Rokdarbniece Maiga Dolgā no Gulbenes brīvajā laikā labprāt ada roku sildītājus, ko mēdz saukt arī par pulsa sildītājiem vai maučiem, kas var būt krāšņi stila aksesuāri un veikt aproces funkciju. Tie var kalpot arī kā sildelementi vēsajā laikā. Kurzemes pusē savulaik bijuši tautas tērpa sastāvdaļa.
Profesionāli apģērbu dizaineri roku sildītājus darina pat ļoti garus, kā arī dažādo to noslēgumu. Tādus greznus darinājumus iespējams valkāt pat pie vakartērpa. Roku sildītājiem ir vairākas modifikācijas. Tie var līdzināties platai aprocei vai cimdam, tikai bez pirkstu daļas. Tad sildītājam jābeidzas pie pirmās pirkstu locītavas.
Aproces optimālais garums aptuveni pieci, deviņi centimetri, bet roku sildītājus var darināt arī krietni garākus – līdz 20 centimetriem un pat vairāk. Ja vēlas, iespējams adīt kā pirkstaiņus, tikai atstājot brīvus pirkstu galus.
Pavisam vienkāršu roku sildītāju var adīt tāpat kā cimda valni, izmantojot piecas adāmadatas un uzmetot vajadzīgo valdziņu skaitu. Adījuma raksta izvēle arī iespējama dažāda – pēc valkātāja gaumes. Tas var būt absolūti nenoteikts un abstrakts vai absolūti noteikts. Ja roku sildītāju ada tikai ar divām adatām līdzīgi kā šalli, tad abas malas pēc tam jāsašuj. Šuvumam jāizskatās glītam un gandrīz nemanāmam. Ja tas neizdodas, tad jāpacenšas defektu pārvērst par efektu. Roku sildītāja šuvuma vietu var rotāt vai pat aizstāt ar podziņām.
Divas adatas, veidojot adījumu horizontāli, izmanto arī tad, ja tiek ieadītas pērlītes. Ar tām rotāts darinājums izskatās greznāk. Šajā gadījumā izvēlas smalkāku dziju, uzmetot uz adatas aptuveni 40 valdziņu. Turp un atpakaļ ada labiski, bet, lai ieadītā pērlīte turētos stingrāk, jāada grieztais labiskais valdziņš. Taču tikpat labi rotājumu var uzšūt jau uz gataviem roku sildītājiem. Pērļu skaitu aprēķina atbilstoši izvēlētajam rakstam.
