Šķiet, ka pat dažu valstu vadītāju vizītes Latvijā nav radījušas tādu rezonansi sabiedrībā kā nesen no Londonas atbraukušā Krievijas uzņēmēja Borisa Berezovska viesošanās.
Šķiet, ka pat dažu valstu vadītāju vizītes Latvijā nav radījušas tādu rezonansi sabiedrībā kā nesen no Londonas atbraukušā Krievijas uzņēmēja Borisa Berezovska viesošanās.
To, kādi ir īstie Kremļa nežēlastībā nokļuvušā miljardiera ierašanās mērķi un intereses, plašāka sabiedrība, visticamāk, vēl ilgi neuzzinās. Acīmredzot četriem pieciem cilvēkiem, kuri ar B. Berezovski personīgi tikās, bija pārrunājamas no sabiedrības slēpjamas lietas. Skaidrs ir tikai tas, ka tās nebija sarunas par jaunu izglītības programmu piedāvāšanu skolām.
Nepapildināšu lielākajos masu medijos izskanējušās versijas un minējumus par B. Berezovska īstajiem vizītes mērķiem, jo nojautām un apsvērumiem šajā gadījumā nav jēgas. Lai spriestu, cik mūsu valstij šī miljardiera viesošanās ir bīstama vai noderīga, jāzina paša B. Berezovska un viņa sarunu biedru nolūki. Šajā sakarībā uztrauc kas cits — mūsu varas un valsts drošības struktūru lielā nezināšana. Vismaz pēc radio un televīzijas pārraidēm spriežot, minēto institūciju darbinieki par šo notikumu ir tikpat nezinoši kā vienkāršā tauta. Tikai pēc tam, kad televīzijas žurnālisti pēc savas iniciatīvas bija savākuši B. Berezovska partneru dosjē un sniedza šīs ziņas atklātībā, valdības vadītājs Aigars Kalvītis pieļāva iespēju B. Berezovski iekļaut Latvijai nevēlamo personu sarakstā. Vēlāk tam piekrita arī iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, tikai interesanti, ko viņš pirms tam divatā bija runājis ar miljardieri. Zinot kādreizējās Kremļa autoritātes B. Berezovska nelabvēlīgo attieksmi pret Latviju, kad viņš vēl baudīja Borisa Jeļcina simpātijas, pārsteidz mūsu valsts attiecīgo institūciju lielā neziņa, ko krievu bagātniekam Latvijā vajag tagad, kā arī diezgan lielā vienaldzība par B. Berezovska personīgajām sarunām ar Latvijā ietekmīgiem biznesmeņiem un amatpersonām.
B. Berezovskis ir pārlieku odioza un populāra personība, lai varētu klusi iebraukt Latvijā kārtot savas lietas, savukārt neziņa par viņa vizītes patiesajiem iemesliem ļauj secināt, ka mazāk ievērojamu, bet ietekmīgu un ekonomiski stipru viesu darbības Latvijā var palikt vispār ārpus drošības struktūru redzesloka. Ne jau vienā dienā Latvijā vairāk nekā puse ekonomikā nozīmīgu objektu nokļuva Krievijas biznesmeņu īpašumā. Arī par tādu faktu, šķiet, nevienam nav nekādas daļas, jo tā esot ar likumu atļauta privatizācija, kurā var piedalīties visi.
Tāpat nav gluži skaidrs, ar kādu kapitālu ir izveidoti tie lieluzņēmumi, kuru īpašnieki kādreiz bijušas ietekmīgas VDK amatpersonas, — vai ar viņu pašu vai minētās darbavietas līdzekļiem. Ja ieguldītāja bijusi čeka, tad kādēļ tai vajadzējis padarīt bagātu kādu bijušo darbinieku, jo par velti neviens naudu neizdod. Tas arī nav zināms. Tie, kuriem šos faktus vajadzētu izpētīt, labākajā gadījumā ir samierinājušies ar informāciju, ko snieguši paši minēto lielfirmu saimnieki. Iznākumā sabiedrībā rodas dažādas baumas, jo, kā smejies, tautai muti neaizvērsi, bet patiesību neviens īsti nezina.
Nezināšana valda arī citās jomās. Jau vairākus gadus valdības vīri runā, ka valsts būtu ievērojami bagātāka, ja tās kase saņemtu visu nodokļu naudu. Valsts budžetam garām aizplūstot simtiem tūkstošu latu. Atkal attiecīgās institūcijas nezina, kuri tad ir tie nemaksātāji. To tās nav varējušas noskaidrot vairākos gados, jo šī negatīvā parādība diemžēl nav izzudusi.
Kad Latvija no Eiropas Savienības struktūrām saņem informāciju par kādas fiktīvas ārvalstu firmas ražotajiem konserviem, kuri kaitīgi veselībai un esot ievesti arī Latvijā, tad neviena valsts struktūra skaidri nevar pateikt, kad tāda pārtika ievesta un kuros veikalos atrodas. Nule dabas draugi sarīkoja kampaņu ar mērķi panākt tāda apģērba pārdošanas aizliegšanu, kas pagatavots no kaķu un suņu ādām. Tādas preces ražojot Ķīnā. Kad preses pārstāvji vēlējās noskaidrot, vai Latvijā suņu un kaķu kažokādu mēteļi un jakas ir, viņi atbildi nesaņēma, jo valsts institūcijas to vienkārši nezināja.
Šomēnes Lielupē nezin no kurienes ieplūda indīgas vielas. Bojā gāja liels daudzums zivju un citu upes dzīvnieku. Indīgais maisījums upē ieplūdis it kā no cukurfabrikas, it kā ne. Kas tā īsti ir par indi, to arī neviens speciālists nevar noskaidrot. Ir tikai pieņēmumi, kas tiek apspriesti vismaz pāris nedēļu. Bail pat iedomāties, ja ūdeni kāds būtu gribējis apzināti saindēt, lai izplatītu kādu nāvējošu slimību.
Es vairs nejūtos droši valstī, kur neviens īsti neko nezina. Tādus nezinīšus jebkurš var aizvest tur, kur vēlas vedējs, ne paši nezinīši.
