Par Ziemassvētkiem ir uzrakstīts ļoti daudz, vien rodas jautājums, ko no šā notikuma esam paturējuši.
Par Ziemassvētkiem ir uzrakstīts ļoti daudz, vien rodas jautājums, ko no šā notikuma esam paturējuši. Luterāņu mācītājs Arnis Bušs pieļauj, ka viņa skatījums uz šiem Ziemassvētkiem var atšķirties no citiem.
Lai labāk būtu saprotams, mācītājs savu domu iesāk ar līdzībām. “No rīta paskatoties uz termometra rādījuma stabiņu, ievērojam, ka temperatūra ir nokritusies krietni zem nulles. Ārā ir auksts. Līdzīgi ir ar Kristus atnākšanas gaidīšanu. Tas, kā mēs gaidām Kristu, zināmā mērā parāda sabiedrības temperatūru, ar kuru mēra cilvēku alkas un gaidas pēc Kristus. Jāatzīst godīgi, ka pret Ziemassvētkiem esam atsaluši. Patiesībā gaidīšanas temperatūra ir ļoti zema. Ārēji svētki it kā tiek gaidīti, viss tiek gādāts un posts, lai šī svētku sajūta būtu, bet iekšēji Ziemassvētku sagaidīšana ir auksts process,” pārliecināts A. Bušs.
Apkārtni veido pēc sava ģīmja un līdzības
Par aukstumu liecina tas, kā mēs gaidām Kristus otro atnākšanu. Ziemassvētkos visi svin Kristus pirmo atnākšanu, kad Viņš atnāca kā bērniņš, lai attieksmi sabiedrībā sasildītu. Ja runā par īsto gaidīšanu, tad noteikti jāmin Kristus otrā gaidīšana. “Kā bērniņš Viņš atnāca, kā tiesnesis, taisnotājs un pestītājs, valdnieks un ķēniņš Viņš nāks otro reizi. Sabiedrībā vērotais parāda, ka cilvēki vairāk gatavojas šīs zemes dzīvei nekā mūžībai — ceļ skaistas mājas, paradīzi zemes virsū, pērk visu, kas redzams apkārt, vienalga, ir vajadzīgs vai nav. Apkārtni vēlamies izveidot pēc sava ģīmja un līdzības, kas itin bieži pat traucē. Tā ir cilvēku bēda jeb problēma,” pārliecināts mācītājs. Gatavojoties svētku dievkalpojumam, viņš daudz domājis, ko pasacīt cilvēkiem, uz ko vērst viņu skatus un domas. Protams, skanēs arī ierastais Bībeles teksts par Austrumu gudrajiem, kuri meklēja Kristus bērniņu. Zvaigzni ieraudzījuši, viņi devās turp un pa ceļam iegriezās pie valdnieka Hēroda, jautājot, kur atrodas jaunpiedzimušais ķēniņš. Hērods saaicināja tautas gudros — garīdzniekus, rakstu mācītājus, farizejus, pareģus — un jautāja, kur piedzima jaunais ķēniņš. Tie saskaņā ar rakstiem atbildēja, ka Betlēmē, jūdu zemē. Tad notika brīnumainākais — gudrie paņēma savas grāmatas un aizgāja uz savām mītnēm, vienīgi Austrumu gudrie atrada Kristu. Pēc tam laicīgais valdnieks nokāva visus bērnus tuvākajā apkaimē, lai tādējādi atbrīvotu sevi no iespējamā konkurenta. Vēlāk gan bija redzams, ka laicīgajiem ķēniņiem Kristus nebija konkurents. “Vai šodien neesam līdzīgi rakstu mācētājiem un farizejiem? Parasti šajā sakarā gribam mest akmeņus mācītājiem un sludinātājiem. Ikvienam no mums vajadzētu padomāt, vai nerīkojamies līdzīgi farizejiem, saņemot ziņu par Kristus atnākšanu. Dzīvojot uz zemes, esam atteikušies no Kristus, kā to savulaik izdarīja mācītie vīri,” salīdzina A. Bušs. Šajos Ziemassvētkos viņš izklāstīs nupat minēto līdzību, lai cilvēki to liktu pie sirds, lai ieraudzītu svarīgāko, kas viņiem ir dots un dāvāts.
10 Dieva baušļi nav izpildāmi
Jautāts, vai mūsdienu cilvēkam ir iespējams ievērot visus 10 Dieva baušļus, mācītāja atbilde ir vienkārša: “Ja mēs varētu izpildīt visus 10 baušļus, tad Dievam šajā pasaulē nevajadzēja nākt, tad Viņš būtu lieks. Mēs paši ar savu spēku iekļūtu Debesu valstībā. Kristus ieradās tikai tāpēc, ka cilvēks to nevar izdarīt.” Bauslība ir dota divu lielu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir kā likumdošana, lai cilvēks censtos pildīt likumus, sakārtot attiecības starp cilvēkiem un Dievu. Otrkārt un visnozīmīgāk, lai parādītu, cik cilvēks ir grēcīgs. Visi piekritīs, ka šie baušļi ir labi un pareizi visos aspektos, bet tos nevar izpildīt. Tas atklāj lielo sāpi, ko rakstos izsacīja apustulis Pāvils: “To labo, ko es gribu, to es nespēju darīt, bet to ļauno, ko es negribu, to es daru. Kas mani izraus no šīs nāvei nolemtās miesas?” A. Bušs uzskata, ka 10 baušļi ir kā latiņa, pēc kuras jātiecas. Ja mēs to varētu sasniegt, Kristus būtu lieks.
Mūsdienu sabiedrībā fons kļūst aizvien sliktāks, lai būtu iespējams izpildīt Dieva baušļus. “Jo tālāk aizejam no Dieva, jo vairāk atsalstam vai mazāk gaidām Viņa otro atnākšanu, jo grūtāk šos baušļus izpildīt. Baušļi savā būtībā ir ļoti vienkārši. Varbūt sarežģītāk ir ar iekārošanu, taču pārējās lietas — nemelot, nezagt, godāt tēvu un māti, cienīt laulību — ir pašsaprotamas,” skaidro mācītājs.
Baznīca nevēlas pārkāpt pašas izdotos likumus
Luteriskā Baznīca beidzamajā laikā nonākusi sabiedrības uzmanības un diskusiju lokā saistībā ar jezgu ap mācītāju Juri Cālīti par to, ka viņš aizstāv homoseksuāļus. Mācītājam Anglikāņu baznīcā atļauts kalpot tikai līdz gada beigām. Sabiedrības viedoklis par to ir diametrāli pretējs. Lūdzu A. Bušu komentēt šo situāciju, jo viņš ir Valmieras prāvesta iecirkņa priekšnieka vietas izpildītājs un kapitula loceklis. “J. Cālītis kapitulam neatstāja nevienu citu iespēju, izņemot to, kā viss notika. Lēmuma pieņemšana bija grūta un smaga. Šis mācītājs nevēlējās respektēt pamatpostulātus, pēc kuriem dzīvo luteriskā Baznīca. Kādēļ neviens nejautā, kā jūtas vēl 80 vai 90 mācītāju mūsu Baznīcā, kuriem Cālīša nostāja dara pāri? Ja uzdotu jautājumu, vai šiem mācītājiem ir vieta Baznīcā, kāda būtu atbilde? Ja kapituls būtu rīkojies pretēji pašu pieņemtajiem noteikumiem, rezolūcijām, Satversmei un Cālītis tiktu atstāts Baznīcā, tad šie cilvēki nevarētu sadzīvot ar savu ticību un viņiem būtu jāatsakās no amata,” skaidro A. Bušs. Jautāts, kādi motīvi vadīja šo ļoti izglītoto cilvēku nostāties pret luteriskās Baznīcas pamatprincipiem Latvijā, A. Bušs teic, ka tas ir lielais jautājums, uz kuru pašlaik nav atbildes, bet tuvākais laiks to parādīs. Viņa iekšējā sajūta ir, ka J. Cālītim šajā situācijā ir kāds plāns.
A. Bušs iesaka būt uzmanīgiem lasot komentārus par šo notikumu. Daudzi cilvēki, nezinot neko par procesiem Baznīcas iekšienē, mēģina par tiem spriest, izteikt viedokli un komentēt. Atšķirības starp uzskatiem draudzēs un pārējā sabiedrībā ir lielas. Tas, kuram ir silti, nekad nesapratīs to, kuram ir auksti, un otrādi.
A. Bušam allaž svarīga bijusi ģimene. Ziemassvētkos viņi dodas ciemos pie sievas un viņa vecākiem, cenšas, lai bērni satiktos ar brālēniem un māsīcām. Viss esot tieši tāpat, kā parastās latviešu ģimenēs.
