Pēdējās nedēļās – jau kopš februāra otrās puses – par spīti aukstumam ārā logos iespīdējuši aizvien spilgtāki saules stari, modinot istabas puķu maņas. No marta līdz ar sēšanas un piķēšanas trakuma sākumu papildu rūpes prasa arī telpaugi.
Pipariņi sāk ziedēt, skaistnātrēm lapas kļuvušas košākas, bet citas puķes dzen jaunos dzinumus,» par pēkšņajām pārmaiņām uz savas istabas palodzes stāsta SIA «Dārzs» telpaugu dārzniece Gundega Gene.
Viņa ievērojusi, ka saule šogad mazliet agrāk nekā citkārt kļuvusi spilgtāka, tāpēc, pamazām kļūstot ilgākai dienas gaišajai pusei, istabas puķes no ziemas miega atvadījušās. Par to liecina košo toņu atgriešanās lapās, svaigi zaļi jaunie dzinumi, bet kaktusiem un citiem sukulentiem rozetē pamazām veidojas gaiši zaļa jaunā daļa.
Laista vismaz divreiz mēnesīTelpaugu dārzniece stāsta, ka līdz ar saulaino laiku, kad ārā mēdz būt vēss, bet telpās apkure vēl darbojas pastiprinātā režīmā, istabas puķes kļūst sevišķi prasīgas, jo strauji gan patērē mitrumu, gan «notiesā» barības vielas. Sevišķi tas vērojams dienvidu pusē izvietotajām puķēm. «Nu jau laistu ik pēc pāris dienām,» saka Gundega, mudinot puķu mīļotājus mitrināšanas nepieciešamību noteikt pēc auga un substrāta izskata, nevis grāmatām.
No poda malām atdalījies substrāts vai ļenganas lapas ir droša pazīme, ka augs grib «padzerties» nekavējoties. Jo lapaināka un apjomīgāka puķe, jo ātrāk «izdzer» tai iedoto ūdeni. Tādām mitrums jāpapildina, tiklīdz substrāts apžūst, taču katrai puķei var būt savas prasības pēc ūdens.
Piemēram, sanpaulijām patīk, ja ūdeni uzlej uz šķīvīša, bet bromēlijas priecājas par svaigu mitruma devu tieši lapu rozetē. Laistīšanai vēlams izmantot lejkannu ar garu snīpi, jo tādējādi vieglāk piekļūt substrātam vai podiņa paliktnim, nesaslapinot lapas. Lielākā daļa puķu ir pateicīgas par substrāta tiešu mitrināšanu no augšas.
Laistīšanai nederēs krāna ūdens, jo tas parasti ir pārāk ciets un kaļķains. Ūdeni vismaz diennakti pirms augu mitrināšanas nostādina traukā, laistot tam jābūt tik siltam kā temperatūra puķu telpā.
Tagad puķes arī jāsāk piebarot biežāk nekā ziemas vidū, kad nelielu devu mēslojuma laistāmajam ūdenim pievieno reizi mēnesī. No marta tas darāms vismaz reizi divās nedēļās. Cik daudz barības pievienot, lasāms katra mēslošanas līdzekļa instrukcijā.
Labi apsakņojas spraudeņiZiemā izstīdzējušo dzinumu apcirpšana martā var būt lielisks veids, kā pavairot iemīļoto puķi. Augi ir noilgojušies pēc straujas zaļošanas, tumšā panīkuma laika beigās tajos mostas izdzīvošanas instinkts, tādēļ šajā laikā spraudeņi, ielikti ūdenī vai mitrā substrātā, ļoti labi apsakņojas.
Visvieglāk pavairot strauji augošas mazprasīgas lapainās puķes, piemēram, pelargonijas. Tāpat steigšus jāapsakņo rudenī no sala paglābtās un vēsās un gaišās telpās pārzieminātās āra vasaras puķes. Līdz maija vidum, kad varēs apzaļumot dārzu, toverus pagalmā vai balkona kastītes, jaunie stādiņi būs krietni sakuplojuši.
