Gadu tūkstošiem ilgi izmantotas tautas
medicīnā, tējas, Indijas rīsu un Tibetas piena sēnes pievērsušas arī
zinātnieku uzmanību. Izrādās – šo sēņu ārstnieciskās īpašības ir
simtprocentīgi pierādītas.
Sēnes
ir viens no dīvainākajiem organismiem pasaulē, taču tā dēvētās burku
sēnes ar savu brīnumaino ietekmi uz cilvēku apmulsina pat
vispragmatiskākos prātus. Tās gadu simteņiem ilgi izdzīvojušas, tikai
pateicoties tam, ka nodotas no rokas rokā un sekmīgi izmantotas
dziedniecībā. Ne burku sēņu vēsture, ne ģeogrāfija nav īsti skaidra.
Meklējot to izcelsmes vietu, visbiežāk piemin Indiju, Tibetu, Japānu,
Ķīnu, Mongoliju, no kurienes tās aizgādātas uz Krieviju un Vāciju.
20.
gadsimtā zinātnieki uzņēmās izpētīt, ko tad īsti mistiskās sēnes sevī
slēpj. Tagad ir simtprocentīgi pierādīta šo sēņu dzērienu efektivitāte
un nekaitīgums. Sēņu uzlējumos konstatēts spirts, etiķskābe, kofeīns un
milzum daudz dažādu skābju, arī C un D vitamīna pēdas, B grupas
vitamīni, kas nepieciešami vielmaiņai un smadzeņu darbībai.
Turklāt sēņu
dzērieni ir spēcīgi dabiskie antibiotiķi.
Ja šīs sēnes ir tik
lieliski ārstnieciskie līdzekļi, kāpēc tās nav nopērkamas aptiekās?
Izrādās, tajās ir tik daudz mikroorganismu ar savstarpēji ļoti
sarežģītām attiecībām, ka sēnes nepakļaujas rūpnieciskajai ražošanai.
Veselībai un jauneklīgumam
Tējas
sēne daudziem saistās ar padomju laikiem, kad to burkā audzēja teju
katrā virtuvē. Tveicīgās dienās nebija nekā spirdzinošāka par skābeno
dzērienu, kas slēpās zem glumās, bēšās cepures.
Šī sēne rodas divu
mikroorganismu – etiķskābes baktēriju un rauga – simbiozes rezultātā.
Parasti to audzē ar cukuru saldinātā tējā. Rūgšanas laikā rodas daudz
vērtīgu organisko skābju, kas arī ir skābenās piegaršas iemesls.
Dzēriena sastāvā ir ļoti vērtīgā glikuronskābe. Ja organismā tās par
maz, drīz vien redzams, ka ādai trūkst elastības. Glikuronskābei ir arī
ļoti augstas detoksikācijas spējas, tāpēc tējas sēnes dzēriens būtu
īpaši ieteicams pilsētu iedzīvotājiem, kuri ik dienas elpo piesārņotu
gaisu.
Tējas sēnes sastāvā esošās organiskās skābes palīdz organismam
pārstrādāt un uzsūkt veselībai ļoti svarīgos biometālus: dzelzi, varu,
cinku, mangānu, hromu, kobaltu un niķeli. Parasti tie organismā slikti
uzsūcas un netiek pilnībā izmantoti. Biometālu trūkums var veicināt
iekaisuma procesus, locītavu problēmas, artrītu, osteohondrozi,
osteoartrozi, alerģijas, nervu sistēmas kaites, galu galā pazeminās
imunitāte.
Ja kāds, piemēram, cieš no dzelzs trūkuma, viņam ik dienu
vajadzētu izdzert tasi tējas sēnes dzēriena. Glikonskābes sāļi padara
visus bioelementus labi izmantojamus. Pierādīts, ka tējas sēnes uzlējums
efektīvi palīdz ārstēt aknu un žultspūšļa slimības, hipotoniju, acu
infekcijas, difteriju, vēdertīfu, gripu, ausu, kakla un deguna slimības,
gastrītus un hemoroīdus.
Sēne nevīstošam skaistumam
Indijas
rīsu sēnes dzēriens pēc garšas ir līdzīgs bērzu sulām. Nelielos
caurspīdīgos sēnes graudiņus raudzē kopā ar rozīnēm, aprikozēm vai
vīģēm.
Indijas rīsu sēnes uzlējumos konstatēts spirts, etiķskābe,
glikonskābe, kofeīns, skābeņskābe, citronskābe, pienskābe, holskābe, kā
arī C un D vitamīns. Īpašais šajā sēnē ir augstais folskābes un
fosforskābes līmenis. Folijskābei jeb B9 vitamīnam ir milzīga nozīme
organisma novecošanas palēnināšanā. Dabā tā parasti sastopama B grupas
vitamīnu savienojamos un ir ļoti nepieciešama audu attīstībai un
asinsradei, spēj novērst sirds un asinsvadu, kā arī nervu sistēmas
slimības.
Krakovā 1988. gadā jūras rīsu uzlējums tika sīki
izanalizēts. Pētnieki konstatēja, ka tas spēj ļoti labi ārstēt arī
locītavu vainas: artrītu, osteohondrozi un radikulītu. No 64 ar locītavu
slimībām sirgstošiem pacientiem, kuri trīs mēnešus dzēra rīsu uzlējumu,
57 kļuva veseli.
Vienu sēņu dzērienu, lūdzu!
Stāsta,
ka Tibetas piena sēne, būdama ļoti līdzīga visparastākajam rūgušpienam
vai kefīram, senos laikos izmantota buboņu mēra, tuberkulozes un
gangrēnas ārstēšanā. Šī sēne pēc sastāva ir līdzīga visām citām burku
sēnēm, bet tajā ir daudz vairāk dažādu pienskābo baktēriju. No kefīra tā
atšķiras arī ar lielo polisaharīdu daudzumu.
Latvijā šim organismam
vislielāko uzmanību sākumā pievērsa dziednieki, kas ar to stiprināja
mazu bērnu imunitāti, ārstēja kuņģa un zarnu slimības, palīdzēja
atgūties pēc operācijām. Tibetas piena sēne tiek dēvēta par dabisku
antibiotiķi. Industriāli ražotas antibiotikas uz organismu iedarbojas
graujoši, jo, likvidējot iekaisumu, iznīcina zarnu mikrofloru.
Tibetas
piena sēne atjauno kuņģa un zarnu trakta mikrofloru, vienlaikus izvadot
no organisma savu darbu veikušās antibiotikas. Tā spēj atvieglot sirds
un asinsvadu slimības, kā arī palīdz cīnīties ar aterosklerozi, jo
apstādina kapilāru sieniņu pārkaļķošanos.
