Šoreiz pievērsīšos pasaules raibumiem taja ziņā, ka notikumu epizodes mēģināšu komentēt pēc iespējas īsi.
Šoreiz pievērsīšos pasaules raibumiem taja ziņā, ka notikumu epizodes mēģināšu komentēt pēc iespējas īsi. Tā iekārtots globālais informatīvais lauks, ka ne jau visu pilnībā spējam aptvert, bet savā uztverē veidojam pasaules mozaīku.
Un neviens taču nevar apgalvot, ka, lūk, šie notikumi ir svarīgāki, bet citi mazāk svarīgi jeb, kā teiktu vienas kaimiņvalsts prezidents, margināli.
Kam vajadzīgas diskusijas?
Valda uzskats, ka īsta demokrātija ir tad, ja pilnīgi visus jautājumus izdiskutē tauta. Kaut ko līdzīgu Krievijā ierosināja ministrs Fursenko, piedāvādams tautai diskusiju par apnikušo tēmu, vai krievu valodas rakstībā saglabājams burts ?, jo daži rakstoņi divpunkti uz e vairs nelieto. Ka tik nu nesanāk gandrīz kā latviešiem, kuru politiskie vadītāji savulaik atteicās no ŗ – no mīkstinātā līdzskaņa, kas mūsdienās jau kropļo izrunu, piemēram, platā un šaurā e lietojumu.
Daļa žurnālistu gan uzskata, ka Krievijā izglītības ministram būtu daudz nopietnākas tēmas, ar kurām nodarboties priekšvēlēšanu gaisotnē. Piemēram, kā vērtēt situāciju, ka no Krievijas augstskolām veseli kursi pārceļas uz ASV mācību iestādēm, un rezultātā jau Ņujorkā vien strādā simts tūkstoši krievu jauno zinātnieku.
Bet latviešiem gan derētu nopietni diskutēt par valodas kultūras traģisko pagrimumu. Rets autors, kas izvairītos lietot sen norakstītus ģermānismus feins, švaks, riktīgs… Un gandrīz neviens vairs nezina, ka darbības vārda izskaņa -iet lietojama tikai pavēles formā. No valodas pilnīgi nozudis latviskais vārds celtnieks, tagad visi pārtapuši būvniekos. Un liekas, ka neviens pat nemana šādas nejēdzības.
Ekstrēmisms Kremļa izpratnē
Krievijā stājies spēkā likums par cīņu pret ekstrēmismu. Likums vajadzīgs, ja vien nebūtu atstātas iespējas to traktēt visai plaši un savdabīgi. Teiksim, ja kāda jauniešu grupa nosit Indijas vai Āfrikas studentu, tad tas ir sadzīvisks huligānisms. Kad lielākā vieglo automašīnu rūpnīca Toljati pie Volgas nepilda strādniekiem pirms četriem gadiem doto solījumu un strādnieki piesola apturēt konveijeru, tad rūpnīcas vadība to traktē kā ekstrēmismu, bet milicija pāris streiku piekritējus steidz arestēt.
Žiguļu ražošana rūpnīcā palikusi sešdesmito gadu “Fiat” tehnoloģiju līmenī, uz vienu strādnieku mēnesī izlaiž tikai četras mašīnas, kamēr Eiropas un Japānas rūpnīcas piecas reizes vairāk. Un kādas mašīnas! Tāpēc var saprast, ka krievu strādnieki mēnesī saņem 10 tūkstošus rubļu (ap 200 latu), un tāpēc prasītos 25 tūkstošus rūpnīca, kurā valda mafija, maksāt nav spējīga. Ak vai, šī lūžņu rūpnīca nodota Aizsardzības ministrijas pārvaldījumā.
Pēdējie robeždraugi
Maskava PSRS laikos uzskatīja, ka Krievija baro savienotās republikas. Kā baroja Latviju, to zinām. Daļēji tāpēc Maskavas elite darījusi visu iespējamo, lai agrākās nomales padarītu par ienaidniecēm. Bet Baltkrievija vienmēr tika uztverta kā daļa no Krievijas, kur vienīgi “baķka Sīpolgriezējs” traucē plaukt draudzībai un brālībai.
Jau vairākus gadus Minska strīdas ar “Gazprom” vadību par gāzes cenām. Kad janvārī tika divkāršota cena par piegādāto gāzi, tad krieviem bija viens mērķis – iedzīt Baltkrieviju parādos, lai baltkrievi atdotu “Gazprom” īpašumā visus cauruļvadus un sadales stacijas, piedevām Maskava vēlas pievākt arī naftas pārstrādes uzņēmumus. Un nepateicīgais baķka atkal kā baļķis priekšā: naudu cenšas nemaksāt, “trubas” neatdod. Tikmēr Minskas opozīcija aizvien ciešāk veras Rietumu virzienā.
Minireportāžas no sekliem ūdeņiem
Avīzes apzelējušas tēmu par bijušās prezidentes dzīvokli un to, ka cilvēki uz laiku palikuši bez jumta virs galvas. Kurš pelnījis pērienu? Manuprāt, vislielāko kāvienu pelnījuši bezatbildīgi un augstprātīgi ierēdņi, tajā skaitā no Valsts nekustamo īpašumu aģentūras. Celtnieki šādos gadījumos jābiksta un jākontrolē, un ierēdņi to nav darījuši. Savukārt valdībai vajadzēja kontrolēt ierēdņus, kas arī nav darīts. Tagad gaidīsim, kurš dabūs pa cepuri.
* * *
Pirms kāda laika skaļu atbalsi guva naudas maisa zādzība Rīgas lidostā. Pārsteidz ne pats zagšanas fakts, bet tas, cik idiotiski tas darīts. Šie ļautiņi taču nemaz nav sapratuši, ka ar nozagtu miljonu nav iespējams brīvi rīkoties. Patiešām, kāds dzīvesgudrs cilvēks reiz sacīja, ka nedrīkst dot lielu naudu nabagiem, jo nabagi nezina, ko ar naudu iesākt. Tas attiecas arī uz garā nabagajiem.
* * *
Saistībā ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem gandrīz visā Eiropā dažas avīzes palaida baumas, ka šogad maize kļūs divreiz dārgāka. Mans tēvs šādās reizēs mēdza teikt: “Kā gan cilvēkiem neriebjas muldēt!”
Inflācija skar visas preču grupas, sadārdzinājums skar arī dienišķo maizes kukulīti. Bet runāt par cenu dubultojumu ir absurdi. Šajā sakarā “Latvijas Avīze” ironizē, ka nu gan sāksies maizes iepirkšana – līdzīgi tam, kā tika izpirkts sāls. Ir par ko uzjautrināties, kaut arī manas paaudzes ļaudis bija pieraduši gatavot sausiņus nebaltām reizēm. Un graudi taču tiek pārstrādāti vispirms miltos un putraimos, bet no miltiem var gatavot makaronus. Ka tik nu veikalos netiek iztukšoti miltu un makaronu plaukti – tad gan tirgotāji pacenstos cenas pat trīskāršot.
* * *
Visvairāk pieliekošu darbu Ventspilij un Latvijai esot darījis Aivars Lembergs. Nu jā, arī par sevi neesot aizmirsis.
Prokuroru celtās apsūdzības Lembergam briesmīgas – kādas īsti, to mēs nezinām. Briesmīgas bija arī apsūdzības Laventam, bet… Kas skaļi lādē, tas klusi šauj. Jājautā: cik daudz paliekoša Latvijas labā paveicis Lavents?
Svaru kategorijas tomēr pārāk atšķirīgas. Bet faktus salīdzināt der arī šoreiz.
