Šogad novadu un pilsētu pašvaldības ir ieguvušas jaunu ministriju. Ilgās sarunas valdībā un parlamentā par ministriju skaita samazināšanu ir beigušās ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas reorganizāciju, kas tagad ir apvienota ar Vides ministriju.
Jaunizveidoto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vada bijušais vides ministrs Raimonds Vējonis. “Ziemeļlatvija” vēlējās uzzināt, ko par reorganizāciju domā novadu lēmējvaru un pagastu pārvalžu vadītāji un kā tā ietekmēs turpmāko pašvaldību darbu. Vēlējāmies arī uzzināt, kā lēmējvaru pārstāvji vērtē jauno ministru R. Vējoni.Budžets – tikai līdzfinansētājiemLēmējvaru pārstāvji lielākoties pārmaiņas vērtē pozitīvi, uzskatot gan, ka īpaša reorganizācija nav notikusi, saliktas kopā vien divas ministrijas. “Juridiski skaitās jauna ministrija, bet faktiski tāpat kā agrāk darbojas abas iepriekšējās. Mūs šīs pārmaiņas skar ļoti maz. Tas, kas attiecas uz mūsu pienākumiem, tāpat arī palicis. Vismaz pašlaik nekas neliecina, ka varētu mainīties novada pašvaldības darbs iesākto projektu turpināšanā. Par ministru Vējoni neko sliktu nevaru teikt. Pēc manām domām, viņš ir nosvērts un ļoti pragmatisks cilvēks, kurš sevi parādījis kā labu profesionāli Vides ministrijā,” saka Strenču novada domes izpilddirektors Aivars Auniņš. Jautāts par iecerēm šogad, A. Auniņš skaidro, ka pašvaldības budžets lēmējvarai šogad ļauj būt tikai līdzfinansētājai. “Paši par saviem līdzekļiem neko nevarēsim uzsākt. Ar Eiropas Savienības atbalstu esam sākuši īstenot apjomīgus projektus par ūdenssaimniecības attīstību un šajā jomā darba netrūks,” saka A. Auniņš.Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs uzskata, ka nosaukuma maiņa ministrijai neko ikdienas dzīvē nemainīs. “Reģionālās attīstības aģentūra, ar kuru sadarbojamies projektu īstenošanā, paliek, tā kā būtiskām izmaiņām nevajadzētu būt. Pozitīvi, ka tagad ir paredzēts pašvaldībām nodot Eiropas Savienības finansējumu komunikāciju attīstībai. Tas pavērs lielākas iespējas infrastruktūras uzlabošanai. Ministrs Raimonds Vējonis sevi ir labi apliecinājis kā vides ministrs. Kā būs ar pašvaldību vadīšanu, tas lielā mērā būs atkarīgs no tā, kādus ministrs izvēlēsies palīgus,” spriež K. Albergs.Cer, ka birokrātijas būs mazākSmiltenes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis ministriju reorganizāciju vērtē atturīgi. “Man grūti tagad pārmaiņām dot kādu novērtējumu. Kā ritēs darbi, to rādīs laiks. Reiz jau abas jomas bija zem vienas ministrijas jumta. Tad secināja, ka tās vajag atdalīt. Nu atkal notikusi apvienošanās. Pašvaldības ikdienā tas neko nemainīs. Ministra izvēli vērtēju pozitīvi. Raimondam Vējonim ir liela pieredze ministra darbā, un viņš visas lietas kārto ļoti profesionāli,” atzīst A. Mežulis.Kārķu pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Cekuls reorganizāciju vērtē pozitīvi. “Domāju, ka būs tikai labi, apvienojot abas ministrijas. Mums tāpat lielākā daļa projektu bija jāapstiprina gan Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, gan Vides ministrijā. To darījām, iesniedzot arī projektus par ūdenssaimniecības attīstību.Jācer, ka tagad visas formalitātes būs vieglāk nokārtot,” saka A. Cekuls.Ērģemes pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Krams domā, ka nekāda jauna pārvaldes forma nav radīta, saliktas kopā tikai divas ministrijas, kas darbojušās jau labu laiku. “Mūsu pagasta dzīvē no tā nekas nemainīsies, jo budžets ir tāds, kāds ir, – izdzīvošanas budžets, un tāds tas arī paliks visu gadu. Pieļauju, ka vienas ministrijas ietvaros varbūt ātrāk kārtosies lietas, jo mazāk būs birokrātijas, bet mūsu tiešajā ikdienas darbā viss paliks kā līdz šim,” apliecina J. Krams.
FAKTI
Ministriju skaits BaltijāLatvijā: no 1991. – 1998. gadam – 12 ministrijas (ieskaitot Valsts kanceleju un sekretariātus),no 1998. – 2006. gadam – 19 ministrijas (ieskaitot Valsts kanceleju un sekretariātus),2011. gadā – 14 ministrijas un Valsts kancelejaLietuvā:2011. gadā – 14 ministrijasIgaunijā:2011. gadā – 11 ministrijas
