Tālivaldis Vilnis kalpo Septītās dienas adventistu draudzē Valkā un ir mācītājs arī Talsos. Viņa ģimenes dzīve pašlaik ir it kā krustcelēs, jo vēl nav īsti skaidrs, kur Viļņu ģimeni aizvedīs kalpošana Dievam pēc 13 Vijciema pagastā pavadītajiem gadiem.
Tālivaldis Vilnis kalpo Septītās dienas adventistu draudzē Valkā un ir mācītājs arī Talsos. Viņa ģimenes dzīve pašlaik ir it kā krustcelēs, jo vēl nav īsti skaidrs, kur Viļņu ģimeni aizvedīs kalpošana Dievam pēc 13 Vijciema pagastā pavadītajiem gadiem.
Gunta Vilne mācās Kristīgajā akadēmijā par sociālo darbinieci, Valkas adventistu draudzē strādā ar jauniešiem. Viļņu ģimeni vieno kalpošana Dievam.
Idejas dažādiem projektiem abi domā kopā. “Man ir tā priekšrocība, ka vīrs ir mācītājs. Tas palīdz idejas īstenot. Divatā mēs noteikti nespētu izdarīt tik daudz, cik kopā ar draudzi. Būsim reālisti, ir vietas, kur, bīdot labu ideju, tev liek noprast — tu neesi vietējais,” novērojusi Gunta. Zvaigznes dienā labdarības akcijas “Labā zvaigzne” ietvaros Tālivaldis un Gunta Viļņi saņēma pateicību no Valkas domes par vairākkārt sniegto dažāda veida palīdzību maznodrošinātajiem.
Vijciema sabiedrība ģimeni uzņēma labvēlīgi
Viļņu ģimene dzīvo Vijciema pagasta “Irbītēs”. Saimniecība atrodas ainaviski skaistā vietā, bet māja prasa remontu. Tālivaldis sapņo, ka vēlētos nopelnīt naudu, lai iekārtotu modernākas labierīcības, bet atzīst, ka savas priekšrocības ir dzīvei laukos un savas — pilsētā, tomēr vislabāk būtu dzīvot laukos, bet strādāt pilsētā. “Ja gada sākumā notikusī viesuļvētra pilsētā dzīvi gandrīz paralizēja, tad laukos pat bez elektrības ir silta māja, silts ūdens. Šādā situācijā ir patīkami dzīvot sveču gaismā. Pilsētā lielākais labums ir labierīcības, iespējas apmeklēt mūzikas un mākslas skolu,” uzskata mācītājs. Ģimenei ir neliela saimniecība, kas lielā mērā visus šos gadus ir nodrošinājusi iztikšanu. Dažbrīd jāpastrādā arī meža darbos. Tagad tāds laiks, ka jādomā, kur piestrādāt, jo tikai ar mācītāja ienākumiem ģimeni grūti nodrošināt.
Viļņu ģimenes audžudēlam Andrejam ir 19 gadu, tāpēc var uzskatīt, ka viņš ir izaudzis. Puisis mācās Tehniskajā koledžā Rīgā. Mazajam junioram Nikam ir divarpus gadiņu.
Viļņu ģimene Vijciemā ieradās no Bilskas pagasta. Tālivaldis ir lobērģietis, bet Gunta līdz precībām dzīvojusi daudzviet Valkas rajonā. Vijciema sabiedrība ģimeni uzņēmusi labvēlīgi. Iespējams tāpēc, ka Tālivalža mamma ir no senas vijciemiešu ģimenes, bet ieprecējās Lobērģos. Kad sākās privātīpašuma atgūšanas laiks, māju Lobērģos nācās atstāt un pārcelties uz senču mājām Vijciemā. “Man ļoti palīdzēja tas, ka vienmēr esmu bijis sportisks. Mūsu pagasts ir izteikts fenomens Valkas rajonā, jo te spēlē hokeju. Esmu vārtsargs. Tas man palīdzēja iesaistīties vietējās aktivitātēs un iespēju robežās piepalīdzēt to organizēšanā. Manuprāt, ja cilvēks aktīvi darbojas, viņš vienmēr tiek labi uzņemts un vietējo cilvēku pieņemts,” secina mācītājs.
Runājot par latviešu skaudībām, T. Vilnis uzskata, ka vislielākās problēmas rodas tiem, kuri saasināti reaģē uz šādām izpausmēm. Problēmas ir visur un daudzu profesiju cilvēkiem, bet tiklīdz uz tām neadekvāti asi reaģē, problēmas samilzt aizvien vairāk. Viļņu ģimene uzskata, ka iesaistīties tādās lietās ir velta dzīves laika izšķērdēšana un nevajadzīga sevis mocīšana, jo nekas jau netiek atrisināts. Diemžēl daudziem aprunāšanas un intrigu spēlītes ir kļuvušas par vaļasprieku, pat neapzinoties šīs nodarbes negatīvos aspektos. Visbiežāk citu cilvēku dzīvēs iedziļinās tie, kuriem nav savējās.
Kristietība nav vāja, vājums jāmeklē cilvēkos
T. Viļņa skolotājs ir mācītājs Ārijs Glāzers, kurš pašlaik Valkā ir galvenais adventistu mācītājs. “Viss sākās ar to, ka piedalījos seminārā, kurā ļoti pamatīgi studējām Bībeli. Esam vienā līnijā ar protestantu baznīcu, bet dzīvē tā sagadījās, ka paliku tieši adventistu draudzē. Ā. Glāzers uzaicināja mani par palīgu. Sākumā nedaudz baidījos, bet pamazām pieradu un tā nu, lūk, esmu tur palicis,” skaidro mācītājs.
T. Vilnis ar ģimeni cenšas vadīties pēc Bībeles teiciena — dari otram to, ko tu vēlētos, lai dara tev. Līdzšinējie notikumi ir parādījuši, ka kopā ar draudzes locekļiem var izdarīt daudz. “Attieksme pret apkārtējiem jāveido tā, lai katrs varētu izdarīt tik, cik vien iespējams.”
Dieva lietas grozīt nedrīkst
Adventisti necenšas runāt par atšķirībām dažādās konfesijās. “Drīzāk otrādi — mēs meklējam kopīgo un vēlamies, lai mūsu dievkalpojumos labi justos visu konfesiju cilvēki. Mēs priecājamies par pareizticīgo draudzes jauno lūgšanu namu. Jo vairāk pilsētā kristīgo cilvēku ar labām idejām, jo labāk šai pilsētai,” pārliecināts mācītājs. Viņš uzskata, ka Bībelei nevajadzētu mainīties dažos gadsimtos. Pēdējā laikā rietumos parādās liberāla teoloģija, kas plašā intervālā pieļauj atšķirības Svēto Rakstu skaidrojumos. Adventisti Dieva baušļus uzskata par mācības pamatu pamatiem. “Pie tā arī pieturamies kā pie aksiomas. Mums nedēļas septītā diena ir svētā diena. Kā kristietis esmu pārliecināts — ja kādu no aksiomām nobīdām malā, tad aizejam pārlieku aplamā virzienā, piemēram, viendzimuma laulību atzīšanā. Būsim godīgi — kā cilvēki esam ļoti dažādi, bet Dieva lietas grozīt nedrīkstam. Tas ir bīstams ceļš,” nešaubās T. Vilnis. Viņš uzskata, ka kristietība Eiropā ir kļuvusi vāja. Ticība nav vāja, Bībele arī nav vāja. Vājums jāmeklē cilvēkos.
Rīko koncertus un vasaras nometnes bērniem
Septītās dienas adventistu draudzes ir pazīstamas ar to, ka rīko visdažādākās sabiedriskās aktivitātes — nometnes, izbraukumus, koncertus, seminārus un tamlīdzīgi. Pirmais lielākais pasākums — koncerts Valkā — notika 2000. gada 19. augustā pie kultūras nama, tajā piedalījās studenti no Anglijas, igauņi un lietuvieši. Neaizmirstama bijusi adventista Aida Tomsona viesošanās Valkā. Draudzes dalībnieki ir koncertējuši rajona bērnunamos un pansionātos. Tālivaldis un Gunta Viļņi ir bijuši par vedējiem 10 kristiešu pāru kāzās. Valkas draudzei ir plaši sakari ar ārzemju draudzēm. Piemēram, Pīters Roenfelds no Anglijas noorganizēja ziedojumu vākšanu savā mītnes zemē, lai Valkas draudzei nopirktu dievnamu Beverīnas ielā 1. Tagad tur notiek dievkalpojumi katru sestdienu. Adventistu draudzes darbojas visās Valkas rajona pilsētās, atskaitot Sedu.
Vasaras nometņu rīkošanai adventisti velta īpašu vērību. Piemēram, Ropažos notikušajā piedalījās 300 bērnu no visas Latvijas, bet mazāk par 200 nav nevienā nometnē. ASV rīko nometnes, kurās piedalās daudzi tūkstoši bērnu un pa nometnes teritoriju jāpārvietojas ar autobusu. Gunta atzīst, ka rīkot šādas nometnes nav viegli, jo jāuzņemas pilna atbildība par visiem bērniem. Dažbrīd tiek rīkoti trīs dienu salidojumi, kuros piedalās gan bērni, gan vecāki. Arī tajos bērni apgūst dažādas dzīvei nepieciešamās iemaņas. Viņi piedalās nakts pārgājienos, cep, vāra, peldas un dara visu pārējo, ko citi pusaudži. Šie bērni nav pieredzējuši pionieru laikus, tāpēc labprāt velk formas tērpus un ar prieku iesaistās ierindas skatēs. Uz formas tērpiem ir dažādas uzšuves, nozīmītes un uzlīmes, kas liecina par konkrētu prasmju apgūšanu. Rietumvalstīs šī prakse ir sena, tāpēc vietējie dažkārt ar baltu skaudību skatās uz ciemos atbraukušajiem ārzemniekiem, kuriem šo nozīmīšu ir ļoti daudz.
Nedrīkst jaukt sarkano gaismu ar zaļo
Mācītājs uzskata, ka katram cilvēkam vienmēr ir brīva izvēle, tomēr allaž jāatceras — “zaļā gaisma ir zaļā gaisma, bet sarkanā ir sarkana gaisma”. Ja Bībelē ir norādīts, ka uz kāda no ejamajiem ceļiem ir sarkanā gaisma, tad to nevajadzētu apšaubīt. “Lai kāds būtu spiediens uz sabiedrību no viendzimuma attiecību aizstāvjiem, tomēr, atvainojiet, es neapšaubu Bībeles nostādnes. Mēs šos cilvēkus neaizskaram un nenosodām, bet viņu rīcību neakceptējam,” piebilst Gunta. Daudzi patiesi ticīgi cilvēki rietumos baidās, kam viņi tuvojas. Sociologi jau runā par iespējamo katastrofu sabiedrībā. Ko var domāt par ticību, ja mācītājs publiski atzīst, ka viņš netic Dievam? “Zinu kādu rietumvalstu mācītāju Kristīgās akadēmijas maģistrantūrā, kurš veica pētījumu par Kristus krusta nozīmi kristieša dzīvē. Anketējot dažādu konfesiju kristiešus, viņam bija šokējošs atklājums, ka 80 procentiem kristiešu Bībele nav galvenā ticības mēraukla. Citi informācijas avoti tiek minēti kā līdzvērtīgi. Tas ir ticības liberālās teorijas iznākums,” uzskata G. Vilne. Ja kristīgās pamatvērtības ir pastāvējušas tūkstošiem gadu, tad dažu desmitu gadu laikā tās mainīt nebūtu prāta darbs.
Ja par Bībeles turēšanu mājās nocērt galvu…
Pasaule strauji mainās. Nav izslēgts, ka Eiropas Savienībā uzņems Turciju, kurā dzīvo 80 miljoni musulmaņu. Pajautāju mācītājam, kas varētu notikt, ja kristīgajā Eiropā būtu jarēķinās ar milzīgu musulmaņu skaitu. Vācijā jau tagad dzīvo apmēram pieci miljoni turku. Tur ir uzcelts simtiem mošeju. “Katram cilvēkam ir izvēles iespējas ticības jautājumos, tomēr mums jāzina, ka ir musulmaņu zemes, kurās par Bībeles turēšanu mājās nocērt galvu. Tiem musulmaņiem, kuri ienāk Eiropā, vispirms jājautā — vai viņi ir gatavi cienīt arī eiropiešu kristietību. Tā nevar būt, ka demokrātijas principi attiecas tikai uz ienācējiem, nevis arī uz zemes saimniekiem. Rietumvalstīs nedrīkst būt prioritāras ienācēju cilvēktiesības, aizliedzot pamatiedzīvotājiem sludināt savu vēsti. Vispirms ir jāvienojas par attiecību pamatprincipiem,” skaidro mācītājs. Viņa sieva Gunta piebilst, ka ir arī liberālas musulmaņu valstis, un kristiešiem jāmācās no musulmaņiem, kā viņi ir saglabājuši savu ticību un stingrību. “Var jau vīzdegunīgi sacīt, ka viņi ir aprobežoti un tumsonīgi, bet ģimeniskās un ticības tradīcijas viņi saglabā labāk nekā kristieši. Mums vajadzētu rūpīgāk piedomāt par savām kristīgajām vērtībām un labot sev piemītošo kristiešu pasivitāti,” uzskata Gunta.
Man atļauts ir viss, bet ne viss man der
Sabiedrībā valda uzskats, ka adventisti no citiem atšķiras ar absolūtiem cilvēcisko vājību tabu — viņiem ir aizliegts smēķēt un lietot alkoholiskus dzērienus. “Tas nav tabu, bet par šiem jautājumiem daudz runājam. Mēs nekontrolējam, ko katrs mājās dara, tomēr sludinām, ka tas nav labākais, ar ko dzīvē nodarboties. Visi it kā zina kaitīgo ieradumu un atkarību sekas, bet daudzi to ignorē. Bībelē ir uzsvērts viens princips, ko izteica Pāvils, — viss man ir atļauts, bet ne viss man der. Dievs nevienam neaizšuj muti un neizrauj cigareti. Būtu smieklīgi, ja es kā mācītājs sacītu, ka smēķēšana un iedzeršana nekaitēs. Katrs var izvēlēties, bet mans pienākums draudzē ir pateikt, kas ir pareizi vai nepareizi, vadoties no Dieva vārda,” uzsver T. Vilnis. Viņš atzīst, ka šos netikumus savā dzīvē ir izbaudījis, bet atzinis, ka šīs nodarbes nebūt nav tās labākās. Mācītājs zina, ka ir dažādas medicīniskās programmas cīņai ar atkarībām, bet pētījumi rāda, ka labākie rezultāti sasniegti, tikai vēršoties pēc palīdzības pie Dieva. Paliekoši rezultāti iespējami ar domāšanas maiņu. Mācītājs ir pieredzējis daudzus gadījumus, kad cilvēki, darbojoties draudzē, ir atmetuši kaitīgos ieradumos, turklāt bez milzu piespiešanās — vairāk negribas, un viss. Tomēr, ja draudzē sludina šo veselīgo dzīvesveidu, tas nenozīmē, ka ar nicinājumu attiecas pret cilvēkiem, kuriem ir atkarības problēmas. Gluži otrādi — šiem cilvēkiem iesaka ceļu, kur meklēt palīdzību, ja viņi to vēlas.
Nedrīkst atraidīt palīdzību lūdzošo
“Kristietības pieņemšanu var salīdzināt ar bērniņa dzimšanu — galvenais ir mūsu vēlēšanās to izdarīt. Draudzes uzdevums ir atbalstīt katru jaunpienākušo. Arī draudzē gadās, ka kāds “pakrīt”, bet tad ar viņu sirsnīgi jāizrunājas un jāatbalsta. Tas ir augšanas process. Tieši tāpat kā mazs bērns aug arī pieaugušais kristietis,” sludina mācītājs. Viņš uzskata, ka pieaudzis cilvēks, pieņemot kristīgo ticību, ir salīdzināms ar mazu bērniņu, kuram jāaug un jāattīstās ticībā. Tā ir piedzimšana no augšienes. Draudzes koncepts saka, ka Kristus neatraida cilvēku, kurš viņam lūdz palīdzēt. Kamēr cilvēkam vajadzīga palīdzība, draudzei nav ne mazāko tiesību viņu atraidīt. Cilvēks savā būtībā ir vājš, bet atbalstīts viņš aug.
Tuvojoties Lieldienām, mācītājs visiem novēl patiesu pārdomu un ticības augšāmcelšanās laiku. Lieldienu galvenā vēsts ir augšāmcelšanās. Jautāts par Lieldienu attiecībām ar gavēni, mācītājs uzsver — Bībelē nav nekas sacīts, ka pirms Lieldienām jāgavē, bet, ja cilvēks vēlas fizioloģiski un garīgi attīrīties, ieturēt kādu diētu, kas palīdzētu ķermenim un garam, tas vienmēr ir atbalstāms process. Tomēr jāuzmanās, lai tas nekļūst par kaut kādu uzspiestu rituālu.
Mācītājs nav augstāk ceļams par pārējiem
Kristietība nav uzspiestu likumu kodekss, bet attiecības ar Dievu, ar Jēzu Kristu, no kurām izriet viss pārējais. “Ticība nav kaut kāda abstrakta informācija, tā ir jāpiedzīvo. Tas ir gluži tāpat, kā cilvēkam, kurš nav precējies, ieskaidrot, ko nozīmē būt ģimenē. Tas ir gluži tāpat, kā cilvēkam vārdos likt izskaidrot emocionālo stāvokli, kad viņš ir iemīlējies,” skaidro Viļņu ģimene. Runājot par viņu ģimenes galveno pamatu un balstu, Tālivaldis prāto, ka, Dievs radot cilvēku, katram ir devis plānu un uzdevumu par dzīves piepildījumu. Viņi Dievam lūdz tikai to, lai varētu iet pa to ceļu, kurā abus vislabāk varētu izmantot un piedzīvot dzīves piepildījumu. Tālivaldis uzskata — cilvēku spriedums, ka mācītājs ir galvu augstāk par citiem, nav pareizs. “Mācītāja amata uzdevums ir vadīt cilvēkus ceļā pie Dieva. Mācītājs nav augstāk ceļams par visiem pārējiem baznīcēniem, jo arī viņš ir tikai cilvēks, kurš mācās, veidojas un arī kļūdās. Tieši tāpēc viņš ir pelnījis sapratni un kļūdu piedošanu,” spriež T. Vilnis. Viņa ģimene ir pateicīga visiem, kuri palīdzējuši augt gan kā cilvēkiem, gan kā kristiešiem, un visiem tiem, kuri ir bijuši piedodoši un pretimnākoši.
T. Vilnis 26. martā pulksten 10.30 kalpos dievnamā Valkā, Beverīnas ielā, bet pulksten 15.00 Valkas slimnīcas kapelā notiks kristīgās mūzikas koncerts. 28. martā šāds koncerts notiks arī Grundzāles kultūras nama mazajā zālē.
Kļūst par pagasta deputātu
T. Vilnis ir kļuvis par Vijciema pagasta deputātu, tomēr pret mācītāju iesaistīšanos politiskajās partijās viņš ir skeptisks. Viņš pieļauj, ka Pirmajā partijā ir godīgi cilvēki, bet tautā pēc divu vai trīs mācītāju rīcības spriež par visiem. Ja iepriekšējie mācītāji savu reputāciju ir sabojājuši, tad nākamajiem būs aizvien grūtāk atgūt zaudēto prestižu. Tieši tāpēc mācītājiem vajadzētu ļoti rūpīgi apsvērt visus plusus un mīnusus, iesaistoties kādā politiskā partijā. Pašvaldību vēlēšanās pagastos ir cita situācija, jo tur vēlēšanu apvienības dibina konkrēti cilvēki un domubiedru grupas.
Gunta cer, ka Kristīgo akadēmiju izdosies absolvēt jūnijā. “Drīz būs nobeigums. Vēl dažas lekcijas, sesijas un diplomdarbs. Mācībās pavadīts daudz laika, ir daudz ieguvumu, jo uz daudzām lietām radies plašāks skatījums, turklāt studijās sastapti daudzi jauki cilvēki, kuri citkārt nebūtu satikti,” priecājas G. Vilne. Pēdējā brīdī studijas papildināja ar dažiem agrāk neplānotiem mācību priekšmetiem. Lai arī studentiem ļauts mācīties līdz decembrim, kursā ir grupa “trieciennieku”, kuri vēlas saņemt diplomu jūnijā.
Tālivaldis studijas Grīga universitātes (teoloģijas augstskola ASV) neklātienes nodaļu Latvijā beigs augustā. Studijas notiek tikai angliski, tāpēc pēc augstskolas beigšanas viņam būs arī sertifikāts par angļu valodas prasmi.
