“Māmiņ, vai dzirdi, kā saucu es, kaut zinu — nav tevis uz šīs pasaules…” Tie ir vārdi no dziesmas “Māmiņ, vai dzirdi”, kuru Palsmanē sava koncerta noslēgumā dziedāja realitātes šova “Talantu fabrika 4” uzvarētājs Cash jeb Kaspars Markševics.
“Māmiņ, vai dzirdi, kā saucu es, kaut zinu — nav tevis uz šīs pasaules…” Tie ir vārdi no dziesmas “Māmiņ, vai dzirdi”, kuru Palsmanē sava koncerta noslēgumā dziedāja realitātes šova “Talantu fabrika 4” uzvarētājs Cash jeb Kaspars Markševics.
Tā nebija apzināta Cash izvēle, kaut kultūras nama zālē bija arī Palsmanes speciālās internātskolas audzēkņi. Šajā skolā mācās arī bez vecāku aprūpes palikušie bērni.
Daudziem acīs bija asaras
“”Māmiņ, vai dzirdi” ir mana uzvaras dziesma “Talantu fabrikā”, un līdz ar to tā ir tituldziesma. Un tituldziesmu es nelieku sākumā, bet beigās,” “Ziemeļlatvijai” pēc koncerta skaidroja Cash.
Ar savu izvēli, uzstājoties Palsmanē, viņš trāpīja mērķī. “Māmiņ, vai dzirdi — šie vārdi mūs ļoti aizkustināja,” vēlāk pārdomās dalījās 10. klases meitenes. “Cik skumji, ka ir māmiņas, kuras aizmirst savus bērnus. Arī mūsu skolā mācās skolēni, kuriem nav māmiņas, kas noglaudītu galvu un priecātos kopā ar savu bērnu par viņa sasniegumiem. Mums daudziem acīs bija asaras, jo dziesmas izpildījums bija ļoti emocionāls.”
Cash jau kopš 10 gadu vecuma ir Alsungas bērnunama audzēknis. Viņa labdarības koncertu Palsmanē organizēja Latvijas Bērnu bāreņu fonds (LBBF). Fonda prezidente Sandra Brice stāsta, ka tas bija izmēģinājums Ziemassvētkos gaidāmajai Cash koncerttūrei pa Latvijas bērnunamiem, internātskolām un sociālajiem centriem. Palsmane bija pirmā tūres vieta tāpēc, ka “Talantu fabrikas 4” laikā daudzi palsmanieši fanoja par Cash un viņu atbalstīja, zina stāstīt S. Brice.
Nevar viņiem pateikt “nē”
Kasparu S. Brice mīļi sauc par Kešiņu un teic, ka LBBF puisim ir daudz palīdzējis. “Tagad viņš pateicībā brauc pie bērniem un dzied koncertos.”
“Braucu tāpēc, ka pats esmu nācis no tādas vides, un tāpēc, ka Sandrai (domāta S. Brice — redakcijas piezīme) nekad neatteikšu. Viņa man ir ļoti daudz palīdzējusi un dara to joprojām. Nevaru arī pateikt “nē” šiem bērniem. Man ir jādara tā, lai viņiem būtu labi. Pats esmu nācis no tāda kontingenta un saprotu, ko viņi grib un gaida,” atzīst Cash.
Viņš šobrīd daudz koncertē un vienlaikus turpina mācības Rīgas galdniecības arodvidusskolas pēdējā kursā. Cash startēšot arī Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālajā atlasē ar “Prāta vētras” basģitārista Ingara Viļuma komponētu dziesmu.
Cash atzīst, ka viņam patīk koncerti laukos. Dziedāt lielās pilsētās esot diezgan sāpīgs mirklis, jo pilsētnieki ir izvēlīgi un gaida “kaut ko baigi ekskluzīvu un labu”. Šādai attieksmei krass pretstats bija trešdien Palsmanē notikušais koncerts, kurā bērni un pusaudži katru dziesmu sagaidīja ar ovācijām, šūpoja rokas lēnajos gabalos un plaudēja ātrajos.
“Mums aizdomāties lika Cash atziņa, ka visi cilvēki ir vienādi un katrs savā veidā ir zvaigzne jeb talants. Cash sirsnīgie vārdi un smaids mums dāvāja daudz mīlestības,” 9. klases skolēnu pārdomas atklāj Palsmanes speciālās internātskolas direktores vietniece Inita Zaharčuka.
Sūta no laimes aizmirstu paldies
Cash koncertu skatījās arī Palsmanes pamatskolas un bērnudārza audzēkņi. Visiem ieeja bija par brīvu. Koncertu uzsauca LBBF.
“Foršs koncerts. Cik zinājām vārdus, tik dziedājām līdzi. Patīk, ka Cash nav kļuvis lepns pēc uzvaras “Talantu fabrikā”. Viņš ir jautrs un foršs,” stāsta koncertā sastaptās Palsmanes pamatskolas 8. klases skolnieces Līga un Ravita un septītklasniece Elīna. Meitenes par koncertu uzzināja no skolā izliktās afišas un nolēma noteikti izmantot tādu iespēju un atnākt.
LBBF bērniem bija atvedis arī sponsoru dāvanas — Emīla Gustava šokolādes fabrikas, “Lania” un “Desits” sarūpētus saldus našķus.
“Vienmēr braucam pie bērniem ar kādu dāvaniņu, lai iepriecinātu viņu sirsniņas,” teic S. Brice.
Savukārt I. Zaharčuka sūta LBBF prezidentei visu skolēnu lielu paldies par jauko koncertu un dāvanām, kuras neviens pat nebija gaidījis. “Nākamajā dienā pēc koncerta daudzi jaunāko klašu skolēni starpbrīdī pieskrēja pie direktores un noskumuši teica: “Vakar bijām tik laimīgi un uztraukti, ka aizmirsām samīļot Sandriņu. Piezvaniet viņai un pasakiet lielu paldies!”,” smaida I. Zaharčuka.
