Katrs cilvēks, kas sastapts ceļā, mūsu dzīvē ienāk kā pieskāriens. Tā savā jaunajā dzejoļu krājumā “Pieskāriens” raksta dzejniece Anita Anitīna, kurai šonedēļ Valkas novada centrālajā bibliotēkā notika tikko iznākušās grāmatas atvēršanas svētki.
To, ka dzejnieces dvēseles pieskāriena burvību ir sajutuši daudzi lasītāji, apliecināja kuplais autores sveicēju pulks. Tie, kuriem gadu gaitā kļuvusi tuva A. Anitīnas dzeja, bija atnākuši, lai sacerētās vārsmas dzirdētu no pašas autores.Lasītājiem kļuvusi tuvaKaut arī no A. Anitīnas pirmā krājuma “Ar aizlauztiem spārniem” izdošanas līdz nule iznākušajam pagājuši septiņi gadi, tas nenozīmē, ka dzejnieces radošajā darbībā bijis klusuma periods. Par nepārtrauktību dzejas rakstīšanā ikviens pasākuma apmeklētājs varēja pārliecināties, aplūkojot uz grāmatu galda nelielus krājumiņus, kurus iesējusi pati Anita. Savus dzejoļus viņa pastāvīgi ir publicējusi arī laikrakstā “Ziemeļlatvija”. Jaunākos darbus viņa ir lasījusi vairākos publiskos dzejas pasākumos Valkā un novadā. Laika gaitā viņas vārsmas kļuvušas mīļas daudziem lasītājiem. “Man ļoti patīk Anitas dzejoļos jūtamā dvēseliskā noskaņa. Es viņas sacerētās rindas bieži izmantoju, rakstot apsveikumus paziņām, un viņi nereti man vaicā, kur es esmu atradusi tik skaistu dzeju,” stāsta viena no pasākuma apmeklētājām Anita Čekanoviča. Savukārt Gaida Cirīte atklāj, ka viņai patīk lasīt par romantisku mīlestību un, pēc viņas domām, tā talantīgi un izjusti ir parādīta A. Anitīnas dzejā. ““Ziemeļlatvijā” izlasu katru dzejnieces dzejoli,” apliecina G. Cirīte.Dzejoļu krājumu “Pieskāriens” izdevusi SIA “Vītola izdevniecība”. Tās vadītāja Ilona Vītola krājuma prezentācijā uzsvēra, ka ar Valkas novada literātiem sadarbība notiek jau labu laiku. “Pirms Anitas krājuma izdevām tagadējā valcēnieša Normunda Rudzīša dzejas grāmatu. Ar šejienes rakstošajiem cilvēkiem bieži esam tikušies arī dažādos literātu salidojumos. Tagad esam izdevuši Anitas grāmatu un ceru, ka tā nebūs pēdējā. Tā man ļauj domāt te redzētās dzejas burtnīcas, kuras iesējusi pati Anita. Kā saka – materiāls ir, atliek tikai drukāt. Anitīnas darbi ir pelnījuši, ka tos izdod grāmatā. Piemēram, jaunajā krājumā kādā dzejolī autore raksta – nekas nav pazaudēts, kamēr esam dzīvi. Šo vārdu dēļ vien šāda dzeja jāizdod grāmatā,” apliecina I. Vītola.Skumjie dzejoļi palikuši pašaiValkas novada centrālās bibliotēkas Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja Ruta Garsele atzīst, ka A. Anitīnas dzeja ir sievietes dvēseles atspulgs. “Viņas dzeja ir romantiska, emocionālu jūtu bagāta un tajā pašā laikā ļoti sievišķīga,” secina R. Garsele.Pati dzejniece A. Anitīna par savu daiļrades laboratoriju stāsta, ka dzejoļi paši pie viņas atnāk un paliek. “Tā uzreiz grūti precīzi pateikt, kādēļ rakstu. Ja uznāk šķavas, tad jāšķauda. Tur neko nepadarīsi. Apmēram tāpat man ir ar rakstīšanu. Sacerot dzejoļus, es īpaši nedomāju, vai tie kādam patiks, jo rakstu it kā sev pašai. Par patikšanu citiem domāju vien tad, kad rakstu pasūtījuma dzejoļus, lai tos iekļautu apsveikumos. Krājumā “Pieskāriens” ir apmēram trešdaļa no pagājušā gada manas dzejas ražas. Tajā ir tikai viens agrāk publicēts dzejolis. Pārējie dienasgaismu ieraudzījuši tikai šajā krājumā. Ārpus grāmatas esmu atstājusi tos, kurus pati neesmu par labiem atzinusi, arī pārlieku skumjus dzejoļus neatdevu krājumam, jo nav jāvairo skumjas un bēdīgi mirkļi,” saka A. Anitīna.Dzejnieci grāmatas atvēršanas svētkos sveica viņas darbu pastāvīgie lasītāji, bibliotēkas un novadpētniecības muzeja darbinieki, laikraksta “Ziemeļlatvija” kolektīvs un literārās apvienības biedri.
