“Ziemeļlatvijas” redakcijā bija ienākusi Zvārtavas pagasta “Marsu” māju saimniece Rūta Namniece, lai parādītu augu, ko savā pļavā nav atpazinusi.
Viņa saka, ka augs, kuram ir mazi dzelteni ziediņi, kas līdzīgi pienenes ziediem, arvien vairāk sāk augt pļavā. “Kad tas nozied, tad tā stiebri kļūst sausi un cieti. Govs tādu augu neēd. Viskuplāk tie ir saauguši tur, kur Mellupe ietek Gaujā. Kādreiz tur bija skaisti tīrumi. Mēs to vietu saucām par kolhoza “Gauja” maizes klēti, bet tagad tajā vietā vairākos hektāros zāle ir saaugusi gandrīz cilvēka augumā. Suņuburkšķus un vēl dažus citus augus es pazīstu, bet par šo neko nezinu. Esmu rādījusi kaimiņiem. Viņi domā, ka tas ir kaut kāds pieneņu paveids. Turu vienu gotiņu, bet pļavā tai tūlīt nebūs ko ēst, jo ar katru gadu šis augs vairojas. Skatos, ka tas sāk augt jau apkārtējos dārzos. Traktorists, kuru palūdzu sapļaut govij zāli, teica, ka šos augus var pļaut tikai mitrā laikā. Sausā grūti ar to tikt galā. Tagad daudz runā par bioloģisko daudzveidību. Varbūt tie ir saudzējamie augi, kurus nemaz nedrīkst pļaut? Par latvāņiem es zinu, ka tie ir kaitīgi un tos vajag iznīdēt. Varbūt redakcijas darbinieki var šo augu parādīt kādam speciālistam parādīt, kurš izskaidrotu, kas tas tāds ir un ko ar to lai dara. Tad zināšu, kā rīkoties,” saka R. Namniece.“Marsu” saimnieces atnesto augu parādījām Lauku konsultāciju un izglītības Valkas biroja speciālistiem. Biroja uzņēmējdarbības konsultante Valda Empele skaidro, ka tā ir divgadīgā cietpiene. “Cietpiene nav aizsargājamais augs. To var uzskatīt par nezāli, kas vajadzības gadījumā jāiznīdē. Bioloģiskajā daudzveidībā šim augam nav nekādas nozīmes, jo divgadīgās cietpienes aug daudzviet Latvijā,” saka V. Empele.Interneta portālā www.latvijasdaba.lv rakstīts, ka divgadīgā cietpiene ir līdz 140 centimetru garš kurvjziežu dzimtas lakstaugs. No citu cietpieņu veidiem divgadīgā cietpiene atšķiras ar dažādu lapu formu. Stublāja apakšā tās ir ēveļveidīgas, bet augšpusē – plūksnaini šķeltas. Divgadīgās cietpienes parasti aug sausās pļavās, atmatās, karjeros un dzelzceļa malās. Ir sastopamas visā Latvijas teritorijā.
