Vijciema luterāņu dievnama interjers atrodas nepārtrauktā mainībā, un katru gadu kāds stūrītis kļūst tāds, kāds tas izskatījās sākotnēji.
Vijciema luterāņu dievnama interjers atrodas nepārtrauktā mainībā, un katru gadu kāds stūrītis kļūst tāds, kāds tas izskatījās sākotnēji. Šī baznīca ir unikāls koka arhitektūras piemineklis Latvijā.
“Sētiņai ap altāri ir 58 spraislīši, un tie bija nokrāsoti zili balti, pieskaņojot altārim. Pēc krāsu paraugu noņemšanas atklājās, ka sākotnēji uz tiem ir bijis ornaments ar puķītēm. Nu šie spraislīši atrodas restaurācijā Rīgā. Domājams, ka uz Lieldienām šī altāra daļa būs kārtībā,” stāsta draudzes priekšniece Līvija Egle.
Trikātiešu altāris nokļūst Vijciemā
Pērn lielākās izmaiņas dievnamā radīja restaurētais altāris. To iesvētīja 2. jūlijā. Mākslas un sakrālo celtņu eksperts Ojārs Spārītis ir izpētījis, ka Vijciema baznīcas altāris sākotnēji bija paredzēts Trikātas baznīcai un kaut kādu vēl nezināmu apstākļu sakritības vai intrigu dēļ ir nokļuvis tur, kur tas atrodas pašlaik. Kad trikātieši savu mantību sāka meklēt un atrada, tas jau bija pārkrāsots un viņiem vairs nederēja. Diemžēl tika aizkrāsots arī altāra apakšējās daļas gleznojums “Svētais vakarēdiens”. Dievnamā ieradās profesionāli restauratori un secināja, ka altāris ir restaurējams. Darbu vadīja restaurācijas vecmeistare Aīda Podziņa. Atjaunošanu uzsāka 2005. gada pavasarī. “Sākotnēji par ideju draudzes locekļi bija neapmierināti, jo vecais altāris bija ļoti pierasts. Darbus tomēr uzsāka. Daudzas detaļas restaurēšanai nogādāja Rīgā, bet lielāko daļu, strādājot no agra rīta līdz vēlam vakaram, restaurēja dievnamā,” stāsta L. Egle. Viņai bijis ļoti interesanti vērot smalko un piņķerīgo restaurācijas procesu — kā ar dažādu ķimikāliju palīdzību noņem krāsu un kā atjauno pamatkrāsu. Šis darbs ir salīdzināms ar ķirurga prasmēm. Nu visi ir pieraduši pie atjaunotā altāra siltajiem toņiem.
Vēl savu atjaunošanas kārtu gaida kancele, jo tagad tā disonē ar altāri. Paredzēts pārkrāsot arī ērģeles. Visus restaurācijas darbus finansē ilggadējā baznīcas labvēle Mirdza Feldmane, un viņas mērķis ir sakārtot dzimtās puses dievnamu. Ziemas viņa pavada Vācijā, bet vasarā dzīvo Rīgā un nereti apmeklē Vijciemu, kur kapos guldīts viņas vīrs.
Kaļķi mazgā ziemas spelgonī
Savulaik Vijciema draudzes priekšnieks bija Pēteris Adata. Labu gribēdams, 1982. gadā viņš izbalsināja visu baznīcas iekšpusi. Tolaik tas bija modē. Kaļķi no sienām un griestiem vietējie vīri noņēma pirms trijiem gadiem. Tas notika februārī lielā spelgonī. Uz stalažām meistari veidoja mazas plēves būdiņas un ik pa gabaliņam ar karstu ūdeni, kuru kannās piegādāja no skolas, kaļķi nomazgāja. Vēl viens nozīmīgs darbs — ērģeļu pārskaņošana — tika paveikts pērn.
Vijciema draudzē pašlaik ir 96 dalībnieki. Dievkalpojumi notiek katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā. Jo īpaši šo dievnamu ir iecienījuši Cēsu rajona Raunas iedzīvotāji. Interesanti, ka Raunā ir liela, skaista baznīca, taču kristīties un iesvētīties viņi vēlas Vijciemā, kur kalpo mācītājs Raitis Jākobsons. “Lai Dievs man piedod par šiem vārdiem, bet ir gadījies redzēt mācītājus, kuri mēģina pacelties pār draudzi. Mūsu mācītājs tāds nav. Viņš patiešām kalpo draudzei, allaž ir laipns un sirsnīgs. Varbūt tieši šo īpašību dēļ viņš visiem patīk,” spriež L. Egle.
Pirmo reizi siltumā
Pirmo reizi dievnama pastāvēšanas vēsturē aizvadītais Ziemassvētku dievkalpojums notika siltās telpās. Par to parūpējās bijušais valcēnietis, tagad namīpašnieks Rīgā Andrejs Pebo. Viņš kopā ar ģimeni un draugiem nereti apmeklē Vijciema baznīcu, jo šajā pagastā Andrejam ir īpašums atpūtai laukos. A. Pebo piedāvāja baznīcai siltumu, un šo piedāvājumu draudze pieņēma. Viņš Valmierā iznomāja elektriskās sildierīces. Piektdien tās ieslēdza un sestdien pēc dievkalpojuma — izslēdza. Dievnams bija cilvēku pārpildīts.
Vēl Vijciema baznīca ir ievērojama ar to, ka nekad pat uz mēnesi nav pārtraukusi savu darbību. Arī kara laikā. Tiesa, 1962. gadā bija mēģinājums tajā izveidot minerālmēslu noliktavu. Gluži tāpat kā daudzos citos Latvijas dievnamos. Toreizējais draudzes priekšnieks Kārlis Liepiņš, nu jau nelaiķis, un pensionāre Aina Jabla, to uzzinājuši, pie baznīcas durvīm kopš piektdienas vakara kurināja ugunskuru. Pirmdien no rīta ieradās vietējie varasvīri un rajona amatpersonas, lai īstenotu plānu par noliktavu. Abi baznīcas aizstāvji skaļā balsī sākuši dziedāt “Dievs Kungs ir mūsu stipra pils”. Visi atnākušie kādu laiciņu sačukstējušies un drīz vien aizgājuši.
Valkas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Māra Zeltiņa visnotaļ atzinīgi vērtē baznīcas darbu, jo tas, ko nevar atrast laicīgos papīros, baznīcas šņorgrāmatās ir sameklējams. “Vijciema baznīca ir vienīgā Valkas rajonā, kur ieraksti baznīcas dzimšanas grāmatā ir veikti līdz 1960. gadam. Kopš 1945. gada obligāts noteikums bija reģistrēt bērnus izpildkomitejās, bet vijciemieši, zināmā mērā pat riskējot, bērnus ir kristījuši un par to saglabājuši vērtīgu informāciju,” pārliecināta M. Zeltiņa.
