Vides ministrijas sagatavotās izmaiņas Augu aizsardzības likumā par latvāņu iznīcināšanu nesekmēs šo nezāļu pilnīgu iznīcināšanu.
Vides ministrijas sagatavotās izmaiņas Augu aizsardzības likumā par latvāņu iznīcināšanu nesekmēs šo nezāļu pilnīgu iznīcināšanu.
Tā uzskata Zvārtavas pagasta padomes priekšsēdētājs Raitis Priede. Zvārtavas pagastā ar latvāņiem apaugušās platības Valkas rajonā ir vislielākās. Pēc R. Priedes aplēsēm, latvāņi pagastā aug apmēram 200 hektāros un līdz šim cīņa ar tiem nav bijusi efektīva.
Šonedēļ Vides ministrija valsts sekretāru sanāksmē pieteica grozījumus Augu aizsardzības likumā, kas paredz, ka zemes īpašniekiem ir pienākums piederošajās platībās likvidēt latvāņus. Ja īpašnieki to nedara, latvāņu iznīcināšanas pasākumi jāorganizē vietējai pašvaldībai.
“Tas ir interesants norādījums, kas nozīmē vien to, ka situācija latvāņu likvidēšanā būtiski nemainīsies. Lēmējvaras funkcijās neietilpst nodarbošanās ar lauksaimniecību. Domāju, ka tādā redakcijā Pašvaldību savienība grozījumus neatbalstīs. Tad jau tikpat labi mums var uzdot izcirst krūmus un veikt vēl citus darbus. Turklāt minēto nezāļu iznīcināšana ir darbietilpīgs process, kas prasa ievērojamus līdzekļus. Īpašniekam, kura teritorijā aug latvāņi, tos vajadzēs nopļaut, uzart zemi, lietot ķimikālijas. Nav arī pateikts, kāda ir zemes saimnieka atbildība, ja viņš to nedara. Faktiski tādā gadījumā atbildība par latvāņu iznīcināšanu būs jāuzņemas lēmējvarai, taču arī mēs bez naudas neko nevarēsim izdarīt. Agrāk šiem pasākumiem pašvaldībām it kā piešķīra Eiropas Savienības finansējumu, bet tas bija neliels. Kamēr mūsu pašvaldība izstrādāja projektu, nauda latvāņu apkarošanai bija beigusies. Cik varēja, tik ar latvāņiem cīnījās daži ekonomiski stiprāki zemnieki, kuriem bija tehnika, tomēr visur šīs nezāles neizdevās iznīcināt. Inflācija ķimikālijas ir padarījusi ievērojami dārgākas. Šaubos, vai visi zemes īpašnieki spēs ar šiem darbiem tikt galā,” saka R. Priede.
Minētie grozījumi aizliedz Latvijā audzēt latvāņus. Lauksaimnieki to sen vairs nedara, bet latvāņi arvien lielākās teritorijās izplešas paši. “Vieglāk būs likvidēt šīs nezāles vietās, kur tās aug vienkopus, bet daudzviet latvāņi iesējušies izklaidus. Domāju, ka šovasar šī problēma joprojām paliks aktuāla,” uzskata R. Priede.
