Tāda sajūta rodas, pārlasot dzejnieces Velgas Kriles dzeju. Tā ir netverama kā taurenis, pilna mirkļu uzliesmojumu kā zibens.
Tāda sajūta rodas, pārlasot dzejnieces Velgas Kriles dzeju. Tā ir netverama kā taurenis, pilna mirkļu uzliesmojumu kā zibens.
Citiem atstāstīt V. Kriles dzejoļu saturu nav iespējams, tie ir jāizjūt tai brīdī, kad tos lasa. Pēc dzejnieces darbu izlasīšanas nevar arī atbildēt uz jautājumiem, kas Velga pati ir, kāds ir viņas pasaules uzskats, kāda bijusi viņas dzīve. Aizverot pēdējo dzejoļu krājumu, nevar apgalvot — tagad es zinu, kāda tu esi, Velga Krile.
Dzejniece savā redzējumā mums piedāvā tās jūtas, kas mājo mūsos pašos, — ilgas pēc patiesas mīlestības, cerības pēc laimes, gaidas, kad skaistākie sapņi kļūs par īstenību, pat savu dvēseli atstājot it kā aiz kadra. Jābūt ļoti redzīgam, lai bagātīgo izteiksmes līdzekļu mozaīkā saskatītu autores iekšējā “es” gaismēnas. Varbūt tā arī ir īstā dzejas sūtība un būtība — atklāt lasītājam, ka neviena cilvēka iekšējā pasaule un dvēsele nav atšifrējama un izskaidrojama. Tā nav tikai melna vai balta. Tajā ir gan balti zibeņi, kuri skrien caur melnu ozolu stumbriem, gan melnās un baltās upes, kuras pārvarot, pats cilvēks nezina, kādu krastu sasniegs.
V. Krile par mums visiem raksta: “Un naivi ejam, palikdami mēs kā hieroglifi akmeņos un smiltīs.” Hieroglifi, kā zināms, ir grūti atšifrējami, bet dažreiz tas vispār nav iespējams.
“Strautiņos” pulcēsies dzejas cienītāji
Latvijā ir kārtējās Dzejas dienas. Valkas pusē šogad tās aizrit novadnieces dzejnieces V. Kriles apaļas jubilejas piemiņas zīmē. Šomēnes ir izdota arī viņas mīlas lirika krājumā “Skrien sarkans jaguārs”. 27. septembrī dzejniecei paliktu 60 gadu. Paliktu, ja 1991. gada vasarā melnais izmisums nebūtu bijis stiprāks par dzīves ilgām, kuras jūtamas vairākos V. Kriles dzejoļos. “Es taču, draugi, negribu sevi pret paradīzi/ Un paradīzi pret dzīvi es negribu apmainīt,” viņa raksta kādā dzejolī.
Palikuši dzejnieces darbi. Tie viņu neļauj aizmirst. 27. septembrī V. Kriles mājās — Valkas pagasta “Strautiņos” — notiks atceres pēcpusdiena, kurā Velgu pieminēs ciemos atbraukušie dzejnieki un viņas vārsmu cienītāji. Tagad “Strautiņos” dzīvo dzejnieces māsa Antra, kura vienā telpā ir iekārtojusi nelielu izstādi ar materiāliem par V. Kriles dzīvi, bet Velgas dzīvojamo istabu saglabājusi tādu, kādā viņa dzīvoja.
Simbolisks šķiet “Strautiņu” mājas pagalmā pār celiņu uz ieejas durvīm pārkritušais ābeles zars, kurš, augļu smaguma nospiests, nav izturējis rudens vēja brāzmu un nolūzis. Gandrīz kā Velga — iešaujas prātā. Negaidītas saltas brāzmas aprauta dzīve ar bagātīgu augļu ražu.
Dzejniece ar lielo burtu
V. Krile ir daudzu dzejoļu krājumu autore. Viņas māsa Antra gan piebilst, ka starp pirmās un otrās grāmatas izdošanu pagāja 10 gadu, jo padomju cenzūrai nebija pieņemama subjektīvu jūtu pārpilna dzeja. Tomēr Velga turpināja rakstīt. Antra ir izveidojusi veselu krājumu sarakstu, kuru dzejniece radījusi pati sev un tuvākajiem draugiem, kamēr nav varējusi publicēties. Tik ilgu laiku rakstīšana atvilktnei vislabāk V. Krili apliecina kā dzejnieci ar lielo burtu.
Tāda V. Krile arī ir. Vairāki recenzenti, vērtējot Velgas daiļradi, atzinuši, ka viņas dzeja var stāvēt līdzās pasaules labāko asociatīvās dzejas meistaru darbiem. Kritiķi dzejnieci dēvē gan par postmodernisma pārstāvi, gan par vienu no apziņas plūsmas dzejas iedibinātājām latviešu literatūrā, gan viņas vārsmās saskata sirreālisma un ekspresionisma pazīmes. V. Krile pati gan nekad nav uzsvērusi, ka pārstāv kādu no šiem virzieniem. Kādā vēstulē savai dzejas konsultantei Mirdzai Ķempei viņa gan atzīst, ka cenšas rakstīt neoklasicisma stilā, bet, šķiet, arī tas ir nosacīti. V. Krile vienkārši rakstīja sev un to darīja tā, kā pati uzskatīja par vajadzīgu un atzina par labu. Gluži tāpat, kā savus stāstus un romānus rakstīja slavenais austriešu rakstnieks Francs Kafka.
Vairāku lugu autore
Lasītāju lielākā daļa V. Krili pazīst kā dzejnieci, bet viņa ir arī 16 lugu autore. Tās sarakstītas dzejā. Tomēr vairākums literatūras cienītāju diezin vai atbildētu apstiprinoši, ja viņiem jautātu, vai V. Krile ir dzejas teātra dramaturģe. Tam ir savi iemesli. V. Kriles lugās nav tradicionālā dramaturģiskās darbības risinājuma, kas sākas ar ievadu, turpinās attīstībā, pārtop kulminācijā un beidzas atrisinājumā. Iespējams, tādēļ teātru režisori ir izvairījušies no V. Kriles dzejas lugu iestudēšanas. To teātra pasaulē pirmais uzdrošinājās izdarīt Valkas teātra režisors Aivars Ikšelis, par iestudētajām izrādēm izpelnoties atzinību ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Pieļauju, ka dzejniece savus dramatiskos darbus ne tik daudz plānoja rakstīt skatuvei, kā savu literāro ieceru labākai īstenošanai. Pēc manām domām, tieši lugās V. Krilei ir izdevies savas filozofiskās domas ļoti talantīgi attīstīt līdz augstam mākslinieciskumam, kas rada estētisku un emocionālu pārdzīvojumu. To nerada tēlu raksturu attīstība, bet lugu varoņu skandētā dzeja. Tāpat kā savos dzejoļos, arī lugās V. Krile lasītājam (vai skatītājam) nesniedz apmierinājumu noteiktā darbības nobeigumā vai konflikta atrisinājumā. Šie darbi liek domāt, lai atbildētu uz filozofiskiem jautājumiem.
Mīlestība — galvenā daiļrades tēma
Galvenā tēma V. Kriles lugās, tāpat kā dzejā, ir mīlestība. Tās daudzpusīgās izpausmes un radītās izmaiņas cilvēku dzīvē, viņu rīcības motivācijā ir tik dažādas un no morāles viedokļa atšķirīgi vērtējamas, ka arī pati lugu autore neuzdrošinās piedāvāt atbildi ar darbības atrisinājumu un nobeigumu. Vai mīlestība var radīt naidu un, ja tā ir, kādēļ tad mīlestība ir laba? Vai mīla var būt bez grēka un vai grēks ir grēks, ja cilvēks caur to kļūst laimīgs? Kādēļ tik bieži mīlestība rada nāvi? Vai var būt laba ļaunprātība, kas veikta mīlestības vārdā, un slikta ļaunprātība, ja abas kādam nes postu un nāvi? Tie ir galvenie jautājumi, kurus dzejniece uzdod sabiedrībai ar savām dzejas lugām. Meklējot atbildi, var just tikai zibeni izskrienam caur dvēseli, jo viena no tām varētu būt atkal jautājuma formā — vai tiešām tādi mēs esam?
Savu māksliniecisko ideju atklāšanai V. Krile bieži izmanto Bībeles personāžus. Dzejnieces māsa Antra saka, ka Velga ticējusi Dievam un bieži lasījusi Bībeli. “Tomēr tā nebija fanātiska ticība. Velga ticēja tik daudz, cik tas saskanēja ar viņas pārliecību un morāli,” saka A. Krile. Lasot lugas, var nojaust, ka Velgai domstarpības ar Dievu bijušas tādas pašas kā Ījābam iekšējā strīdā ar Visuvareno. Tas ir Bībeles varoņa Dieva vīra Ījāba strīds ar Radītāju, kura iznākumā uzvarētājs ir Tas Kungs. Proti, ja Dievs ir mīlestība, tad arī Velga mīlestībai piešķir dievišķumu, ietērpjot šo neredzamo īpašību baskāja Jēzus tēlā (luga “Katastrofa”). Man personiski vislabāk patīk “Katastrofa”. Lugai par pamatu ir Bībeles stāsts par stiprinieku Samsonu, kura spēks ir matos. Samsons iemīl ienaidnieku filistiešu meiteni Dalilu, kura, savu tautiešu pierunāta, izvilina no Samsona viņa spēka noslēpumu. Tas ir jautājums, vai mīlestība no otra drīkst prasīt visu, arī viņa personību, dvēseli, patstāvību. Samsons iet bojā, tāpat kā evaņģēlijā mirst jauneklis, kura iekšējo “es” nogalinājusi mātes aklā mīlestība un vēlēšanās, lai dēls atbildētu ar to pašu. Jēzus gan viņu uzmodina, jo tas noticis mīlestībā. Arī V. Kriles radītais Kains (luga “Kains”) patiesībā nav slepkava, bet mīlestības upuris, jo neviens viņam nespēj atbildēt, kādēļ Dievs mīlas dēļ no paradīzes ir izdzinis Ādamu un Ievu. Kainā mīlestība rada skaudību un greizsirdību, bet tā viņu pārvērš par slepkavu.
Mīlestība tomēr, pēc dzejnieces domām, ir uzvarētāja pār visu, ja tā neatdara ar ļaunu, bet, sitienus saņēmusi, pagriež pat otru vaigu. Tas ir Jēzus norādījums. Tiem, kuri mīlestību pārvērš skaudībā, atriebībā un patmīlībā, lugu autore piespriež tādu sodu kā ķēniņam Saulam — mūžam vajāt un nespēt uzvarēt mīlestības (Dieva) izredzētos. Sauls, to apjaušot, dvēseliskās sāpēs kliedz — Dāvid, kādēļ tu mani nenogalināji, kādēļ tagad man jāpiedzīvo tādas šausmas — visu mūžu tevi vajāt? Arī Kainam Dievs un minētajā lugā V. Krile nolemj mūžīgu bēguļošanu, sargājot viņu no atriebības.
29. septembrī dzejnieces un dramaturģes V. Kriles piemiņai Valkas pilsētas bibliotēkā pulksten 18.00 būs veltīts Dzejas dienu pasākums. Tajā piedalīsies Anda Līce, Jānis Elsbergs un Pēters Brūvers. Bibliotēkas darbinieki aicina visus V. Kriles dzejas cienītājus vēlreiz sirdī izjust dzejnieces mīlestības baltā zibens uzliesmojumu.
