Smiltenes pagasta kokzāģētavu strādnieki uz darbu brauc gan ar automašīnām, gan ar velosipēdiem. Degvielas cenu lēciena laikā ieguvēji izrādās pēdējie.
Smiltenes pagasta kokzāģētavu strādnieki uz darbu brauc gan ar automašīnām, gan ar velosipēdiem. Degvielas cenu lēciena laikā ieguvēji izrādās pēdējie.
“Kur ar riteni? Pie tāda fiziska darba? Vakarā uz divriteni pat skatīties negribas,” skeptiski uz braucamā nomaiņu skatās gatera strādnieks Aivis (21 gads). Viņš uz savu darbavietu, kas atrodas aptuveni 10 kilometrus no mājām, brauc ar automašīnu.
“Mēnesī benzīnā nobraukāju apmēram 50 latu. Rēķinot tikai ceļu uz darbu un atpakaļ, sanāk ap 30 latiem. Ja benzīna cena šitā kāpj augšā, tad pie 50 latiem kādi desmit jārēķina klāt, ziemā — vēl vairāk,” spriež Aivis.
Viņaprāt, cilvēki, cenšoties ietaupīt, pirks nelegālo benzīnu. “Varam trakot vai netrakot, bet algas gateros nez vai paliks lielākas, ja skatās, cik tagad maksā dēlis. Pēdējais variants, ja grib pelnīt naudu, ir iet uz būvi,” saka jaunietis. Viņš domājis arī par darbu ārzemēs, kur “vismaz kaut kāds pamats būtu zem kājām, bet cik ilgi?”.
Citā kokzāģētavā sastaptie vīri viens uz darbu no tuvējās mājas nāk ar kājām, otrs brauc ar velosipēdu. Arī viņi spriež, ka ar degvielas cenu kāpumu ir traki un “ar to Eiropas Savienību tagad esam ielīduši tādos dubļos, ka ārā netiek”.
