Svētdien Valkas rajonā reģistrēti deviņi kūlas ugunsgrēki. Vienā no tiem Sedas lauku teritorijā nodega neapdzīvota ēka.
Svētdien Valkas rajonā reģistrēti deviņi kūlas ugunsgrēki. Vienā no tiem Sedas lauku teritorijā nodega neapdzīvota ēka. Arī Valkā vakar ugunsdzēsēju mašīnu sirēnas skanēja bez mitas.
“Svētdien visā Latvijas teritorijā ugunsdzēsēju palīdzība lūgta 371 reizi, no tām 196 bija kūlas ugunsgrēki. Tuvojas Lieldienu brīvdienas, bērni tiks brīvsolī, un pieredze rāda, ka šajā laikā kūlas dedzināšanas gadījumu skaits strauji palielinās. Būsim nežēlīgi — rakstīsim protokolus, uzliksim naudas sodus un darīsim visu, kā likums prasa,” sola Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Valkas brigādes komandieris Andris Vējiņš.
Ikviena vēja pūsma var izraisīt briesmas
A. Vējiņš uzskata, ka cilvēki nesaprot kūlas dedzināšanas sekas. Katrs domā, ka būs spējīgs kontrolēt situāciju, taču negaidīta vēja pūsma vai tā virziena maiņa itin bieži rada situāciju, kurā uguni nodzēst var tikai profesionāļi.
Pēc Valsts zemes dienesta ziņām, Latvijā netiek apstrādāta trešā daļa no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Šis apstāklis veicina kūlas ugunsgrēku izplatību. Pērnās zāles dedzināšana īpaši aktuāla kļuvusi pēdējos 10 gados zemes īpašumtiesību nesakārtotības, nekonsekventās lauksaimniecības politikas un līdz ar to nelabvēlīgās sociālekonomiskās situācijas dēļ laukos. Kūlas ugunsgrēki nereti pāriet mežā un pamežā, kur to dzēšana ir īpaši apgrūtināta. Sausās zāles degšana nesakoptās ceļmalās un dzelzceļa tuvumā dūmu un miglas dēļ bīstami apdraud ceļu satiksmes dalībniekus. Kūlas un meldru dedzināšanas dēļ samazinās augu sugu, kukaiņu un putnu, mazo dzīvnieku daudzveidība, samazinās augsnes auglība. Degot pērnajai zālei (organiskām vielām), sadeg arī zālē esošie bīstamie atkritumi, izdalot cilvēka veselībai īpaši kaitīgas vielas.
Dedzināšana sākās pēc Pirmā pasaules kara
Latviešu folklora liecina, ka mūsu senči pret uguni izturējušies īpaši piesardzīgi. Ugunsgrēks allaž uzskatīts par ārkārtēju un lielu nelaimi. Briesmu brīžos uguns dzēšanā piedalījušies visi apkārtnes ļaudis. Kūlas dedzināšana sākusies tikai pēc Pirmā pasaules kara lauksaimnieciskās ražošanas atjaunošanai vai attīrot zemi jaunu mežu stādīšanai.
Kūlas dedzināšanas problēmas risināšanai ir pieņemti vairāki pasākumi. 2004. gada 17. februārī pieņemto Ministru kabineta ugunsdrošības noteikumu 20. un 21. punkts paredz, ka objekta teritorija sistemātiski jāattīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metru plata josla — no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Zemes īpašniekam vai valdītājam jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu 179. pantu par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu — fiziskām personām līdz 100 latiem, bet juridiskām — līdz 1000 latiem. Par VUGD rīkojumu nepildīšanu — atbilstoši līdz 150 un 3000 latiem.
Zemniekiem samazinās platībmaksājumus
Šogad Latvijā uz lauku rajoniem dodas īpašas patruļas, kuru uzdevums ir uzraudzīt, lai nevienā laukā, grāvmalā, mežmalā vai citā aizaugušā nostūrī neparādītos uguns liesmas. Aizvadīto gadu kūlas dedzināšanas statistika ir uzlabojusies, pateicoties VUGD un Lauku atbalsta dienesta (LAD) sadarbībai. Pirmie uguni dzēš, fiksē dedzinātājus un uzliek sodus, bet otrie, balstoties uz šīm ziņām, ķeras pie platībmaksājumu samazināšanas. Pērn par kūlas dedzināšanu mazāk labvēlīgo apvidu atbalsts par 10 procentiem kopumā samazināts 110 zemju īpašniekiem. Atbalstu samazina ne tikai degušajai, bet visai atbalstam pieteiktajai platībai. Šī metode ir pietiekami efektīva, turklāt to vēl paredzēts uzlabot. Zemkopības ministrija ir gatava dedzinātājiem samazināt ne tikai mazāk labvēlīgo apvidu, bet arī pārējo platībmaksājumu veidu atbalstu. Ugunsnelaimes gan lielākoties izceļas tajās platībās, kur nenotiek aktīva lauksaimnieciskā darbība, tādēļ labākais veids cīņā ar uguni ir lauksaimnieciskās darbības veikšana — aršana un sēšana. VUGD ir pārliecinājies, ka dedzināšanas prasme latviešiem nepiemīt, tādēļ labāk to nedarīt. Šogad Latgalē viens cilvēks jau gājis bojā.
***
Kūlas ugunsgrēku statistika
2002. gadā — 4328 ugunsgrēki, gājuši bojā — 8;
2003. gadā — 3847 ugunsgrēki, gājuši bojā — 5;
2004. gadā — 3155 ugunsgrēki, gājuši bojā — 4;
2005. gadā — 1500 ugunsgrēki, bojāgājušo nav.
