē. Tas izskaidrojams ar nenormālo zemes dārdzību. Pilsētas centrs ir izveidots ļoti kompakts, tāpēc gājējiem nav problēmu pārvietoties kājām. Slinkākie var izmantot metro un citu sabiedrisko transportu. Autobusa biļete maksā 1,50 eiro, tikai jārēķinās, ka šajos transporta līdzekļos ir pilnīgs bezgaiss. Mani pārsteidza Briseles ielu netīrība. Tur nevienam nav problēmu zemē nomest izsmēķi un citas drazas. Vakaros aina ir vēl nepievilcīgāka, jo gandrīz pie katras mājas un veikala redzami lieli atkritumu maisi. Ja Latvijā cīnās par to, lai sabiedriskās vietās suņu īpašnieki savāktu savu mīluļu ekskrementus, Briselē tie redzami gandrīz vai ielas vidū. Briselieši acīmredzot pie tā ir pieraduši un daudz nesatraucas, ja arī sētnieki nepūlas savākt suņu mēslus. Viņi uzskata, ka ir ielu slaucītāji, nevis suņu mēslu vācēji. Pārsteidz arī tas, ka Briseles ielās var redzēt daudz ubagu, kuri, prasot naudu, vienlaikus runā pa mobilo tālruni. Pārsvarā ubagi ir vīrieši, viņi izskatās netīri un noplukuši. Reizēm viņiem blakus guļ suņi. Netālu no Eiropas Parlamenta ēkas lielā svelmē ubagoja austrumu izcelsmes sieviete ar zīdaini, kurš gulēja dārgos ratos.
Eiropas Komisijas ēka mūs sagaida ar kondicionieru radītu patīkamu vēsumu un apsardzes darbinieku stingru kontroles procesu. Latvijas komisāra Andra Piebalga kabineta locekle Kristīne Plamše parādīja nozīmīgākos kabinetus, piemēram, telpu, kur notiek ES 25 dalībvalstu komisāru sēdes. Man bija gods apsēsties Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja J. M. Barroso krēslā un turēt rokā zvanu, ar kura palīdzību viņš ievieš sēdēs kārtību. Vairākas stundas uzturoties EK ēkā, pārņem skumjas un garlaicība, jo telpu interjers ieturēts pelēcīgos toņos, savukārt garie un pašaurie gaiteņi rada neomulīgu gaisotni. Latvijas Komisāra Andra Piebalga kabinets ne ar ko īpašu neizceļas, bet viņš vēloties savu darba vietu padarīt personiskāku ar pāris latviešu mākslinieku gleznām pie sienām. Pašlaik A. Piebalga kabineta locekļi meklē iespēju īstenot šo komisāra vēlmi.
Diemžēl viņš aizņemtības dēļ nevarēja tikties ar Latvijas žurnālistiem. Ar komisāra aktivitātēm mūs iepazīstināja viņa kabineta locekles K. Plamše un Agnija Rasa. Jaunās Eiropas Komisijas prioritāte ir Lisabonas stratēģija. Tas ir desmit gadu plāns Eiropas ekonomikas un sociālās sfēras, kā arī vides atjaunotnei. Komisārs A. Piebalgs uzskata, ka nākamie pieci gadi būs izšķiroši enerģētikas politikai. Var prognozēt, ka vismaz tuvākajā laikā naftas un gāzes cenas saglabāsies augstas. ES arvien vairāk būs atkarīga no ārējiem enerģijas piegādātājiem. Eiropai arī turpmāk būs jāatbalsta Kioto process, saglabājot pasaules līdera pozīcijas atbildīgā attieksmē pret vidi.
Kafejnīcās ar saldumiem našķojas vīrieši
Latvijas žurnālistiem bija iespēja pusdienot Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta ēdnīcās. Ne vienmēr žurnālistus ielaiž EK ēdnīcā, tāpēc par šo ekskluzīvo iespēju mūs nedaudz apskauda “Latvijas Avīzes” speciālkorespondents Briselē Ansis Bogustovs. Viņš vairākus vakarus labprāt pavadīja kopā ar saviem amata brāļiem no dzimtenes, kā arī sniedza interesantu informāciju par dzīvi eirokrātijas galvaspilsētā. Lai taptu saistoši un aizraujoši materiāli par ne vienmēr interesantiem Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamentā izskatāmajiem jautājumiem, Ansis perfekti “izkodis” visus iespējamos informācijas iegūšanas avotus. Pašlaik Latvijā populārais televīzijas žurnālists kopā ar sievu Jolantu un deviņus mēnešus veco meitiņu Martu īrē dzīvokli Briselē. Šobrīd Beļģijas galvaspilsētā dzīvo un strādā aptuveni 400 latviešu. Ar laiku latviešu skaits palielināsies, jo gan EK un EP trūkst kvalificētu darbinieku, īpaši tulku.
Kas attiecas uz ēdnīcām, garšīgākus ēdienus gatavo Eiropas Komisijas ēstuvē. Pusdienas ar trim ēdieniem izmaksāja vien nieka astoņus deviņus eiro. Salīdzinājumam — vienkārša maltīte ielu krodziņā maksā vismaz 20 eiro. No Anša stāstītā uzzinājām, ka beļģu nacionālais ēdiens, mums par lielu pārsteigumu, ir frī. Pilsētas centrā atrodas viena kafejnīca, kurā gatavojot garšīgākos eļļā ceptos kartupeļus. Lai tos nogaršotu, kādreiz rindā jāstāvot pat vairākas stundas. Toties Anša ieteiktajā pilsētas centra labākajā saldējuma kafejnīcā pārdevējs mūs apkalpoja ātri un virtuozi. Ar kolēģi Agitu no Aizkraukles bijām pārsteigtas, jo lielākoties kafejnīcas apmeklētāji bija austrumu izcelsmes vīrieši. Ansis skaidro, ka austrumniekiem reliģiskā pārliecība aizliedz smēķēt un lietot alkoholu, tāpēc viņi to kompensē ar saldumu ēšanu. Vakaros, staigājot pa vecpilsētu, nekur nemanījām iereibušus cilvēkus. Lai gan ielu krodziņi ir pārpildīti un apmeklētāji dzer alu, cilvēki nepiedzeras. Arī mēs nobaudījām vairāku šķirņu beļģu alu. Man garšoja tumšais un saldais “Krik” alus ar ķiršu garšu, bet populārais baltais alus, manuprāt, bija bezgaršīgs. Vēl beļģi labprāt mielojas ar lielām sviestmaizēm, kas pildītas ar plānām desas un siera šķēlēm. Atklāti sakot, reti kuram no mums tās garšoja, jo baltmaize viņiem ir bezgaršīga. Latvijas vēstniecībā mūs mieloja ar mazām uzkodām, kas pagatavotas no jūras veltēm. Tās garšoja lieliski. Vēl mūs izbrīnīja tā saucamā pārsteiguma maize. To gatavo no apaļas formas baltmaizes klaipa, kuram izņemts vidus. Paceļot stilizēto vāku, ieraugām dažādas mazas sviestmaizītes.
Kas ir Eiropas Parlaments?
Iespaidiem bagātu dienu pavadījām Eiropas Parlamentā. Tā ir viena no ES institūcijām. Savā būtībā EP ir līdzīgs nacionālo valstu parlamentiem, tikai tas pārstāv Eiropas Savienībā apvienoto valstu tautas, nevis kādas vienas valsts vēlētājus. Tāpat kā nacionālajos parlamentos, EP deputātus ievēl tiešās vispārējās vēlēšanās uz pieciem gadiem. Pašlaik EP strādā 732 deputāti, tostarp arī deviņi no Latvijas — Valdis Dombrovskis, Rihards Pīks, Aldis Kušķis, Georgs Andrējevs, Tatjana Ždanoka, Ģirts Valdis Kristovskis, Guntars Krasts, Inese Vaidere un Roberts Zīle. Deputāti pārstāv vēlētājus no visām 25 ES dalībvalstīm. Pēc dalībvalstu lēmuma, EP darbojas vienlaikus trīs pilsētās. Tā plenārsesijas notiek Francijā, Strasbūrā. Darbs komitejās un ārkārtas sesijas notiek Briselē, savukārt EP Sekretariāts un apmēram 2000 ierēdņu strādā Luksemburgas mītnē. EP ir trīs galvenās pilnvaras: likumu pieņemšana, ES budžeta pieņemšana un pārraudzīšana un izpildvaras demokrātiska uzraudzīšana. Deputāti EP lēmumus pieņem, balsojot plenārsēdēs. Tās katru mēnesi notiek Strasbūrā, nereti arī Briselē. Tikai plenārsēdēs pieņemtie lēmumi atspoguļo EP viedokli.
Deputāti pēc savas politiskās pārliecības darbojas EP politiskajās grupās, kas ir daudznacionālas. Pašlaik EP ir septiņas tādas grupas, tai skaitā arī neatkarīgo deputātu grupa, kas nav atradusi ideoloģisko pajumti ne vienā politiskā grupā. Latviešu deputāti V. Dombrovskis, R. Pīks un A. Kušķis darbojas Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas demokrātu grupā; G. Andrejevs — Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupā; T. Ždanoka — Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupā; Ģ. V. Kristovskis, G. Krasts, I. Vaidere un R. Zīle — Nāciju Eiropas grupā.
Lai sagatavotu lēmumus un dokumentus plenārsēdēm, deputāti strādā parlamentārajās komitejās, kas specializējušās noteiktās politiskās jomās. Komitejās deputāti apspriež un balso par sagatavotajiem ziņojumiem. Pēc tam ziņojumus izvērtē politiskajās grupās, un tad tie tiek virzīti uz plenārsēdi. EP priekšsēdētājs vada plenārsēdes un Parlamentu pārstāv ārlietās. EP Birojā ietilpst priekšsēdētājs, 14 viņa vietnieki, kā arī pieci kvestori, kuri pārzina ar deputātiem saistītos administratīvos jautājumus. Birojs lemj par EP budžetu un administratīvo darbību. Priekšsēdētāju konference sastāv no EP priekšsēdētāja un politisko grupu vadītājiem. Tā sagatavo plenārsesiju kalendāro plānu un to dienas kārtību, nosaka parlamentāro komiteju tiesības un pienākumus. EP administrācijā strādā ierēdņi, kurus pieņem darbā uz visās dalībvalstīs rīkotu konkursu pamata. Politiskajām grupām ir savi darbinieki, savukārt katram deputātam savi palīgi.
EP darbs norit 20 oficiālajās ES valodās, kurām tiek nodrošināts tulkojums EP plenārsēdēs. Deputātiem ir iespēja runāt arī citās valodās, tomēr tādā gadījumā tulkojums netiek nodrošināts, sacīto nedokumentē un runātājam netiek dots papildu laiks runāšanai.
EP likumīgums sakņojas vispārējās tiešās vēlēšanās. Ikviens ES iedzīvotājs var vērsties pie kāda no EP deputātiem ar savām cerībām vai raizēm. Turklāt arī individuāli vai grupās ES pilsoņi var iesniegt lūgumrakstus EP prezidentam, izsakot savu lūgumu vai sūdzību jautājumos, kas ir ES kompetencē. Ikviens var arī vērsties pie Eiropas ombudsmeņa, kas izskata strīdus starp ES pilsoņiem un ES iestādēm.
