Lai palielinātu valsts atbalstu ģimenēm ar jaundzimušajiem un sekmētu bērnu pilnvērtīgu attīstību, no nākamā gada ģimenes varēs saņemt papildu piemaksu pie pašreizējā bērna piedzimšanas pabalsta.
Lai palielinātu valsts atbalstu ģimenēm ar jaundzimušajiem un sekmētu bērnu pilnvērtīgu attīstību, no nākamā gada ģimenes varēs saņemt papildu piemaksu pie pašreizējā bērna piedzimšanas pabalsta. Atbilstoši akceptētajiem likuma grozījumiem nākamgad papildus bērna piedzimšanas pabalstam, kas šobrīd ir 296 lati, piešķirs vēl 100 latu par pirmā bērna piedzimšanu, 150 latu — par otrā bērna piedzimšanu, bet 200 latu — par trešā un katra nākamā bērna piedzimšanu. Pēc Labklājības ministrijas prognozēm, nākamajā gadā piemaksas pie pabalsta par pirmā bērna piedzimšanu varētu saņemt gandrīz 11 tūkstoši ģimeņu, par otro bērnu — 7,5 tūkstoši ģimeņu, bet par trešā un katra nākamā bērna piedzimšanu prognozēts izmaksāt piemaksas 3,6 tūkstošiem ģimeņu.
Nenoliedzami, mani priecē valdības mērķtiecīgās aktivitātes ģimeņu ar bērniem labklājības uzlabošanai, tomēr biedē to ģimeņu rīcība, kurām bērnu dzemdēšana kļuvusi par sava veida profesiju. Jo vairāk bērnu, jo lielāka bērnu pabalstu kopsumma, kuru var tērēt izklaidēm un grādīgajām dzirām, nevis bērnu vajadzību nodrošināšanai. Neoficiālā informācija liecina, ka Latvijā pašlaik vismaz 80 tūkstoši bērnu dzīvo sociālā riska ģimenēs. Vēl ir aptuveni 10 tūkstoši ģimeņu, kurās pieaugušie šo riska robežu pārkāpuši. Reālajā dzīvē lielie un mazie “riskantie” un “nelabvēlīgie” Latvijas iedzīvotāji izkaisīti pa visiem Latvijas pagastiem un pilsētām, tāpēc, iespējams, rodas ilūzija, ka tik traki jau nemaz nav. Bet ir gan traki! Varam runāt par gēniem un tamlīdzīgām smalkām lietām, bet nevajag aizmirst, ka bērni mācās dzīvot. Mācas no tiem cilvēkiem, kuri viņus audzina, un pazīst tādu dzīvi, kādu redzējuši. Bērns, augot ar pārliecība, ka viņš nav vis Dieva dāvana un savas ģimenes acuraugs, bet gan lieka mute, kas daudzmaz noderīga tikai kā iegansts pabalsta vai uzturlīdzekļu saņemšanai, pēc gadiem tieši tāpat izturēsies pret saviem pēcnācējiem. Kādam jau izdodas izrauties no šā apburtā loka, izveidot savu dzīvi citādu, iemācīties mīlēt un tikt vaļā no visām bērnības traumām, taču lielākā daļa bez mīlestības augušo tomēr salūst un dzīvo tāpat, kā dzīvojuši vecāki.
